Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Betons ir dzīvs, elpojošs materiāls, kura robustā, izteiksmīgā tekstūra, raksturs un taustes efekts dzimst ieklāšanas procesā un turpina dzīvot arī pēc tam – vides, gaismas un uzturēšanas ietekmē. Tā dabiskā izcelsme (izgatavots no cementa, ūdens un pildvielām), neitrālā toņu palete, ilgmūžība un siltumtehniskās īpašības rezonē ar laikmetīgās arhitektūras labo praksi, padarot to par pārlaicīgu varoni siltas, uz cilvēku orientētas telpas izveidē.
Kā materiāls, kas paver bezgalīgas iespējas manipulēt ar telpu, veidot skulpturālus apjomus, līknes, perfektas ģeometrijas, mākslinieciskus rakstus, betons allaž saistījis arhitektus. Un izaicinājis. Tieši betonā tapuši pasaules arhitektūras šedevri, kuros var baudīt formas, inženierijas un izcilības performances. Betons ir godāts un pelts, bet par ikonisku materiālu kā fasādēs, tā interjeros to padarījuši gan tādi klasiķi kā Le Korbizjē (viens no eksponētā betona pionieriem, kurš provocēja ar neapstrādātām, teksturētām betona virsmām) un Ludvigs Mīss van der Roe (kura arhitektūrā eksponētais betons veido harmoniskas kompozīcijas ar tēraudu un stiklu), gan laikmetīgās arhitektūras zvaigznes Zaha Hadida, Normans Fosters, Renco Pjāno, Rems Kūlhāss, OMA Arhitekti un, protams, par betona dievu dēvētais Tadao Ando, kuru pazīst pēc gludā betona rokraksta un tā mijiedarbības ar gaismu un ainavu.
Ko runā daba un psiholoģija
Lai gan skan pārsteidzoši, bet betona projekti nav pretrunā cilvēku vēlmei bēgt no urbānajiem mūriem un dzīvot dabā. Tā laikmetīgie arhitektūras risinājumi respektē ieskaujošo ainavu un veido balansētu dialogu ar to – dabiski pelēkie toņi un faktūras sasaucas ar zemes seguma, koku mizas, smilšu un akmens rakstiem, ierāmējot un pastiprinot dabas krāšņumu. Betona raksturu mīkstina arī iekštelpu/ārtelpu robežas dzēšana: stiklojumi un atvērtie plānojumi, kas pastiprina dabiskās gaismas plūdumu interjerā.
Eksponētā betona dabiskā tekstūra atstaro gaismu, vairojot aicinošas telpas sajūtas.
Materiāla masīvumu grīdu, sienu, griestu vai kolonnu konstrukcijās līdzsvaro ar siltiem, dabīgiem materiāliem, piemēram, koka apdares elementiem, paklājiem, tekstilijām, augu un ziedu kompozīcijām, mēbelēm mājīgā krāsu paletē. Betons dabiski regulē temperatūru telpās, akumulējot siltumu un lēni to atdodot, kā rezultātā mazinās enerģijas patēriņš un uzlabojas iekštelpu komforts. Tas ir ideāls risinājums apsildāmo grīdu vai dzesēšanas sistēmu instalācijai.
Arhitektūras psiholoģijas pētījumi liecina, ka betona nedaudz raupjā tekstūra uzlabo lietotāju taustes pieredzi un emocionālo saikni ar telpu. Pretstatā gludām vai mākslīgām virsmām betona dabiskās nepilnības ar abrazīvo struktūru runā par autentiskumu un pastāvību, sūtot nomierinošus, iedrošinošus signālus smadzenēm, tā stiprinot saikni ar telpu un raisot piezemētu emocionālo stāvokli. Pieskāriens faktūrbetonam stimulē somatisko nervu sistēmu, veicina apzinātību un klātbūtni – būtiskas miera sastāvdaļas. Šī taktilā mijiedarbība uzlabo iemītnieku garīgo labsajūtu un emocionālo stabilitāti.
Kas ir kas
Kādiem risinājumiem betona optikas un sajūtu cienītāji šodien saka jāvārdu? Atkarībā no funkcijas, vizuālās ieceres, finansēm, būvniecības ierobežojumiem, renovācijas mērķiem ir vērts iedziļināties eksponētā betona, saliekamā dzelzsbetona vai mikrocementa īpašībās.
Eksponēto betonu raksturo šādas īpašības: ilgmūžība, siltumnoturība, industriālie vaibsti un zemas uzturēšanas izmaksas. To pielieto norobežojošās konstrukcijās, veidojot taisnas vai izliektas sienas, grīdas, griestus, kolonnas.
Saliekamā dzelzsbetona elementi tiek ražoti rūpnīcā ar augstu precizitāti, tie ir ātri instalējami, ar plaši pieejamu rakstu spektru. Izmanto modulāra dizaina un renovācijas projektos.
Mikrocements savukārt ir viegli pielāgojams, piemērots bezšuvju apdares virsmām, klājams plānā kārtā. Pielieto grīdu, sienu, mēbeļu apdarē, tas ir populārs vannasistabu, virtuvju un sabiedriskajos interjeros.
Eksponētais monolītais betons
Eksponētā (arī arhitektoniskā) betona konstrukciju vērtība ir to atklātā virsma, kas dod iespēju baudīt materiāla dabīgo izskatu un meistarīgi veidotu tehnoloģisko risinājumu, tostarp veidņu zīmējumu, savilces un salaiduma vietas, viendabīgi pelēku vai lāsumainu virsmu, dabisko poru tekstūru. Konstrukciju izveide balstās uz precīzu veidņu projektu, ko izstrādā pirms būvniecības uzsākšanas. Mēdz teikt, ka ielietais betons ir nežēlīgs, jo līdz veidņu noņemšanai nav prognozējama iegūtās virsmas kvalitāte. Tieši pārsteiguma moments padara šo materiālu tik īpašu, bet tajā slēpjas arī problēma – ja veidņošanas laikā kaut kas nav ieplānots vai nejauši notiek konstrukcijas saskare ar ūdeni, temperatūras ietekmē betons cietē nevienmērīgi, gadās piegāžu pārrāvumi, mainās cementa ražotājs, cieš arī virsmas viendabīgums. Veidņus noņemot, labojumi praktiski nav iespējami, jo tie pārsvarā būs redzami. Tehnisko nianšu ir daudz, tāpēc pirms darbu uzsākšanas arhitektam, dizaineram, būvniekam jāveic liels sagatavošanas darbs, lai minimizētu riskus, bet pašā projektā jāieplāno itin viss, sākot no inženierkomunikācijām un beidzot ar tādiem sīkumiem kā slēdži un rozetes.
Speciālisti iesaka arī aizsargāt betonu. Latvijas Betona savienības zinātniski tehniskajā konferencē Eksponētais betons arhitekts Andis Sīlis atzina, ka betona uzturēšana un kopšana ir ļoti būtiska. Virsmas vizuālo kvalitāti panāk nevis ar tonēšanu, bet apstrādājot ar bezkrāsainu aizsardzības līdzekli. Lai iegūtu skaistu, tīru, pelēku toni, tam var pievienot balto pigmentu, kurš neitralizē zaļganpelēko betona nokrāsu.
Ja konstrukcijas veido no tā sauktā baltā betona, process sadārdzinās,
jo pirms tā ražošanas rūpnīcas veidnes pilnībā jāizmazgā no pelēkā betona paliekām, kā arī jānodrošina nepārtraukta liešana, lai izvairītos no toņu pārejām.
Jo minimālākas ir betona poras, jo mazāks virsmas netīrumu risks. Vannasistabās un virtuvēs tās pasargā ar speciāliem vaskiem un eļļām, pirms tam noslīpējot un attīrot no putekļiem un veidņu eļļas paliekām, kas varētu ietekmēt virsmas toņa viendabīgumu. Šāds aizsargslānis parasti kalpo vairākus gadus.
Latvijā patlaban redzamākie projekti ar eksponētā betona interjeriem ir Ola Foundation (arhitekts Uldis Pīlēns), Zunda Towers (arhitekts Helmuts Jahns, interjera dizains Andis Sīlis), privātmāju projekts Kaigan villas u. c.
Mikrocements
Ja interjerā nav nepieciešamas strukturālas izmaiņas un pārbūves, ir vērts apdomāt mikrocementa variantu un tā priekšrocības. Īpaši pēdējās desmitgadēs šis plānais, dekoratīvais pārklājums, kura formulu veido cementa un ūdens bāzes sveķu kompozīcija, kļuvis iecienīts risinājums dizaina elastības, universālā rakstura, ātrās ieklāšanas, nodilumizturības, draudzīgu izmaksu un plašās krāsu paletes dēļ. To klāj uz esošām virsmām – betona, flīžu, apmetuma, ģipškartona, arī mēbelēm, veidojot harmonisku, viendabīgu un viegli kopjamu apdari bez šuvēm.
Mikrocements ir ļoti iecienīts renovācijās, īpaši vannasistabu un virtuvju (sienu, griestu, grīdu) apdarē,
kur tas labi kalpo, pateicoties bezšuvju tehnoloģijai un faktūru daudzveidībai.
Aroda meistars Uldis Jātnieks norāda, ka mikrocements ir izturīgs un vienlaikus elastīgs segums. Parasti to veido divās kārtās. Kad pirmais slānis nožuvis, ar slīpmašīnu noslīpē lielākos negludumus un iestrādā nākamo – finiša – kārtu. Mikrocementa seguma biezums – no 1,5 līdz 2 milimetriem. Materiāla izmaksas viena kvadrātmetra izveidei svārstās no 35 līdz 40 eiro diapazonā, kam jāpievieno cena par darbu (viena kvadrātmetra ieklāšana izmaksā 30–40 eiro). Veidojot grīdu, grunts kārtā vienmēr vēlams iestrādāt armēto sietu (visā klājumā), kas palīdzēs izvairīties no mikroplaisām un noturēs pārklājumu viendabīgu un nebojātu, pat ja konstrukcija staigās. Lielākais izaicinājums grīdas ieklāšanā ir tas, ka viss apjoms jāielej secīgi, nepārtraucot darbus. Lielu grīdas laukumu izveidē vienlaikus jāstrādā vairākiem meistariem un nepārtrauktība jānodrošina arī materiāla sagatavošanā. Ja tas neizdodas, klāja vizuālo viendabīgumu bojās redzama pāreja.
Mikrocementa pārklājumam nepieciešama virsmas aizsardzība. Virtuvēs un vannasistabās tā jutību pret putekļu, ūdens, ziepju palieku, sulas vai vīna traipiem, netīru roku nospiedumiem vislabāk aizsargā ar divkomponentu ūdens bāzes poliuretāna laku, kas nodrošina ūdensnecaurlaidību un papildu rezistenci. Savukārt viesistabas sienai tik aktīva aizsargbarjera nav nepieciešama, un to var pārklāt ar grunts slāni. Veidojot mikrocementa segumu dušas sienām vai grīdai, rūpīgi jāizvērtē un jāizbūvē apakšā esošā tehniskā hidroizolācija, citādi ūdens un mitruma ietekme var nelabojami sabojāt mikrocementa segumu.
Tīrība, nodilumizturība augstas noslodzes zonās un telpiskais plašums, ko sniedz bezšuvju tehnoloģija, tiek atzīti par mikrocementa veiksmes atslēgām. No bagātīgās krāsu gammas, ko piedāvā dažādi ražotāji, latvieši pamatā izvēlas neitrālo un dabai tuvo paleti – siltākas un vēsākas pelēko un smilšu toņu variācijas, kas harmoniski iederas dažādu stilu un noskaņu interjeros.
Uldis Pīlēns, arhitekts:
«Mūsu Ola Foundation ēku arhitektūras koncepta pamatā ir četru materiālu – betona, stikla, metāla un koka – saspēle. Tie nav tikai būvniecības līdzekļi – četrotnei ir būtiska funkcionāla, estētiska un filozofiska nozīme, kas veido telpu ar savu identitāti un saturisku klātbūtni.
Betons šajā ansamblī ieņem centrālo lomu. Tas nav nesošs elements vien, bet gan telpas rakstura nesējs. Kvalitatīvi izstrādāts, ar precīzu detaļu kultūru betons tiek izmantots kā redzams un klātesošs materiāls gan interjerā, gan konstrukcijā, apliecinot, ka ir ne vien tehniski uzticams, bet arī juteklisks, estētiski smalks un telpiski izteiksmīgs. Tā virsma kļūst par fonu gaismas spēlēm, telpas tonalitātei un akustiskajām īpašībām.
Materiālu kombinācija šajā arhitektūrā nav dekoratīva, bet konceptuāli pamatota. Betons sniedz mieru un stabilitāti, stikls – atvērtību un caurspīdīgumu, metāls – dinamiku un precizitāti, bet koks – siltumu. To savstarpējais līdzsvars veido vidi, kas ir vienlaikus tehniski pārdomāta un emocionāli uztverama.»
Arhitekte Arnita Melzoba, GAISS arhitekti:
«Mums patīk ēku pirmā stāva grīdu veidot kā vienlaidu klonu, kas ieskauj visu dzīvojamo zonu ar virtuvi vienotā, plašā dzīves telpā, tāpēc betona grīdu savrupmājās esam izmantojuši vairākkārt. Tā palīdz regulēt telpas temperatūru – uzkrāj siltumu ziemas periodā un neuzkarst pārlieku ātri karstā vasarā. Tāpat šāda grīda paver iespēju iestrādāt cauruļu sistēmu – ne tikai telpas apkurei, bet arī dzesēšanai vasarā.
Betona grīdai ir ļoti svarīga tās pareiza iestrāde, betonam ir nepieciešams pielietot gan cietinātāju, kas pasargā virsmu pret skrāpēšanos, gan piesūcināt ar līdzekli pret traipu uzsūkšanos. Un ir jārēķinās, ka arī betons kā materiāls lietošanas ietekmē mainās, ietonējas, uzņem kādus ilgāk stāvošus traipus. To ir iespēja atkal tīrīt un pārslīpēt.
Mūsu Trīs plātņu mājas radīšanas procesā ar klienti atradām kopīgu estētisku interesi par betonu. Tāpēc šajā mājā betons nav tikai grīdā, bet izmantots arī kāpnēm un izlietnei. Tā apvieno monolītā mēbelē gan izlietnes, gan virsmas funkciju un levitē pie sienas. Savukārt betona kāpnes bija sarežģīts izstrādājums, kuru kopīgi radījām mēs, arhitekti, ar būvinženieri, būvnieku un metālmākslinieku. Cieša sadarbība šeit bija būtiska: tās ir neierasti smalkas, tāpat margu stiprinājumi ir iebetonēti, lai arī tās varētu būt gan elegants, gan noturīgas.»
Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
