Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Svarīgākais par budleju audzēšanu
- Tā kā budlejas ziedkopas veidojas tā paša gada dzinumu galos, to var uztvert kā ziemcieti. Tas nekas, ka nosalst dzinumu gali, krūms līdz sniega robežai vai pat visa virszemes daļa, – galvenais, lai saknes zemē paliek dzīvas. Tās atkal dzīs jaunus dzinumus, kas plauks un ziedēs.
- Budleja labāk jutīsies, ja to stādīsim saulainā un sausā, aizsargātā vietā. Augsnes ziņā tā drīzāk saucama par pieticīgu – ne velti spēj iesēties un augt akmeņos un mūros.
- Lai saknēm ziemā siltāk, ap krūma sakņu kaklu jau laikus apbērsim sausas lapas, tās nostiprinot ar egļu zariem vai ko citu, kas sargā no sala un lieka mitruma.
- Zarus ar noziedējušajām ziedkopām var apgriezt jau rudenī, taču, ja tie šķiet gana interesanti, var atstāt arī līdz pavasarim un nogriezt kopā ar visu, kas būs nosalis.
- Ja labi pārziemojis viss krūms un tam ir vainags, ko veidot, to dara tā, lai arī apakšējiem zariem piekļūtu saule – tad tie bagātīgāk ziedēs. Tātad krūmam apakšdaļā jābūt platākam un augšdaļā šaurākam. Ja budleja pārcietusi vairākas ziemas tik labi, ka paguvusi pāraugt un novecot, tai, līdzīgi kā, piemēram, filadelfiem, var veikt atjaunojošo apgriešanu jeb atsēdināšanu, vecos zarus nogriežot 15–30 cm augstumā. Griež pavasarī pirms lapu plaukšanas.
- Vienreiz gadā, pavasarī, var samēslot ar kūtsmēsliem, kas labi sadalījušies, ar kompostu vai kompleksajiem minerālmēsliem, – labāk barotas budlejas krāšņāk ziedēs.
