FOTO: 5 rožu slimības un padomi to uzveikšanai

Audzētāju pieredze

Daila Trubiņa, rožu kolekcijas dārza Dailas rozes saimniece:

Cenšos stādīt rozes, kuras neslimo. Esmu pārliecinājusies, ka tādas ir Vācijas firmu Kordes un Tantau selekcijas rozes, kurām piešķirts sertifikāts ADR, kas garantē to izturību pret slimībām. Man patīk, ka šīs firmas savās mājas lapās katrai šķirnei norāda, cik lielā procentā gadījumu stādi var saslimt. Šo rožu izturība ir pārbaudīta vismaz trīs gadu garumā. Ja nav ADR sertifikāta, izturību norāda ar zvaigznītēm. Trīs zvaigznītes liecina par izcilu izturību, divas – ka nepiemērotos apstākļos augi var nedaudz slimot, bet viena – ka tās ir diezgan kaprīzas. Pret slimībām neuzņēmīgas rozes ir arī citām firmām, jāpēta informācija – taču var gadīties, ka Latvijas apstākļos tās tomēr slimos.

Mana pieredze liecina, ka franču rozēm rūpīgi jāizvēlas stādīšanas vieta, taču angļu rozes aug pat sliktos apstākļos. Un mūsu pašu parka rozes ir izturības izcilnieces! 

Mūsu dārzā rozēm raksturīgā miltrasa nemēdz būt, jo tas atrodas vējainā vietā un stādījumi nav biezi, taču jūlija otrajā pusē un augustā, kad naktis kļūst vēsas, bet dienas joprojām ir karstas, neizturīgām šķirnēm mēdz uzmesties brūnplankumainība.  

Profilaksei pret sēnīšu ierosinātām slimībām pavasarī pirms lapu plaukšanas un rudenī pēc to nobiršanas miglojam ar 1–2% Bordo šķīdumu vai 3% dzelzs sulfāta šķīdumu. Aktīvās augšanas laikā savas rozes mēslojam ar rozēm paredzēto šķīstošo vai šķidro mēslošanas līdzekli, regulāri lietojam kāliju saturošu mēslojumu – kālija nitrātu pavasarī vai kālija sulfātu rudenī. Laistot cenšamies nesaslapināt rožu lapas, it īpaši vēsā laikā. Slimās lapas savācam un sadedzinām.

Ilze Līce, dārzniece un stādaudzētavas Ārītes saimniece, audzē aptuveni 400 šķirņu rožu stādus: 

Lai rozes neslimotu, jāņem vērā trīs baušļi. Pirmais: rozei vajadzīga laba imunitāte un pietiekami daudz barības vielu – tātad paēdušai, lai slimības tai neķertos klāt. Bet nedrīkst arī pārbarot, it sevišķi ar slāpekli. Pavasarī rozei tas ir jādod, jo vajag uzaudzēt zaļo masu, taču pēc tam, jūnija vidū, rozei vairāk nepieciešams kālijs, arī fosfors un mikroelementi.

Otrais: ļoti svarīgi ir rozes gēni. Piemēram, ir atsevišķas šķirnes, kurām izteikti veidojas hloroze – gaišākas lapas, lai gan mēslotas visas tiek vienādi. Ir arī slimību ļoti ieņēmīgas šķirnes un tādas, kas gandrīz nekad neslimo. Gēnu komplektiņi atšķiras! Izvēlies izturīgāko! 

Trešais bauslis: profilakse. Lai roze neslimotu ar tik izplatīto lapu brūnplankumainību, rudenī, kad tā beigusi veģetāciju un sāk nobirt lapas, es visu krūmu un augsni ap to nomigloju ar dzelzs vitriolu. Ja lapas nebija atlapotas, pēc tam tās kļūst tumšas un nobirst. Taču miglošanas laikā nedrīkst būt mīnus grādi – gaisam jābūt vismaz 5 grādus siltam, lai preparāts iedarbotos uz sēni un tā aizietu bojā. Savukārt pavasarī, kamēr rozei vēl nav lapiņu, to vajag nomiglot ar 2% Bordo šķīdumu vai vara sulfāta šķīdumu. Vēlāk vasarā, ja parādās slimas lapas, var nomiglot ar to pašu Bordo šķīdumu, tikai uz pusi vājākā koncentrācijā.