Rīga +13°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārza vizītkarte
- Saimniece: Sandra, augu kolekcionāre.
- Platība: 2000 m2.
- Atrašanās vieta: Liepājas pievārte.
- Dārza vecums: 13 gadi.
- Īpašais: daudz Latvijā retu un eksotisku augu.
Sandra ir dzimusi rīdziniece, bet ieprecējusies Liepājā. Sākumā ģimene mitinājusies dzīvoklī, bet vīrs Māris sapņojis par privātmāju ar dārzu. «Māju uzcēlām 2008. gadā un tajā ievācāmies 2009. gada Lieldienās. Iepriekš man nebija nekādu priekšstatu par augiem, kur nu vēl retiem. Smējos – labi, ka vismaz egles no priedēm atšķiru, bet pārējie skujeņi, kas man tagad tik ļoti patīk, saistījās ar kapiem. Tolaik treknajos gados uzaicinājām ainavu arhitekti un dārznieci, bet tad sākās krīze un speciālistu pakalpojumus vairs nevarējām atļauties. Labi, ka melnzeme jau bija uzvesta. Ar kaut kādu sesto maņu sapratu, ka dobes jāceļ uz augšu, jo izrādījās, ka te ir augsts gruntsūdens līmenis,» stāsta Sandra. «Dārzs bija pilnīgi tukšs, nebija, kam aci piesiet. Reiz nejauši ar vīru iegājām kādā lielveikalā, kur bija ievesti skujkoku stādi – tik krāšņi un koši zaļi nīderlandieši, ka ne acu novērst. Nopirkām četrus, iestādījām vienā dārza stūrī, un tā sākās mans dārza aptrakums,» viņa atceras.
«Par mani smējās visi – sākot ar vecākiem un beidzot ar darba kolēģiem –, esot galīgi nojūgusies.
Taču mans vīrs šo trakumu novērtēja un ir pielicis ļoti daudz spēka, lai dārzs izskatītos tāds, kāds tas ir tagad. Par to esmu viņam ļoti pateicīga,» atklāj saimniece. «Atzīšos, ka vīram ir labāka gaume nekā man. Es ar viņu konsultējos, ko un kur stādīt. Māris īpaši rūpējas par zālienu, ir izveidojis akmeņdārzu un ierīkojis ugunskura vietu, iedvesmojoties no žurnāla Mans Dārzs. Viņš tur vāra pasakaini garšīgas zupas.
Atgriežoties pie kolekcionēšanas pirmsākuma… Vispirms sāku rakties internetā un interesēties par skujkokiem, kurus biju nopirkusi, pa ceļam ievērojot citus un automātiski piefiksējot latīniskos nosaukumus, kas turpmāk ļoti noderēja. Portālā draugiem.lv atklāju dārzu interesentu grupas, kurās uzdevu, kā tagad saprotu, simtiem muļķīgu jautājumu, piemēram, vai hostas ir ziemcietīgas. Bet jau pēc neilga laika mani sāka interesēt tieši reti augi un tādi, kuri varētu ziemot Latvijas apstākļos.
Apgūstot zināšanas internetā, sapratu, ka, lai iegūtu informāciju par retiem augiem, jāzina to latīniskie nosaukumi un nav vērts meklēt google.lv, bet jāskatās google.com vai google.ru. Ar laiku sapratu, ka priede ir pinus, egle ir abies vai picea un augu nosaukumos ļoti bieži ir ietverta norāde uz tā ārējo izskatu. Piemēram, pendula – augs būs nokarens, aurea – zeltaini dzeltens, variegata – raibs, aureomarginata – lapas būs ar dzeltenu apmali, nishiki – augs būs raibs.
Tolaik, 2010. gadā, pasūtījumi kokaugiem, krūmiem, ziemcietēm un rozēm bija lielākoties no Polijas, Vācijas, Nīderlandes, Anglijas un Francijas audzētavām. Pirmos augus pirku e-bay, jau tolaik sapazinos ar vācu kolekcionāru Helmutu Šollu. Piemēram, no viņa jau pirms 11 gadiem ieguvu davīdiju jeb kabatlakatiņu koku (Davidia involucrata). Cik zinu, Latvijā ir četras līdz piecas tik lielas davīdijas kā man, bet vēl nav uzziedējušas. Visi ar nepacietību gaidām kabatlakatiņu svētkus.
Kopš 2010. gada rakstu dārza dienasgrāmatu un iesaku to darīt citiem.
Tajā katru dienu atzīmēju dienas astroloģisko zīmi (lai nesmaida skeptiķi, bet tas IR svarīgi), kādi ir laika apstākļi, ko esmu nopirkusi, kur ko iestādījusi, ko pasūtījusi. Pēc tam ierakstus var pārskatīt un atcerēties kādas svarīgas lietas. Jau gadus astoņus pie visiem augiem dārzā lieku arī latīniskos un šķirņu nosaukumus. Ideāli, ja nosaukumu var iekalt metāla spraudnī, bet tie ir dārgi. Kādas rožu kolekcionāres dārzā ieraudzīju labu ideju – rožu vārdi ir uzrakstīti uz plakaniem akmeņiem, lai vārnas un žagatas nenočiepj. Es pašlaik iztieku ar Depo pirktiem dzelteniem plastmasas spraudņiem un rakstu ar grafīta zīmuli.»
Līdzās neparastiem kokaugiem un ziemcietēm Sandru aizrauj arī rozes. Agrāk dārzā auga vairāk nekā 300 dažādu rožu, bet tagad palikušas aptuveni 100, un iemīļotākie saimniecei ir brūnie un oranžie toņi. Samazināšana notiek tāpēc, ka rozes ir prasīga tauta un paģēr nemitīgu uzmanību, ko vairs nejaudā sniegt. Sandra meklē pēc iespējas retākas, pat piemirstas rozes kolekcionāru audzētavās ārvalstīs.
Piemēram, viņai pirmajai Latvijā bija šķirne ‘The Bees Knees’, kas tagad pieejama jau daudziem audzētājiem.
Sandra lepojas arī ar šķirni ‘Huddersfield Choral Society‘, kas radīta par godu Lielbritānijā godalgotam korim. Kolekcionāre īpaši novērtē selekcionāru Ronija Rolinsa, Betinas Reisteres, Ralfa Mūra, Bernarda Panoco, Takunori Kimuras un Dominika Masā rozes. Sandrai ir arī divas tikko iegūtas amerikāņu selekcionāra Pola Bardena rozes, ko Eiropā neļauj pārdot, jo tās nav sertificētas, bet viņa tās ir dabūjusi ar citu kolekcionāru starpniecību ārvalstīs. Viena ir tā sauktā sūnu roze, kurai katrs pumpurs ir adatains, – ‘Treasure Trail’. «Ja kāda roze aiziet bojā, to vairs neatjaunoju, jo gribas redzēt kādas citas,» teic Sandra. «Krievu saitos pirms vairākiem gadiem atklāju japāņu selekcionāru rozes. Šo rožu invāzija Latvijā sākās no rožu audzētāja Jāņa Uzulnieka. Tās ir tik smalkas, ar filigrānām lapiņām, smaržīgas, ļoti izturīgas. Šobrīd Latvijā visi rožu mīļotāji ģībst no japāņu rozēm. Arī man ir kādas septiņas.»
Sandra atzīst, ka līdzšinējā pieredzē daudzi iegādātie retumi ir krietni paaugušies, vairāki aizgājuši bojā, bet citi neparko negrib augt. «Man ir daži augi, kurus es esmu stādījusi trīs, četras un pat septiņas reizes, un, lai gan pēc apraksta Latvijas 4.–6. salcietības zonā tiem vajadzētu augt, nu neaug! Taču nevajag atmest ar roku. Esmu ar piekto piegājienu beidzot ieaudzējusi retu ziedošu riekstkoku – pīlādžlapu ksantoceru (Xanthoceras sorbifolium), tikai rieksti vēl būs jāpagaida. Vēl sapņoju par jūdaskoku ar sarkanām lapām (Cercis canadensis) ‘Forest Pansy’, ko esmu nesekmīgi mēģinājusi ieaudzēt sešas reizes. Tagad pagrabā gaida divi eksemplāri, un atkal būs jāskraida pa dārzu, meklējot iespējami labāko vietu. Tāpat savu iznācienu gaida Čīles araukārijas (Araucaria araucana) jeb mērkaķkoka, jeb puzles koka stāds. Mēģināšu piejaucēt audzēšanai dārzā. Kolekcionāri nepadodas!»
