Dzīvnieku acu ārste Jeļena Oksa-Minaļto: Būtu labi, ja saimnieks vismaz reizi dienā ieskatītos dzīvnieka acīs

Ja pamani, ka tavs suns vai kaķis sācis sliktāk redzēt, acs zīlīte mainījusi krāsu, no acīm pastiprināti parādās izdalījumi, negaidi brīnumu, ka tas pāries pats no sevis, bet laikus meklē speciālista palīdzību. Ja vilcināsies, dzīvnieks neatgriezeniski var zaudēt redzi. 

Iemīlējās acīs

Dzīvnieku acu ārste Jeļena Oksa-Minaļto jau septiņus gadus strādā veterinārmedicīnā, bet, ja pieskaita laiku, ko viņa kā studente pavadījusi dažādās klīnikās, sanāk visi vienpadsmit. Viņa stažējusies gan Kanādā, gan Slovākijā, gan Polijā un daudzās citās valstīs.

«To, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar oftalmoloģiju, sapratu piektajā kursā, kad biju Somijā. Es iemīlējos acīs. Par nožēlu, kad pabeidzu augstskolu, iespējas strādāt par acu ārstu uzreiz man nebija. Pirmkārt, jāsaprot, ka veterinārais oftalmologs Latvijā ir speciālists, kam izglītība ir iegūta ārzemēs, jo pie mums šajā specialitātē izglītību iegūt nevar. Pēc veterinārārsta diploma iegūšanas tu vari strādāt vai nu par vispusīgu veterinārārstu, kas ir kā sava veida ģimenes ārsts, vai arī, ja vēlies kļūt par ekspertu kādā noteiktā jomā, iet rezidentūrā. Diemžēl Baltijā un arī Krievijā tādas iespējas nav, tāpēc jāmeklē citās valstīs. Jo rezidentus var apmācīt tikai noteikta līmeņa un sagatavotības cilvēki,» skaidro Jeļena.

Viņa izgājusi šo garo ceļu līdz sava sapņa piepildījumam un nu ir viena no vadošajām dzīvnieku acu ārstēm Latvijā.

«Mūsu valstī šobrīd ir ne vairāk par četriem cilvēkiem, kuri padziļināti apguvuši veterināro oftalmoloģiju un ar to nodarbojas. Aktīvi operējoša pagaidām esmu viena. Drīz no ārzemēm atgriezīsies vēl viena ārste, tad mēs būsim divas,» viņa stāsta.

Trūkst informācijas

Strādājot ikdienā par veterinārārsti oftalmoloģi, Jeļena secinājusi, ka daudzi cilvēki nav informēti, ka Latvijā vispār eksistē šīs nozares speciālisti. «Daudzi domā, ka ir veterinārārsts un ar to arī viss beidzas. Par to, ka ir dzīvnieku ārsti, ka specializējušies tieši redzes jautājumā, neko vispār nav dzirdējuši.

Ikdienā bieži saskaros ar to, ka pie manis atnāk cilvēks ar savu mīluli, kurš jau mēnesi ir pie kaut kā nesekmīgi ārstēts, un es vairs viņam nevaru palīdzēt.

Laiks ir nokavēts. Kā mēs zinām, parasti jau pirmoreiz pie ārsta cilvēki vēršas ne uzreiz, bet kad ūdens jau smeļas mutē,» stāsta Jeļena.

Viņa uzsver – tiklīdz saimnieks saprot, ka dzīvniekam ir problēmas ar acīm, nekavējoties jāiet tieši pie acu speciālista. Redzes jautājumos svarīga ir katra diena! «Latvijā strādā vairāki veterinārārsti oftalmologi. Ja viens nevar pieņemt, jācenšas sarunāt vizīti pie cita. Es, piemēram, palīdzību nekad neesmu atteikusi, pat ja man ir pilns pieraksts,» norāda ārste.

Regulāri jāieskatās acīs

Lai laikus saņemtu vajadzīgo ārstēšanu un nebūtu nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, svarīgi, lai saimnieks sekotu līdzi jebkurām pārmaiņām dzīvnieka acīs un viņa uzvedībā.

«Būtu labi, ja saimnieks vismaz reizi dienā dzīvnieka acīs tomēr ieskatītos. Cilvēks, kurš dzīvo ar savu mīluli kopā diendienā, lieliski zina, kādām normāli jāizskatās mīluļa acīm, kāda ir to krāsa, un būtu jāpamana izmaiņas. Trauksme jāceļ, ja no acīm izdalījumu kļuvis vairāk, nekā ierasts, dzīvnieks sācis miegt ciet acis, tās ir piepampušas, dzīvnieks ar galvu nemitīgi rīvējas gar kaut ko, kasa acis ar ķepām, tās kļuvušas sarkanas,» skaidro Jeļena.

Viņa teic, ka mēdz būt gadījumi, kad sunim pēkšņi pazūd redze.

Ja pamani, ka suns triecas sienās vai kļuvis depresīvs, dzīvnieks jāatrāda ārstam.

«Jo dažkārt brīdī, kad suns zaudē redzi, viņš ne vienmēr triecas virsū priekšmetiem, bet vienkārši guļ un neko neēd, jo viņš ir šokā un nesaprot, kas ar viņu notiek. Īpaša vērība jāpievērš arī suņiem senioriem. Tāpat kā cilvēkiem pensijas vecumā, arī viņiem mūža norietā redze pasliktinās.»

Viena no izplatītākajām acu slimībām vecumā ir katarakta. «Normāli acs zīlītei jābūt melnai. Tiklīdz tur parādās dūmaka, kaut kāds duļķainums, kaut pavisam neliels, tas var liecināt par kataraktu. Ja dzīvniekam ir diabēts, katarakta divu nedēļu laikā var attīstīties no mazītiņas, ko var ieraudzīt tikai ar mikroskopa palīdzību, līdz milzīgai, kas steidzami jāoperē. Ja tas ir saistīts ar kaut kādām iedzimtām problēmām, katarakta var attīstīties arī piecu gadu garumā. Līdz ar to tas ir ļoti individuāli. Diemžēl kataraktu Baltijas valstīs neoperē, jo aparatūra ir nenormāli dārga. Ja jāoperē katarakta, savus pacientus sūtu uz Sanktpēterburgas klīniku,» stāsta ārste.

Vēl viena izplatīta redzes slimība ir glaukoma, kas ir biežākais redzes zuduma cēlonis. «Lielākā problēma ir tā, ka glaukomu var atklāt tikai oftalmologs, jo ārējo pazīmju, ko varētu pamanīt dzīvnieka saimnieks, nav. Tāpēc profilakses nolūkos dzīvniekam acu ārstu nepieciešams apmeklēt reizi gadā jau no piecu sešu gadu vecuma,» teic Jeļena.

Kaķi spēj pielāgoties

Bet kā ar kaķiem, kuri spēj lieliski orientēties kā gaismā, tā tumsā? Kā pamanīt, ka viņiem ir problēmas ar redzi? «Ar kaķiem ir sarežģītāk, jo viņi fantastiski spēj pielāgoties jauniem apstākļiem. Pirmais, ko saimnieki parasti ievēro, ka kaķis izskatās, it kā būtu kaut ko salietojies, jo acu zīlītes kļuvušas ļoti lielas. Tā ir pazīme, ka ar redzi kaut kas nav īsti kārtībā un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Reiz man bija pacients – šķirnes kaķis no audzētavas, kas par lielu naudu pirkts pavairošanai –, ko saimnieki atveda profilaktiskai pārbaudei.

Un kāds bija viņu šoks, kad es pateicu, ka viņu kaķis ir akls. Saimnieki saka: «Kā, bet viņš droši lec pa plauktiem, skraida pa māju!»

Taču kaķis ir vienkārši pielāgojies! Ja saimnieki pēkšņi pamainītu mēbeles vietām, kaķis, visticamāk, palēktu garām.»

Vai ir kādas suņu un kaķu šķirnes, kam ir nosliece uz redzes problēmām? «Objektīvi to nevar pateikt. Katrai šķirnei un dzīvniekam šīs problēmas ir individuālas,» norāda Jeļena.

Kā notiek acu izmeklēšana?

Oftalmoloģe stāsta, ka parasti vizīte tiek sākta ar anamnēzes savākšanu, tas ir ļoti svarīgi, jo tā dod ārstam vajadzīgās ziņas slimības diagnozes noteikšanai. «Pēc tam sāku izmeklēt dzīvnieka acis. No sākuma skatos priekšējo segmentu un refleksus, bet pēc tam iepilinu acs zīlītes paplašinātāju, lai varētu apskatīt aizmugurējo segmentu, proti – lēcu un tīkleni. Un šis posms arī ir ļoti svarīgs, jo dažreiz to pašu kataraktu var palaist garām – ja zīlīte nav paplašināta, mēs redzam tikai redzes centru.

Kamēr tiek gaidīta zīlītes paplašināšanās (parasti tās ir 20–40 minūtes), sunim nav pacietīgi jāsēž un jāgaida uzgaidāmajā telpā, saimnieks mierīgi var iziet ārā pie klīnikas pastaigāties,» stāsta Jeļena, piebilstot, ka vidēji vizīte aizņem ne vairāk par stundu.

Kad jāmeklē acu ārsta palīdzība

• Dzīvniekam niez, asaro acis, no tām ir izdalījumi (caurspīdīgi, strutaini).
• Acis piepampušas, sarkans un iekaisis acs plakstiņš, acābols kļuvis sarkans.
• Svešķermenis acī.
• Pēkšņas bailes no gaismas, acu miegšana.
• Acs trauma.
• Acs mainījusi krāsu (saduļķojusies, pārklājusies ar tādu kā plēvīti, kļuvusi zilgana).
• Jaunveidojumi uz plakstiņiem.

Izmaiņas dzīvnieka uzvedībā

• Dezorientācija tumsā un vispār telpā.
• Nonākot jaunā vietā, dzīvnieks izrāda bailes un nepārliecinātību.
• Ieejot no apgaismotas telpas tumšā, dzīvnieks apjūk.
• Bailes, kāpjot pa kāpnēm gan augšup, gan lejup.
• Rotaļājoties suns, piemēram, vairs nevar atrast viņam aizmestu kociņu vai rotaļlietu.
• Ēdienreižu laikā dzīvnieks nevar atrast savu bļodiņu, dzeramo trauciņu.
• Dzīvnieks kļuvis apātisks, depresīvs, vairs negrib spēlēties, skraidīt, daudz guļ.

Ko darīt, lai pasargātu dzīvnieka redzi

1. Ja mājdzīvnieks ir vecāks par sešiem gadiem un tu vēl ne reizi ar viņu neesi apmeklējis veterināro oftalmologu, būtu ieteicams to izdarīt. Statistika liecina, ka dzīvnieki, kas vecāki par sešiem gadiem, ir pakļauti tādām acu slimībām kā glaukoma, katarakta, tīklenes un redzes nerva kaites. Ja slimība atklāta agrīnā stadijā, to iespējams ārstēt ar medikamentu palīdzību, bez ķirurģiskas iejaukšanās.
2. Aizsargā dzīvnieka acis no spilgtas saules gaismas. Nav ieteicams ilgi atrasties uz ielas, kad saule ir visaktīvākā. Spilgti saules stari var traumēt acs radzeni.
3. Kontrolē spiediena, nieru un sirds stāvokli.
4. Veic profilaktiskas apskates pie veterinārārsta, ja dzīvnieks sirgst ar diabētu.
5. Ja vasarā ar mājas mīluli dzīvojies vasarnīcā, uzmani, lai viņš nesavainojas ar sausu zāli, kas ir ļoti asa un var nopietni traumēt acis.
6. Ļoti svarīga ir pilnvērtīga barošana. Jo, piemēram, ja kaķiem būs taurīna trūkums, viņiem var attīstīties tīklenes patoloģijas.