Mainām lietusūdens notekas!

Agrāk lietusūdens notekas bija ikkatrai mājai, bet mūsdienās celtajām tās mēdz arī nelikt. Ja māju vēl tikai būvē, pastāv iespēja ierīkot ēkā iebūvētās sistēmas pēc speciāla pasūtījuma, tomēr standarta variantā notekas atrodas ārpusē.

Lai gan notekas ir gaumes jautājums, tām ir savas gana svarīgas funkcijas. Ūdens noteksistēma pasargā no lietus pilēšanas uz galvas, tomēr galvenā tās funkcija ir novadīt ūdeni – pasargāt māju no mitruma un bojāšanās, kā arī aizvadīt lietusūdeni no ēkas pamatiem. Ja nav noteksistēmas un lejā ir smiltis vai puķu dobes, ūdens tek zemē, šļakstās un smērē ēkas fasādi.

Tāpat noteksistēmu var izmantot, lai savāktu lietusūdeni, ko vēlāk var izmantot veļas mazgāšanai vai dārza laistīšanai. 

Citi lasa

Gita Vīksne

Attiecības

«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Visu vai pa daļām?

Lietusūdens notekas un to sistēmas var mainīt 365 dienas gadā. Sevišķi par noteku mainīšanu būtu jādomā tad, ja notekas ir sarūsējušas, cauras, bojā ēkas izskatu. Var nemainīt visu noteksistēmu, bet caurules un teknes (renes) mainīt pa daļām, taču jāņem vērā, ka vecās un jaunās sistēmas izmēri var atšķirties, tāpēc tās būs grūti vai pat neiespējami savienot. Tāpēc prātīgāk būtu mainīt visu noteksistēmu, turklāt tad tā izskatīsies glītāk. 

Agrāk lietus notekas vairumā ražoja no cinkotā skārda sudraba krāsā, mūsdienās krāsu gamma ir ļoti plaša – caurules un teknes nopērkamas gandrīz 20 dažādās krāsās. Dažādu toņu brūnas, pelēkas, baltas, ķiršu un ķieģeļu krāsā, pat zaļas…

Cauruļu krāsu pārsvarā pieskaņo jumta krāsai. Ja mājai ir brūns jumts, liek brūnu noteksistēmu, ja sarkans – sarkanu.

Var skatīties arī pēc fasādes: ja mājai ir tumša fasāde, var izvēlēties gaišas caurules, ja ir balta fasāde – tumši brūnas vai tumši pelēkas notekas, lai tās izceļas. Krāsas var arī miksēt – renes uzlikt vienā krāsā, bet caurules citā. Tā ūdens notekas kļūst par mājas stila elementu. 

Apaļu vai kantainu?

Lietusūdens noteksistēmu veido divas svarīgākās daļas – horizontālās teknes, ko stiprina gar jumta apakšmalu, un vertikālās notekcaurules, kas gādā par ūdens novadīšanu.

Lietusūdens notekcaurules var būt kantainas un apaļas. Funkcionāli nekādas atšķirības nav – formu dažādību ražotāji izdomājuši tikai tāpēc, lai būtu, ko izvēlēties. Arī cena abiem cauruļu veidiem ir līdzīga, tāpēc, vai dot priekšroku apaļai vai kantainai caurulei, ir katra paša ziņā.

Apaļo sistēmu izmēri var būt mazāki, piemēram, 100 un 110 milimetri, un lielāki – 125 un 150 milimetri. Jo rene platāka, jo lielākām ēkām domāta, lai spētu savākt ūdeni. Privātmājai pietiek ar apaļām 125 milimetru teknēm, der arī kantainās. 

Būtiskākais – materiāla izvēle!

Noteksistēmas ražo no dažādiem materiāliem, katram ir savi plusi un mīnusi, un, kādu tieši izvēlēties, atkarīgs no katra vēlmēm. Metāla jumtam piemērotas atbilstīga metāla notekas, mīkstajiem segumiem – plastmasas notekas.

• Vara caurules un teknes ir ļoti izturīgas, pat ilgmūžīgas, jo labi iztur apkārtējās vides ietekmi. Vara ražojumi ir estētiski pievilcīgi, diezgan ātri apsūbē un rada varam raksturīgo dabisko nokrāsu. Taču tās ir ļoti dārgas. Ja izvēlas šādu noteksistēmu, jārēķinās ar lielākiem izdevumiem arī tās ierīkošanā, jo parasti šādas sistēmas detaļas lodē vai valcē, bet tas ir darbietilpīgs process. Vara teknes ražo dažādās formās, tajās var ierīkot arī noteku apsildi, kas pasargā no apledojuma.
• Tērauda sistēmas mēdz būt dažādas. Agrāk izmantoja lielākoties vienkāršas cinkota skārda lietusūdens notekas, bet mūsdienās tās ir cinkotas un krāsotas, ar polimēru pārklājumu. Šis materiāls ir gana izturīgs un nav pārāk dārgs.
  
  Noteku ražošanā izmanto auksti velmētu, cinkotu tēraudu, kuru no vienas vai abām pusēm klāj īpaša polimēru vai aizsargkrāsas kārta. No šī materiāla ražotās notekas pieejamas dažādos izmēros, profilos un krāsās.
  
  Izvēloties šādu sistēmu, jāizvairās no to saskrāpēšanas, lai caurules nesāktu rūsēt. Vēl viens veids ir sistēmas no nerūsējošā tērauda ar PUR pārklājumu, kas paildzina sistēmas mūžu. Šis materiāla veids ir ļoti izturīgs pret ultravioletajiem stariem, tik ātri neizdeg, ir īpaši noturīgs pret koroziju un ķīmisko iedarbību.
  
  Tērauds nekalpo tik ilgi kā varš, taču, ja tērauda sistēmas montē pareizi, ja negriež ar fleksi un nesabojā aizsargkārtu, kad krāsa sāk lobīties, drupt un rūsēt, tad krāsu noturības laiks ir aptuveni 30 gadu, bet caurrūsēšanas – ap 50 gadiem.
• Alumīnija notekas nav sevišķi izplatītas, jo ir dārgākas un arī mīkstākas, salīdzinot ar citām, tāpēc ne īpaši noturīgas pret mehānisku iedarbību. Taču tām ir ilgs kalpošanas laiks – ap 70 gadiem, jo tās nav pakļautas korozijai.
• PVC jeb plastmasas ūdens notekas parasti ir ar plastizola pārklājumu – ne īsti plastmasa, ne plēve. Karstas saules ietekmē krāsa izdeg, sāk drupt, var arī pakust, un skata nekāda. Šīs sistēmas ir ekonomiska izvēle, taču jārēķinās, ka tās nekalpos ilgi. Pluss – šīs caurules ir klusākas, mazāk dzird lietus grabēšanu, detaļu virsma ir īpaši gluda, uz tās neaizķeras netīrumi.

Kā noņemt mērus? 

To, kāda izmēra teknes un notekcaurules vajadzēs, kā arī notekcauruļu daudzumu nosaka pēc jumta veida un izmēra, ēkas pārkares un augstuma, paredzētā stāvvadu skaita. Piemēram, mājai ar jumtu līdz 200 kvadrātmetriem pietiks ar reni 125 milimetru platumā un četrām 87 milimetru caurulēm. Lai glītāk izskatītos un lai ūdens novadīšana notiktu efektīvāk, labāk, ja notekcaurules ir no centra uz katru pusi – četros stūros.

Optimālā variantā ūdens notekcaurules ievada zemē un ūdens aizplūst kanalizācijā, tādējādi pie mājas ziemā neveidojas ledus un pagalmā nav peļķu. Taču, kā ūdeni novadīt tālāk, ir mājas īpašnieku ziņā – noteksistēmu ražotāji ar šo jautājumu nenodarbojas. Ūdeni var novadīt spainī, akmeņos, var uzlikt tekni un nelikt stāvvadu, bet ūdeni tecināt pa ķēdi. Tas viss atkarīgs no gaumes un izdomas. 

Savām rokām

Lai gan ar noteksistēmu ražotājiem var sarunāt veikt arī montāžu, teknes un notekcaurules viegli var savienot pats. Pērkot sistēmu, parasti līdzi tiek iedota instrukcija – kā skrūvēt āķīšus, kā salikt tekni un notekcaurules (tās parasti stiprina citu citā), kā pēc tam visu savienot kopā –, un lieta darīta. Tāpat visas instrukcijas gan teksta formātā, gan videorullīšos atrodamas internetā. 

Cik maksā? 

Izvēloties noteku sistēmu, jāņem vērā materiāla biezums. Lētajā segmentā var iegādāties plāna metāla – 0,45 milimetrus biezas – skārda notekas, bet tās nebūs izturīgas. Optimālais ir 0,55–0,60 milimetru biezums, kas būs daudz izturīgāks un ko nebūs viegli saskrāpēt. Ja iegādāsies lētu materiālu, jārēķinās, ka tas ilgi nekalpos un montāžas laikā būs daudzreiz jutīgāks – mazākā pieduršanās, un jau saskrāpēts. 

Nosaukt konkrētu summu, cik noteksistēma izmaksās, ir grūti, jo cenu nosaka garums. Vidēji tekne maksā no 2,50 eiro metrā + PVN; vēl jāpērk stūrīši, gali, stiprinājumi, skrūves, kniedes. 

Sniega barjeras

Arvien populārākas kļūst sniega barjeras, kas pasargā no sniega un ko vairākums saimnieku liek virs mājas ieejas durvīm, garāžas. Ja mājai ir metāla jumts, sniegs šļūc lejā, nevis sakrājas, bet šīs barjeras nodrošina to, ka sniegs paliek uz jumta un, kad pamazām izkūst, notek noteksistēmā.

Nopērkamas skārda barjeras, bet sniegs, kā ieskrienas, tā skārdu kā papīru noplēš. Izturīgākas ir cauruļveida sniega barjeras, pret kurām sniegs atduras. Sniega barjeras der jebkuram jumtam, arī mīkstam un šīfera. Sniega barjeras var likt ik pēc metra, bet var uzlikt tikai vietās, kur biežāk pārvietojas, jo tās nav lētas. Arī sniega barjeru ikviens var uzlikt pats. 

Noteku kopšana, aizsargi un citi risinājumi

• Lietusūdens teknēs sakrīt un sakrājas dažādi netīrumi, lapas, putekļi, ziedputekšņi, un noteka var sākt aizaugt. Tāpēc visprātīgāk notekas pēc lapu krišanas mehāniski iztīrīt. Vēl labāk – divas reizes gadā, arī pēc ziemas. Vienkāršākais veids, kā iztīrīt notekas, – vienkārši ar rokām, ar dārza šļūteni, kerheru. Taču, tīrot reni ar rokām, vairākas reizes jākāpj augšā un lejā, jāpārvieto kāpnes, un tas nav nemaz tik ērti.
• Ja māja atrodas vietā, kur ir daudz koku, notekā ātri sakrājas netīrumi, un tekņu tīrīšanai var iegādāties iRobot Looj notekreņu tīrīšanas robotu. To ievieto teknē, tas to iztīrīs visā garumā un pats atbrauks atpakaļ. Robots no teknes iztīra lapas, taču nav paredzēts, lai ar to tīrītu jau ilgi stāvējušas lapas, kas gadu gaitā pārvērtušās par sablīvētu augsni. Lai pielāgotu dažādu formu teknēm un dažādiem netīrumiem, robotam ir maināmas atšķirīgu izmēru gumijas lāpstiņas. Iespējama arī noma. 
• Profesionālu noteku attīrīšanu no lapām, smiltīm un citiem gružiem piedāvā, piemēram, SIA Jumtinieks, SIA Baltic Cleaning u. c.
• Lai ūdens ziemā notekās nesasalst, noteksistēmā var ierīkot apsildi – iekšā ievilkt īpašus kabeļus, kas neļauj sasalt ūdenim un kas kausē ledu. 
• Vēl viena iespēja – iegādāties noteku aizsargu Gutter. Atšķirībā no pārliekama režģa, ko diezgan ātri lapas un citi netīrumi aizsit ciet, aizsargam lapas pārpūšas pāri un labākajā gadījumā vispār neaizķeras, sliktākajā gadījumā – aizķeras un paliek aizsargā, taču saglabājot caurplūdi līdz notekas apakšai, jo netiek nobloķēta notekas apakša.
  
  Pēc izskata atgādina pudeļu birsti, bet tie ir speciāli sintētiski sariņi, kuriem ir liels blīvums un slodzes izturība, kā arī 15 gadu garantija. Aizsargu liek pa visu noteku, tas nav jākustina – aizsargs strādā pats. Ziemā tas neļauj notekā iekļūt arī sniegam – sniegs netiek līdz notekas apakšai, bet paliek augšpusē, un kūstot aiziet pa noteku projām.