Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem sodrēji no cietā kurināmā apkures ierīces jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma jeb līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Taču neviens neliedz skursteni tīrīt biežāk – patiesībā skurstenis jātīra tik bieži, cik tas nepieciešams, lai nepieļautu sodrēju aizdegšanos!
Lai gan noteikumos kā optimāla minēta skursteņa tīrīšana reizi sezonā, tas jāvērtē atkarībā no situācijas. Ja cilvēks iekurina krāsniņu trīs reizes gadā, tad, izvērtējot skursteņa tīrību, to varbūt nevajag tīrīt katru gadu – pietiek reizi divos trijos gados. Citam situācija būs tieši pretēja – viņam apkures ierīcei ir pārslodze un skursteni varbūt vajag tīrīt reizi trijos mēnešos. Galvenais, kas jāatceras, – katrs skursteni tīra sev un savai drošībai! Sodrēji bojā skursteni, turklāt tie kādā brīdī var aizdegties un novest līdz ugunsnelaimei. Skursteņa tīrīšanas jēga ir noņemt sodrēju kārtu, kas uzaugusi uz ķieģeļu virsmas – sodrējus noslauka un zemākajā punktā izvāc ārā. Ja skurstenis nav tīrīts, tiek patērēts daudz vairāk kurināmā. Tad, malku sadedzinot, sākumā uzsilda sodrēju kārtu, un tikai pēc tam sāk silt pati apkures ierīce. Tāpēc tīrīts skurstenis nodrošina ekonomiju visā nākamajā apkures periodā.
Ņem vērā! Visvairāk skursteni piesārņo cietais kurināmais – malka, ja to lieto nepareizi. Ar sausu malku var kurināt ilgi un labi, bet, ja māju kurina ar slapju malku, uzaugums rodas daudz ātrāk.
Noderīgi
- Neiztīrītu sodrēju dēļ apkures ierīcēs pasliktinās vilkme, tās dūmo un nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma atdevi. Vislielākās ugunsnelaimes rodas, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji. Sodrējiem degot, skurstenī rodas ļoti augsta temperatūra, kas sasniedz pat 1000 grādu un vairāk. Ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var nonākt mājas konstrukcijās un izraisīt ugunsgrēku.
- Izsaukt skursteņslauķi ir lētāk nekā nākamajā apkures periodā ieguldīt lielāku summu kurināmajā.
- Sertificētiem skursteņslauķiem pasūtījumu ir gana, un viņi paši savus pakalpojumus nepiedāvā, – ja kāds pats piedāvājas, tā var identificēt nepareizo cilvēku.
- Skursteņslauķis var iztīrīt visu apkures sistēmu, bet tas atkarīgs no klienta – ko viņš pasūta un par ko ir gatavs maksāt.
- Dažkārt cilvēks uzskata, ka skursteņslauķim noteikti jākāpj uz jumta, jo tā, redz, skursteņslauķi dara! Taču bieži vien tas tiešām nav nepieciešams, jo tīrīšanai tiek izmantoti speciāli instrumenti.
- Ja uz dūmeņa ir uzlikts dekoratīvs jumtiņš, tas parasti skursteņslauķa darbam netraucē. Taču likumīgi gan tas nav, jo uz vietējās apkures ierīcēm jumtiņus likt aizliegts. Ja ir jumtiņš, dūmgāzes ziemā atsitas pret ledainu jumtiņu, rodas kondensāts, parādās dzeltenas un brūnas lāstekas, un tas viss tek uz jumta seguma un bojā īpašumu.
Tīru pats!
Privātmājā skursteņa tīrība ir katra paša atbildība, tāpēc katram pašam jāseko, lai dūmenis būtu kārtībā. Ugunsdrošības noteikumi atļauj savā īpašumā skursteni tīrīt pašam. To var darīt, ja cilvēks uzskata, ka zina un māk, – daudzi paši savu māju ir būvējuši un labi pārzina arī savas apkures ierīces. Var izsūkt ar putekļsūcēju skursteņa iekšu, var tīrīt ar eglīti, birstīti – iespējas ir, tikai jāsaprot, kā tas darāms. Taču ir kāda nianse – ja īpašums ir apdrošināts, daudzi apdrošinātāji pieprasa dokumentāru pierādījumu, ka skurstenis ir tīrīts. Ja tīrīšanu veic pats, tad to nevar ar dokumentiem pierādīt – tātad vajadzīgs skursteņslauķis. Daļa apdrošinātāju šādu dokumentu neprasa, taču, ja tomēr gadās kāda ugunsnelaime, apdrošinātājs var atteikt atlīdzības izmaksu, jo nebija tīrīts skurstenis (trūkst dokumentu, kas to apliecina).
Populārākie raksti
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































