Kur pārziemināt?
- Eksotiskie koki un krūmi, kas nespēj pārciest mūsu ziemu, būtu jāaudzē vai rudenī jāievieto podos un ziemā jātur gaišā, vēsā vietā, kur temperatūra ir no plus 3 līdz plus 8 grādiem. Ideāla vieta šai vajadzībai ir ziemas dārzs, slēgta terase, lodžija, balkons vai kāda istaba, kur ir šāda temperatūra. Gaisma ir īpaši svarīga mūžzaļajiem augiem. Taču jārēķinās, ka apmēram aprīļa vidū sausā gaisa dēļ augi sāk izjust stresu, un to var mazināt, mitrinot ar pulverizatoru. Tāpēc augus labāk turēt ziemas dārzos un verandās ar flīžu grīdām, kur tos var brīvāk laistīt un apsmidzināt. Sausā gaisā augiem metas arī tīklērces, ko neprofesionāļi bieži vien nepamana. Augus ziemā var turēt arī lielā neapkurināmā siltumnīcā. Jo plašāka siltumnīca, jo tajā mazāki mīnusi un vienmērīgāka temperatūra.
- Ņem vērā! Augu pārziemināšanai vismazāk piemērotas garāžas vai citas tumšas telpas. Ja nav citas iespējas, tad tumšā telpā varētu ienest lapu kokus, kas nomet lapas.
- Siltumnīcā var audzēt sala jutīgo kauleņkoku, piemēram, persiku stādus. Tikai tad, kad tie izauguši 2–3 metrus augsti un stumbra apakšējā daļa vismaz metra augstumā ir pārkoksnējusies, mēģina tos pieradināt pie lauka apstākļiem. Tiesa, kauleņkoki, ne tikai persiki, bet arī aprikozes un sakuras, agri plaukst, var sākt sulot un dzīt lapas februāra vidū. Gaišā telpā tā nav problēma, tikai augs jātur iekšā, līdz beidzas pavasara salnas, citādi tas apsals.
- Siltumnīcā var pārziemināt arī Japānas priedes, kriptomērijas (Cryptomeria), cipreses (Cupressus), albīcijas (Albizia).
- Ja nav citas iespējas, no decembra līdz februārim tumšā telpā var turēt hurmas, kas vēlu plaukst. Tikai jārēķinās, ka pavasarī, augu iznesot ārā, tam būs stress un tas var apdegt, tāpēc sākumā jāliek noēnotā vietā. Arī Amerikas grimoņus (Cornus florida) un magnolijas (Magnolia), taču jārēķinās, ka šie augi mostas jau februāra otrajā pusē. Ja tie vēsajā, tumšajā telpā izplauks, lapas būs bez hlorofila, gandrīz baltas. Magnolijas februāra beigās un marta sākumā, kamēr tās vēl nav izplaukušas, var nest ārā un nolikt noēnojumā.
- Arī Japānas kļavas (Acer japonicum), ja nav citas iespējas, var nest pagrabā. Taču jārēķinās, ka kļavām sulu cirkulācija sākas jau janvārī, un tām, kas nāk no austrumiem, vēl agrāk, jo tur pavasaris sākas agrāk.
- Daudzi mēdz pārziemināt no dienvidiem atvestos olīvkokus, taču uz pavasara pusi tiem nereti sākas stress sausā gaisa dēļ. Grieķijā, Spānijā, Itālijā un citās valstīs, kur tie aug dabā, ir lielāks gaisa mitrums, tāpēc tiem nepieciešama rasināšana.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨













































































