Rīga +9°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savvaļā kaķi ar aptaukošanos nesirgst, jo ikdienā patērē gana daudz enerģijas, kustoties, cīnoties savā starpā, izvairoties no citiem plēsējiem un medījot. Pavisam citāda ir mājas mīluļa – īpaši istabas kaķa – dzīve: kustēšanās ir ierobežota, barība – nodrošināta, nekas neapdraud un arī dzimumaktivitāte uz viņu visbiežāk neattiecas, jo vairums istabas runču un kaķeņu ir kastrēti. Tieši šiem kaķiem ir vislielākie liekā svara draudi.
Ir trīs galvenie mājas kaķu aptaukošanās cēloņi – kastrācija, iedzimtība un saimnieka nepareizā izpratne par kaķu barošanu.
Vēl var minēt dažus retāk sastopamus cēloņus: vielmaiņas slimības, kas dažkārt var rasties no citas kaites ārstēšanas; tā dēvētā ķīmiskā kastrācija, kad tiek lietoti medikamenti dzimumaktivitātes samazināšanai (tiesa, kad tos pārstāj dot, kaķis atkal kļūst tievāks, kaut arī ne vienmēr atgūst savu iepriekšējo ideālo svaru); vecums. Pēdējais īpaši attiecas uz kaķiem, kas raduši kustēties pa āru un ar gadiem vairs nav tik aktīvi.
Ne gluži visi kastrētie dzīvnieki kļūst resni, bet jārēķinās, ka pēc šīs operācijas mainās uzvedība un līdz ar to kaķa dzīves modelis, viņš zaudē daļu savas dzīves interešu, kas saistītas ar dzimumu. Kaķis vairs neiztērē tik daudz enerģijas, cik agrāk, un tāpēc, ja ēd pa vecam, daļu uzņemtās barības viņa organisms pārstrādā tauku rezervēs.
Kaķa ķermeņa komplekciju ietekmē iedzimtība, bet nevar teikt, ka kādas konkrētas šķirnes kaķiem ir nosliece uz aptaukošanos. Piemēram, britu īsspalvainais, meinkūns, persietis var kļūt ļoti liels un resns, bet lielākoties tas ir tāpēc, ka konkrētais dzīvnieks ir liels augumā un šīm šķirnēm, tāpat kā parastajam bezšķirnes kaķim, tauki veidojas vēdera dobumā (puncis kļūst apaļš kā balons). Orientāļi, Birmas vai Siāmas kaķi reti būs tik resni, turklāt tauki viņiem izgulsnējas atsevišķās ķermeņa vietās – pavēderē starp pakaļkājām (vēders nokarājas).
Vairums kaķu resnīšu vienkārši ir pārbaroti, un tā nav viņu vaina.
Apalīšu saimnieki nekad nespēj pateikt, cik viņa mīlulis dienā apēd, jo viņi tam nepievērš uzmanību. Liela daļa kaķu saimnieku nemaz neizlasa, kāda dienas deva ir norādīta uz barības pakas, tikai seko, lai kaķa bļodiņa nestāvētu tukša. Vēl papildus iedod gaļiņu, konservus. Speciālisti neiesaka paļauties, ka kaķis pats zinās, cik daudz barības viņam vajag.
Resnums nenāk viens
Par kaķa resnumu saimnieki parasti satraucas tikai tad, kad jau sākušās problēmas. Diemžēl agrāk vai vēlāk tās piemeklē visus aptaukojušos minčus. Iekšējo tauku uzkrāšanās rezultātā rodas asinsrites traucējumi, tauki nospiež asinsvadus. Var sākties cukura diabēts, nieru un aknu aptaukošanās. Palielinās locītavu slodze, rodas lielāks traumatisma risks, jo resnulis neveiklāk kustas. Arī gremošanas orgānu darbība tiek traucēta, kaķim veidojas aizcietējumi.
Aptaukojies kaķis vairs nespēj sevi sakopt, tādēļ var ļoti izmainīties viņa uzvedība.
Kaķim ir ārkārtīgi svarīgi justies sakoptam, ne pēc kā neost. Ja viņš sāk ost, var sagaidīt arī nokārtošanos ārpus savas kastītes. Iespējams, viņam šķiet, ka smaku, kas jūtama vietā, kur pats nupat sēdējis, atstājis kāds cits kaķis un tas viņam rada tik lielu satraukumu un diskomfortu, ka seko šāda saimniekam nepatīkama uzvedība. Maldīgs ir uzskats, ka resnulis ir omulīgs un laimīgs, patiesībā viņš cieš no tā. Turklāt, kā liecina novērojumi, kaķi ar lieko svaru nodzīvo krietni īsāku mūžu nekā viņu slaidie sugasbrāļi.
Kā saglabāt kaķa slaidumu
Vieglāk ir nepieļaut kaķa aptaukošanos nekā panākt, lai viņš notievē, kad jau uzkrāts liekais svars. Tam jāpievērš uzmanība jau no kaķēna vecuma. Tas nemaz neprasa no saimnieka daudz. Dari tā:
- Pastāvīgi seko līdzi kopējam barības daudzumam, kas paredzēts konkrēta vecuma un svara dzīvniekam. Turklāt jāņem vērā pilnīgi viss, ko dzīvnieks ir saņēmis, vai tā būtu tikai sausā barība vai arī konservi, svaiga gaļa, kāds našķis (ar tiem jo īpaši jābūt uzmanīgam).
- No mazotnes māci savam mīlulim rotaļāties, īpaši labi, ja iespējams sagādāt tādas mantiņas, ar kurām kaķis var spēlēties pats bez saimnieka palīdzības.
- Vēro kaķa svaru, lai tas atbilst šķirnes vidējiem rādītājiem. Ja Norvēģijas kaķis sver septiņus astoņus kilogramus, tas būs normāli, bet parastajam mājas kaķim, kam jāsver trīs četri kilogrami, seši jau liecinās par aptaukošanos.
- Pievērs uzmanību kaķa figūrai. Uz vairāku firmu paciņām mēdz būt zīmējumi, kāds no sānskata un no augšas izskatās normāls un kāds – tukls kaķis. Pēc tā tu pats vari spriest, vai tavs mincis ir gana slaids. Bet jāņem vērā šķirnes īpatnības, piemēram, sfinksiem veidojas iekšējie tauki (apaļš vēders), bet Burmas kaķi var izskatīties slaidi, uz pleciem tiem nav nekā lieka, bet toties vēders gandrīz pa zemi vazājas, jo tauku krājumi ir pavēderē. Normālas komplekcijas kaķim var sataustīt ribas.
Rešņiem grūti notievēt
Ja ir jau par vēlu domāt par profilaksi, tad jāķeras pie cīņas ieročiem. To tiešām var saukt par cīņu, jo panākt, lai kaķis nomet liekos kilogramus, ir ļoti grūti. Tiklīdz sāksi ierobežot viņa ēšanu, viņš protestēs – ņaudēs, neliksies mierā, iespējams, pat kļūs agresīvs, sāks čurāt un kakāt nevietā. Un kā nu ne – kaķi mocīs izsalkums, jo viņa kuņģis ir izstaipījies un gaida ierasto ēdiena daudzumu. Taču nav cita ceļa, kā vien ierobežot kaķa uzņemtās kalorijas, protams, ja aptaukošanās nav vielmaiņas slimību rezultāts. Ir trīs veidi kā to darīt:
- Dot speciālo pārtiku, kas paredzēta kaķiem ar lieko svaru. Šī metode balstās uz kaķa vēdera apmānīšanu, jo apēstā barība kuņģī piebriest un rada ilūziju, ka ir gana apēsts.
- Dot ierasto barību, bet nepiekāpīgi par dažiem procentiem mēnesī samazināt devu. Lēnais samazinājums dos rezultātu, tikai, protams, prasa vairāk laika. Taču dzīvnieka uzvedība īpaši neizmainīsies un nenotiks arī svara strauja samazināšanās, kas kaķim ir bīstama.
- Dot barību, kas kaķim ne pārāk garšo, pakāpeniski ar to aizstājot viņa iecienīto maltīti. Šī metode gan neizslēdz saskarsmes problēmu rašanos.
Papildus var mājās paņemt otru kaķi. Nav teikts, ka tas resnīti padarīs īpaši kustīgāku, bet pārmaiņas dzīvē ieviesīs.
Kāpēc strauji novājēt ir bīstami?
Ņem vērā, ka dzīvniekiem ir daudz ātrāks vielmaiņas process nekā cilvēkam, tāpēc, krasi samazinot barības devu, arī svars var samazināties ļoti strauji. Diemžēl kaķim tas var būt liktenīgi. Tā teikt, no vilka bēgot, uzskriesi lācim. Pirmkārt, ja kaķis nesaņem pietiekamu barības daudzumu, tie orgāni, kuri nepārtraukti stādā, izjūt olbaltumvielu trūkumu un sākas nopietnas kaites. Otrkārt, kaķis, kuram īsā laikā ievērojami samazina barības daudzumu, dzīvo pastāvīgā stresā, jo nemitīgi jūtas izsalcis un nespēj saprast, kas noticis, kāpēc saimnieks viņam vairs nedod ēst. Tā visa rezultātā parādās sirds un nieru darbības traucējumi.
