Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
5
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
KONSULTĒ: ĢEDERTS IEVIŅŠ, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors, un INA ALSIŅA, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore
Kā labāk – reti un bagātīgi vai biežāk pa drusciņai?
Vienas pareizākās receptes, kā un cik bieži laistīt dārzeņus, nav. Svarīgākais ir izveidot iespējami nemainīgu laistīšanas režīmu un pie tā turēties visu sezonu. Tieši režīms dārzeņiem palīdzēs veidot piemērotu sakņu sistēmu un pielāgoties apstākļiem. Ja dārzu laistīsi katru dienu, nedaudz saslapinot tikai augsnes virskārtu, augs izveidos virspusēju sakņu sistēmu. Šāds dārzenis ūdeni būs radis uzņemt no augsnes virsējiem slāņiem. Taču, ja uz dārzu dodies tikai ik pārdienas vai nedēļas nogalēs, piemērota būs retāka, bet pamatīgāka laistīšana. Šādi laistīti dārzeņi izveidos dziļāku sakņu sistēmu un būs ieraduši mitrumu uzņemt no dziļākiem augsnes slāņiem. Turklāt pēc laistīšanas ieteicams augsni arī uzrušināt – šādi tiks izjaukti augsnes kapilāri un mitrums augsnē turēsies ilgāk. Arī atvaļinājumā, kad būtu iespēja laistīt biežāk, šo retās laistīšanas ritmu nevajadzētu izjaukt.
Ja dārzeņi pieraduši pie laistīšanas reizi nedēļā, bet pēkšņi ūdeni saņems katru dienu, taču pēcāk atkal tiks laistīti reti, tie apvītīs.
Vai arī, pēkšņi bagātīgi saņemot ūdeni, sāks plīst un sprēgāt. Pret laistīšanas neregularitāti īpaši jutīgi ir burkāni, kam nepieciešama pastāvīga mitrināšana. Savukārt, ja vienu dienu laistīsi pamatīgi un daudz, bet otru tikai samitrināsi augsnes virskārtu vai neliesi nemaz, augi nesapratīs, kādai laistīšanai būtu jāpiemērojas, un sāks nīkuļot.
Biežāka laistīšana un pastāvīgi mitra augsne ir nepieciešama jaunajiem dārzeņiem, kamēr tie veido sakņu sistēmu. Piemēram, salāti un kāposti lielākās ūdens rezerves uzkrāj tieši agrīnajā augšanas posmā. Tāpat bagātīgāka laistīšana ziedēšanas laikā nodrošinās lielāku dārzeņu ražu. Ja augam pietrūks ūdens, tas ražos sēklas, taču netērēs enerģiju augļu audzēšanai. Ja siltumnīcā izauguši mazi, sūri tomātiņi vai gurķiem ir rūgtena garša, visdrīzāk tas būs rādītājs, ka ūdens bijis par maz. Savukārt jaunākie pētījumi liecina, ka par regulāru un pamatīgu laistīšanu būs pateicīgi pākšaugi, īpaši dārza jeb cūku pupas.
Vislabāk – no rīta vai pievakarē
Vispiemērotākās laistīšanai ir agras rīta stundas, vēlas pēcpusdienas un vakari, kad saule karsē vismazāk un ūdens maksimāli iesūcas augsnē. Šis ir arī piemērots laiks dārzeņu mēslošanai ar nezāļu vircu. Kad ir vēsāks, dārzeņi uzņem ūdeni un atkopjas vislabāk. Ja pa dienu augs ir novītis, bet vakarā pēc laistīšanas atjēdzas, tas nebūs tik bīstami kā tad, ja augs bijis novītis, bet vakarā vairs neatjēdzas. Tas nozīmē, ka bijis par maz ūdens un augs ir izkaltis. Turklāt šajās dienas stundās laistāmā ūdens, gaisa un auga temperatūra atšķiras vismazāk. Siltāku ūdeni īpaši novērtēs augi ar lielām lapām, piemēram, ķirbji, kabači un gurķi. Ja ar vēsāku ūdeni laistīsi pievakarē vai no rīta, augam tas par sliktu nenāks. Savukārt ledaini auksta duša karstā dienas vidū dārzeņiem var radīt tik lielu šoku, ka uz pāris dienām pat apstāsies augšana. Ja ūdens piles uz lapām nokļūs saulainā dienā, tās darbosies gluži kā lēcas un apdedzinās lapas. Ja ilgstoši līst, dārzeņus laistīt nav nepieciešams.
Katra augsne jālaista citādi
Katrai augsnei piemīt dažādas ūdens aizturēšanas un atdošanas spējas, kas noteiks, cik bieži un cik daudz augsni vajadzētu laistīt
- Smilšaina augsne labi samitrinās, tai ir liela ūdens ietilpība, taču ūdens ātri aizplūst. Šādu augsni būs nepieciešams mitrināt biežāk neatkarīgi no kultūrauga, kas tajā aug.
- Melnzeme, kas ir vispiemērotākā dārza augsne, viegli samitrinās un ilgāk saglabā mitrumu.
- Mālam ir liela ūdens ietilpība, taču vienmēr jārūpējas, lai māls neizkalst un pastāvīgi viegli jāmitrina. Ja māls izkaltīs, tas būs par cietu un radīs lielu slodzi auga saknēm, kas var aizkavēt pilnvērtīgu augšanu.
- Komposts labi notur ūdeni. Parasti šādā augsnē aug ķirbji vai kabači, kas ir ļoti sausumizturīgi un papildus laistīšana tiem bieži nav nepieciešama. Organiskās vielās labi regulē un notur mitrumu.
- Kūdra, ja tā ir sausa, atgrūž ūdeni, tāpēc jālaista lēnām. Ja strauji liesi lielu ūdens daudzumu, tas neiesūksies, bet aiztecēs prom pa virskārtu.
Ja augsne izžuvusi, laistīt jāsāk pakāpeniski – no sākuma lēnām aplaista tās virskārtu, pagaida, līdz ūdens iesūcies un zeme kļuvusi mīkstāka un tad turpina laistīšanu. Nākamreiz dārzs jālaista tad, kad augsnes virskārta ir apžuvusi. Ja laistīsim biežāk un augsne būs pārāk mitra, tajā pietrūks skābekļa. Jāņem vērā arī dārza reljefs – zemākās un ēnainākās vietās augsne mitrumu saglabās ilgāk nekā saulainā piekalnītē.
Akas, dīķa vai lietus ūdeni?
- Akas vai ūdensvada ūdens, kas nācis no zemes dzīlēm, parasti ir ļoti auksts, un labāk to būtu nostādināt – ūdeni salej mucā, spaiņos vai lielos traukos un ļauj tam dienas gaitā iesilt. Ja liesi augus ar ūdeni, kas līdzīga gaisa temperatūrai, augi jutīsies labāk. Tam, cik ūdens ir ciets vai mīksts, nav lielas nozīmes. Tāpat nevajadzētu baidīties no nelielā dzelzs satura, kas ir akas ūdenī. Augiem tāpat kā cilvēkiem, ir vajadzīgas barības vielas. Un dzelzs, kalcija vai magnijs sāļi nelielā daudzumā, augiem nāks tikai par labu.
- Lietus ūdeni arī var savākt traukos. Tas ir mīksts un augu laistīšanai piemērots. Turklāt nereti novērots, ka tieši pēc lietainām dienām, dārzeņi sasparojas un aug ātrāk.
- Dīķa ūdenim ir laistīšanai piemērota temperatūra un ūdens sastāvs. Tajā ir organiskās vielas, tajā skaitā humīnvielas, kuras ir augiem labvēlīgas un darbojas gluži kā vieglas koncentrācijas mēslojums. Tomēr jāņem vērā, ka dīķa ūdens būs piemērots tikai tad, ja tas nav piesārņots, piemēram, ar sadzīves atkritumiem. Arī tad, ja netālu no dīķa atrodas, piemēram, liels rapšu lauks, kas tiek regulāri miglots ar kaitēkļus iznīcinošajiem pesticīdiem, šādu ūdeni labāk neizmantot. Kaitīgās vielas, kuras caur gruntsūdeņiem būs nonākušas dīķī, nebūs labvēlīgas nedz dārzeņiem, nedz pēc tam to ēdājiem.
Ja pagalma dīķis ir kopts un tajā sabirušas vien koku lapas nelielā daudzumā, tā ūdens būs piemērots laistīšanai. Dabiski piesārņots dīķis dārzeņiem nekaitēs. Nereti gan rodas jautājums, vai var izmantot dīķa ūdeni, kurā sakritušas ozola lapas, kuru sastāvā ir miecvielas? Lai miecvielas būtu augam kaitīgas un kavētu auga sēklu dīgšanu, lapu daudzumam ūdenī ir jābūt ļoti lielam, un tā gadās reti.
Laistīšanas veidu plusi un mīnusi
Šļūtene
+ Ērti.
– Pārlieku spēcīga ūdens strūkla var traumēt lapas un izskalot saknes. Lai strūkla nebūtu tik spēcīga, var izmantot laistīšanas uzgaļus vai šļūtenes strūklu mīkstināt ar priekšā aizliktu īkšķi.
Lejkanna
+ Saudzīgs veids, kā aplaistīt dārzeņus dārzā vai siltumnīcā.
– Fiziski smags.
Smidzinātāji
+ Ūdeni izsmidzina vieglas rasiņas veidā. Šādi var gan mitrināt augsni, pazemināt temperatūru siltumnīcā un dienas vidū atvēsināt pārkarsušus gurķus un to lapas.
– Nav piemēroti tomātiem, jo tiem nepatīk mirums uz lapām.
Pilienveida jeb kapilārā laistīšanas sistēma
+ Efektīvs un no ūdens patēriņa viedokļa ekonomiskākais veids. Dobe saņem ūdeni pa atverēm apmēram 10 cm dziļi ieraktām vai zemes virspusē ierīkotām caurulēm. Augsne mēreni tiks mitrināta nepārtraukti vai izvēlētā regulējamā režīmā, arī tad, ja dārza saimnieks uz dārzu dodas tikai reizi nedēļā. Sistēma ir piemērota siltumnīcām un dobēm, kurās aug dārzeņi gan ar dziļāku, gan seklāku sakņu sistēmu. Pilienu laistāmās sistēmas lieto arī ļoti šaurās vai grūti aizsniedzamās vietās, kur citādi nav iespējas aplaistīt. Pilienu caurulītes var likt arī zem mulčas kārtas. Šādu ūdens piegādi saknēm ļoti novērtēs tomāti, bietes, dažādie kāposti, kā arī pākšaugi.
– Svarīgi raudzīties, lai ūdens, kurš plūst pa caurulītēm, ir tīrs un gruži vai lapas nenosprostotu tievās caurulītes.
– Ierīkošanas stadijā dārgāks laistīšanas veids nekā citi.
Vai drīkst laistīt ar jau izmantotu ūdeni?
Lai ekonomētu ūdeni vai to vienkārši neizlietu zemē, dažkārt dārzus mēdz laistīt ar jau lietotu ūdeni jeb ūdeni, kurā kaut kas mazgāts vai skalots. Šādu ūdeni dārza laistīšanā var izmantot, tomēr būtiski, lai tajā nav ķīmisks piesārņojums no dažādiem trauku vai mājas uzkopšanas līdzekļiem, veļas pulvera paliekas. Dārzeņus nevajadzētu laistīt ar hlorainu ūdeni, jo hlors dārzeņiem var būt toksisks. Tāpat nevajadzētu izmantot arī ūdeni, kurā skaloti bojāti dārzeņi – laistot infekcija var izplatīties arī dobēs. Nebūtu vēlams dārzeņus laistīt arī ar ūdeni, kurā skaloti augļi, kas var būt apstrādāti ar ķīmiskām vielām. Taču, ja ūdenī skaloti vien smilšaini dārzeņi vai rokas pēc dārza ravēšanas, šādu ūdeni dārzeņu laistīšanai droši var izmantot.
Pieredzes stāsti
Palīdz komposts un pudeles
Dita Ozola-Ozoliņa, ģimenes dārza saimniece Dunavas pagasta Rimicānos – uz salas:
«Lai gan dzīvojam upes vidū, kur visapkārt ir Daugavas ūdeņi, mūsu zeme ir smilšaina un sausa. Ūdeni laistīšanai ņemam no akas, taču, tā kā tas ir auksts, uzreiz uz augiem nelejam. Vispirms iepumpējam mucās dažādās dārza vietās, un tikai, kad ūdens sasilis, lejam uz augiem.
Pirms dažiem gadiem izlasīju, ka tomātu laistīšanai siltumnīcā zemē var ierakt plastmasas ūdens pudeles. Dara tā – pusotrlitrīgajai pudelei nogriež dibenu un ar kakliņu uz leju ierok apmēram sprīža attālumā no tomātu stāda. Nelaista visu augsni, bet ūdeni ielej tikai pudelēs. Ūdens caur pudeles kakliņu iesūcas zemē, un augsne tiek samitrināta vispirms dziļumā, nevis virspusē. Tāpēc arī tomāta saknēm ir stimuls meklēt ūdeni un augt dziļumā, nevis plesties pa dobes virspusi. Šādi laistot, arī ūdeni vajag mazāk un mitrums augsnē saglabājas ilgāk, nekā laistot no augšas, kur liela daļa ūdens vienkārši iztvaiko. Tā kā saknes aug vairāk dziļumā, tās tiek mazāk bojātas, ravējot, kaplējot un rušinot augsni. Tomāti arī mazāk slimo, jo gaiss ir sausāks, uz lapām netiek mitrums, kas veicina slimību – mitrasas, brūnā pelējuma, brūnās puves – izplatīšanos.
Tik karstā un sausā vasarā kā šī gan ir pagrūti saprast, vai ar šādu laistīšanu vien pietiek. Tāpēc cenšamies laistīt biežāk nekā, piemēram, pagājušajā gadā, kas bija daudz vēsāks un mitrāks. Pagājušogad – tikai pāris reižu nedēļā, bet šogad – katru dienu pudeles līdz augšai pielejam ar ūdeni, tātad katram stādam tiek apmēram pusotrs litrs.
Pašā sākumā, kad tomāti bija tikko iestādīti, gan mazliet laistījām arī no augšas, jo šķita, ka saknes vēl nav tik dziļi un ūdens no pudeles līdz tām nemaz netiks. Mitrums arī atvēsināja zemi, jo, baidoties no salnām, tomātus stādījām diezgan vēlu, kad jau bija karsts.
Mitruma prasīgos gurķus stāda komposta kaudzes galā. Auglīgā komposta zeme daudz labāk tur mitrumu nekā liesā smiltiņa, un tiek divi labumi uzreiz. Gurķiem tiek gan vairāk barības vielu, nekā tas būtu, stādot dobēs sakņu dārzā, un tie nav papildus jāmēslo, gan arī retāk jālaista. Vēsākā vasarā ir vēl arī trešais labums – uz komposta kaudzes siltummīļiem gurķiem ir arī siltāk un tie jūtas labāk nekā dobēs. Šogad gan siltuma pietiek visur, toties laistām gan katru dienu pat divas reizes, dobēs droši būtu visu laiku jāstāv ar lejkannu.
Vienu gadu no nopļautās un izravētās zāles krauj apaļu, apmēram metru augstu cilindriskas formas komposta kaudzi ar vertikālām, taisnām sienām un līdzenu virspusi, un nākamajā gadā jau tai virsū stāda gurķus.
Sandra Marcinkēviča, zemnieku saimniecības Dobītes saimniece Vecumnieku novadā. Savā saimniecībā Dobītes viņa pushektāra siltumnīcās audzē tomātu, paprikas un garšaugu stādus un pašas šīs kultūras, un attiecībā uz laistīšanu nekas daudz nemainās. Vasara ir sausāka vai mitrāka, – augi siltumnīcā jālaista tik un tā. Tikai tādā karstumā kā šogad – vairāk nekā vēsajā pagājušajā gadā.
Toties vecāku ģimenes saimniecībā Baltiņi audzē lauka dārzeņus, un jau 21. jūnijā uz Rīgu devās pirmās kastes ar jaunajiem kartupeļiem, kabačiem, gurķiem, kāpostiem un citiem labumiem.
Kartupeļus izglāba agrā stādīšana – tie iestādīti jau aprīļa beigās, kad zeme vēl bija mitra, tāpēc augšanas sākumā saņēma pietiekami mitruma, un ar to arī pietika, lai izveidotos bumbulīši. Kartupeļu lauki, protams, laistīti netiek, un vēlāk stādītie bumbuļus veido sliktāk, saknes aug dziļumā un meklē, kur mitrāks. Ļoti daudz atkarīgs no apstākļiem katrā lauka vietā – mikroieplakās, kur mitrāks, ir glīti bumbulīši, bet jau pārdesmit metru tālāk, kur zeme sausa kā pelni, arī bumbuļu nav.
Laistīja arī agros kāpostus, ko citugad nedarīja. Ūdeni uz lauka pieved ar traktoru. Tomēr arī pāris reižu salaistītiem kāpostiem galviņas izaug mazākas nekā citugad. Pircējiem tās šķiet ideālas, audzētājiem gan ne, jo darba ieguldīts daudz, bet svars un ienākums – neliels.
Mitrums labāk saglabājas ar plēvi klātās dobēs – tā tiek audzēti, piemēram, kabači. Pavasarī, kad dobes sagatavotas, mitru zemi apklāj ar plēvi, plēvē iegriež krustus un caurumos stāda kabačus – līdzīgi mēdz audzēt arī zemenes. Zem plēves mitrums gan saglabājas labāk nekā atklātā laukā, tomēr tik un tā nācās vilkt šļūtenes un laistīt. Un acīmredzams, ka tur, kur laistīts, ceri ir lieli un aug skaisti, – kabacīši ir taisni. Kur laistīts nav, kabači veidojas sīki un līki.
