Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
1
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
Papagaiļi ir vieni no inteliģentākajiem un komunikablākajiem putniem. Viņiem var iemācīt amizantus trikus, atdarināt cilvēka valodu un izturēšanos. Papagaiļi (ja putns ir viens) cilvēku uztver kā sabiedroto, izjūt, labi iepazīst un pieķeras.
Papagaiļi ir verbālas un ļoti sociālas būtnes. Šīs divas iezīmes ir priekšnoteikums, lai atsevišķos gadījumos papagailis par izteiksmes veidu izvēlētos kliegšanu (agresīvu ķērkšanu, klaigāšanu u. c.). Nepamatota kliegšana ilgāk par 3–5 minūtēm vienā sesijā un kliegšana vairāk par piecām reizēm dienā lielam vairumam papagaiļu šķirņu nav dabiska.
Tomēr, pirms izdari pāragrus secinājumus un uztraucies par putnu, ir jāiepazīst pieradināta papagaiļa normālās un ikdienišķās balss izpausmes, lai nesajauktu ar kliegšanu kādas ārkārtas situācijas dēļ. Piemēram, bļaustīšanās līdzi mūzikai vai putekļusūcējam ir pilnīgi normāla. Putns ir iekļāvies mājas vidē un izklaidējas. Ja vēl saimniekus tas uzjautrina un viņi šīm izdarībām pievērš uzmanību (smejas, turpina likt mūziku, filmē u. c.), papagailis saprot, ka klaigāšana ir pat vēlama un gaidīta.
Papagaiļi nav un viņiem nav jābūt klusiem kā pelītēm. Rīta un vakara, kā arī citu diennakts laiku vokalīzes ir veselīga parādība.
No rītiem, labi izgulējies, putns modina arī mājiniekus ar mundru labrīt, visiem laiks celties, ir brokastu laiks! Klaigājot vakarā, putns brīdina savējos, ka satumst, apkārt sāk sirot nedraugi, jāiet pie miera savās ligzdās. Savukārt balss izrādīšana pa dienu var vienkārši nozīmēt apliecinājumu, ka būt papagailim ir lieliski un jums arī nekaitētu padziedāt kopā ar mani.
Vērīgs saimnieks pamanīs atšķirību starp šiem sadzīviskajiem vēstījumiem un balss vingrinājumiem un satraukuma un dusmu pilnu ķērkšanu, parādoties kādam cilvēkam vai rodoties situācijai, kas putnam acīmredzami neiet pie sirds. Vienkārši kliegšana bez acumirklī redzama iemesla vai kliegšana uz kādu cilvēku ir uzvedība, ko putns pats ir iemācījies, būdams bezizejas situācijā un mēģinādams cilvēkiem par kaut ko paziņot.
Vientulība
Klasiskais vientulības ķērkšanas scenārijs ir sekojošs. Papagailis pavada visu dienu mājas viens, visticamāk – būrītī. Saimnieks vakarpusē atgriežas mājās. Putns uzsauc viņam sveiciena kliedzienu. Saimnieks viņu ignorē, metas pie telefona, piezvana vecākiem, ieslēdz televizoru utt. Putns sāk kliegt skaļāk un intensīvāk, lai pievērstu sava cilvēka uzmanību. Saimnieks viņu norāj, lai viņš ir kluss. Putns kliedz vēl vairāk, līdz saimniekam pietrūkst pacietības un viņš sāk kliegt pretī vai pat uzsit pa būrīti.
Izsalkums vai slāpes
Barošanās laikā putni mēdz kliegt – gan savvaļā, gan arī cilvēku mitekļos. Savvaļā putni klaigājot mēdz izsūtīt ielūgumus citiem un priecāties par gaidāmo maltīti. Tukši barības un ūdens trauciņi var izraisīt pretējas nozīmes reakciju.
Garlaicība
Garlaicība ir biežs kliegšanas iemesls. Papagailis nav zivtiņa, kas mierīgi savā nodabā var nodarboties pati ar savu esamību. Papagailim savas dzīves laiks ir jāpiepilda ar dažādām aktivitātēm un komunikāciju ar cilvēku. Savvaļā papagailis visu dienu nodarbotos ar lidošanu, kāpšanu, barības meklēšanu, attiecību risināšanu ar dzīvesbiedru. Nebrīvē saimniekam jānodrošina, lai mīlulim būtu, ko darīt. Derēs pat sadzīviskas nodarbes, piemēram, ūdens pelde, pēc kuras putns labu laiku būs nodarbināts ar spalvu kārtošanu un klaigāšana nenāks prātā.
Seksuāla vajadzība
Šo kliegšanas iemeslu kontrolēt un novērst visgrūtāk. Vēlme pēc otras pusītes ir dabiska parādība, ar ko putna īpašniekam vienkārši jāsadzīvo. Parasti hormoni, kas rosina vēlmi vīt ģimenes ligzdiņu, mostas pavasarī.
Greizsirdība
Ja papagailis kliedz un acīmredzami izrāda nepatiku pret kādu konkrētu ģimenes locekli, tas var būt tādēļ, ka putnam šķiet – tieši šī persona apdraud viņa īpašās attiecības ar saimnieku. Visbiežāk cieš papagaiļa saimnieka dzīvesbiedri, vecāki un bērni, kuri, putnaprāt, saņem netaisnīgi daudz uzmanības apliecinājumu.
Papagaiļa saimniekam putna agresijas upuris jāiedrošina pavadīt vairāk laika ar greizsirdīgo nemiernieku. Tas nebūs ne ātrs, ne viegls risinājums, bet ar labiem rezultātiem gan.
Svarīgi ir nevis novērsties un izvairīties no papagaiļa, bet solīti pa solītim censties nodibināt labas vai vismaz neitrālas attiecības ar agresoru. Ar laiku putns pieradīs un apdraudējuma sajūtu var nomainīt pieķeršanās. Ja visi ģimenē dzīvojošie uzturēs ar papagaili attiecības, regulāri redzēsies, sarunāsies un izrādīs uzmanību, tad putns diez vai izdomās, ka viena no ģimenes locekļiem (vēsākā un nedraudzīgākā) klātesamība viņa teritorijai nav veselīga.
Brīdī, kad istabā ienācis cilvēks, kurš putnam nepatīk, putna saimnieks nedrīkst papagaili nosodīt un izrādīt laipnību atnākušajam cilvēkam vien. Svarīgi ir pievērst uzmanību putnam, izrādot, ka siltās jūtas pret viņu nav mazinājušās. Tas pats jādara atnācējam.
Trūkst uzmanības
Vēl viens papagaiļa kliegšanas un kāda noteikta cilvēka nīšanas iemesls varētu būt tas, ka putns saņem par maz uzmanības no šīs personas.
Ja cilvēks mājas mīluli ignorē, bet papagailim savukārt tīri labi patiktu ar viņu draudzēties, putns ar klaigāšanu, ķērkšanu un dusmām var censties pievērst sev kaut nedaudz uzmanības.
Šādā gadījumā putna saimniekam vajadzētu pierunāt vainīgo cilvēku kaut dažas minūtes dienā veltīt uzmanību mājdzīvniekam – parunāties, paspēlēties, iedot našķi. Pat ja konkrētajam cilvēkam nav izteiktu simpātiju pret mājās dzīvojošo papagaili, mīļā miera labad (jo papagaiļa skaļā un niknā ķērkšana un, iespējams, fiziski uzbrukumi nav patīkami) attiecības ar putnu vajadzētu noregulēt.
Putns kopē mājinieku uzvedību
Ja pie vainas nav ne greizsirdība, ne uzmanības trūkums, iespējams, papagailis, kurš ir meistarīgs cilvēka uzvedības atdarinātājs, nedraudzīgo uzvedību vienkārši noskatījis no kāda mājinieka un uzskata, ka šis ir piemērotākais veids, kā runāties ar viņu. Ja vectēvs vai pusaudža vecuma dēls bieži klaigā, strīdas, tad papagailis var nospriest, ka nekādā citā veidā ar šo cilvēku nevar komunicēt kā tikai viņa valodā. Šādā gadījumā mieru mājās varēs ieviest, tikai klaigātājiem savaldoties un sākot sarunāties normālā skaļumā, lai arī putns meklētu citus kontaktēšanās veidus.
Kliegšana un agresija aiz bailēm
Papagailis var nikni kliegt uz kādu cilvēku aiz bailēm no viņa – pašaizsargājoties un brīdinot, lai netuvojas. Ja putns ir vēl nepieaudzis vai ikdienā satiek vienu vai dažus cilvēkus, viņam var būt bail no svešiniekiem vai tādiem cilvēkiem, kurus satiek ļoti reti.
Varbūt šis cilvēks temperamentīgi žestikulē, skaļi vai dobji runā, ir ģērbies indīgi košas krāsas drēbēs (putni pasauli redz krāsainu) – katrā ziņā atšķiras no tiem, kurus redz ikdienā, tādējādi izraisot bailes. Arī šādā situācijā saimniekam jābūt tam, kurš, pirmkārt, novēro un secina, kas izraisa putna īpatnējo uzvedību, un, otrkārt, novērš tās iemeslu.
Metodes, kā apieties ar kliedzošu papagaili:
Ko darīt
- Apbalvot putnu ar našķi un savu sabiedrību, kad viņš ir pārtraucis kliegt un pilnībā nomierinājies.
- Pirmkārt, novērst kliegšanas iemeslu, nevis mierināt un pievērst pastiprinātu uzmanību putna kliegšanai.
- Sarunāties ar putnu pēc atgriešanās no prombūtnes, lai viņš redz, ka tu viņu pamani.
Ko nedarīt
- Nekliegt uz kliedzošu putnu, jo no tā nav pilnīgi nekādas jēgas.
- Nesist putnam un nesist pa būrīti. Sists putns kļūst bailīgs, agresīvs un pat bīstams.
- Neizolēt putnu vienu tumšā istabā uz ilgu laiku. Tas izkropļo putna emocionālo stāvokli un nāk par sliktu arī
- fiziskajam.
