Santa.lv
  • 18.05.2025
  • Celiņi dārzam un pagalmam. Biežākās kļūdas un oriģināli risinājumi

    Maruta Rampāne
    Foto: Nadezhda Kharitonova / Shutterstock
    Ja plāno ierīkot celiņus, tavā priekšā ir plašs un neiestaigāts izvēļu laukums. Lai tajā būtu vieglāk orientēties, ieteicams sākt nevis ar materiālu un ierīkošanas izmaksām, bet gan izveidot plānu, lai saprastu, kur vēlies iet, ko gribētu pa ceļam redzēt un – ar kādu sajūtu nonākt galamērķī. 

    Konsultē Baiba Rēdere, ainavu arhitekte (Instagram @darzastasts)

    Dārza karte

    Plānojot celiņus, būtiskākais, kas jāatceras – nav vērts ierīkot ceļu bez galamērķa. Šī iemesla dēļ vēlams sākt ar plānošanu, lai saprastu, kuras pagalma zonas celiņi savienos. Biežāk sastopamās zonas, sauktas arī par dārza telpām, ir reprezentatīvā jeb ieejas zona, dzīvojamā zona, atpūtas zona, kas var ietvert uguns vietu, rotaļu laukumu, pirti un dīķi, saimniecības zona, kurā atrodas, piemēram, šķūnītis, atkritumu novietne un komposts, un virtuves dārza zona. 

    Nākamais solis – saprast, kā notiks kustība starp zonām. Lai to vizualizētu, vēlams ņemt talkā papīru un zīmuli un uzskicēt celiņu plānu. Pēc tam ieplānotos maršrutus vajadzētu izstaigāt, lai saprastu, vai plānotie celiņi šķiet ērti un loģiski. Lai līdzās jaunajiem celiņiem neveidotos zālē iemītas taciņas, zīmējot skici, jāatceras, ka ikdienas steigā izvēlēsimies taisnāko un īsāko ceļu. 

    Ja mājā jau kādu laiku dzīvots, par pamatu celiņu plānojumam var izmantot jau iemītās taciņas, jo tās parāda ērtāko un ātrāko ceļu no vienas dārza zonas uz citu.  Veicot plānošanu, vērts padomāt arī par nākotnes iecerēm, lai neierīkotu, piemēram, celiņu uz siltumnīcu vai šķūnīti, ko plānots nojaukt. 

    Par pamatu var izmantot jau iemītās taciņas, jo tās parāda ērtāko un ātrāko ceļu.

    Galamērķis – dārza baudīšana

    Celiņiem dārzā ir ne tikai praktiska, bet arī dekoratīva nozīme, turklāt tos var izmantot kā dizaina elementus, kas vedina doties pastaigā un dārzā pavadīt vairāk laika. Arī šādam pastaigu celiņam nepieciešams galamērķis. Tas var būt soliņš, pusdienu vieta vai šūpoles ar skatu uz dārzu, māju vai apkārtējo ainavu. Bieži uz dārzu skatāmies no malas, sēžot uz terases, taču šāda atpūtas vieta ļauj patiešām būt dārzā un to piedzīvot. Plānojot pastaigu ceļu, ar dizaina elementiem varam nedaudz palēnināt gājēja soli – liekot celiņam vīties ap puķu dobi, košumkrūmu, lielu puķu podu vai citu dekoratīvo elementu. 

    Forma un stils

    Plānojot celiņus, jāievēro harmonija to proporcijās pret mājas arhitektūru un dārza zaļo zonu. Visprecīzāk to palīdzēs paveikt ainavu arhitekts, taču, ja vēlies to darīt saviem spēkiem, ņem vērā, ka standarta celiņa platums, kas paredzēts vienam cilvēkam, ir 60 cm. Celiņš, kas ved no vārtiem uz māju, jāveido platāks – 120 cm, lai pa to līdzās varētu iet divi cilvēki. Ja īpašums ir lielāks, iespējams, harmoniskam izskatam vajag veidot platākus celiņus.

    Arī celiņu forma atkarīga no mājas arhitektūras, dārza stila un pat reljefa. Lauku mājām visbiežāk piestāv līkumotas, līganas taciņas, kas rada idillisku iespaidu, taču var izvēlēties arī ģeometriskas, lineāras formas. Abas pieejas iespējams kombinēt, piemēram, mājās priekšpusē veidojot formālo zonu ar minimālistiskiem, lineāriem celiņiem un dārza daļā aiz mājas izvēlēties romantisku dārza plānojumu ar līkumotām taciņām. 

    Segumu veidi

    Pie mums visbiežāk sastopamais materiāls joprojām ir betona bruģis. Tas ir salīdzinoši pieejams cenas ziņā, viegli kopjams un izturīgs. Mūsdienās betona bruģis ir plašā krāsu un formu daudzveidībā, tāpēc viegli pielāgojams dažādiem stiliem un gaumēm.

    Arvien biežāk izmanto arī lielā formāta betona plāksnes. Tās ieklāj ar atstarpi, tukšumus aizpildot ar zālienu, oļiem vai zemsedzes augiem, piemēram, aslapu flokšiem vai alisītēm.

    Pasaules dārzu modes topā ir atkārtoti izmantotie materiāli, neperfekcija un funkcionāli materiāli, kas iederas apkārtējā vidē. Dominē vienkāršība un tīras līnijas, koks un akmens, piemēram, koka gulšņi un betona vai akmens plāksnes kombinācijā ar beramajiem segumiem. Modē ir arī ilgtspēja un rūpes par vidi – ražošanā izmantoti videi draudzīgi materiāli, otrreiz izmantoti segumi, kā arī celiņi, kas spēj filtrēt lielu daudzumu nokrišņu (to nespētu, piemēram, blīvi bruģēts laukums). Tāpat ilgtspējības garā ir izdarīt darbu kārtīgi, taču vienreiz. 

    Kāds segums vislabāk piestāvēs lauku mājai? Tas atkarīgs no mājas un dārza kopējās sajūtas, taču ir risinājumi, ko asociējam ar lauku vides estētiku. Ainaviska dārza iebraucamajā daļā lieliski iederēsies sīkšķemba, savukārt pie ieejas – atkārtoti izmantoti ķieģeļi senākam namam vai klinkera bruģis modernākai mājai. Tāpat nelielos posmos labi izskatīsies arī jau minētās lielās betona plāksnes, kas mijas ar beramā seguma laukumiem vai augiem, koka gulšņi, arī veiksmīgi izvēlēts betona vai akmens bruģis. Romantiskas lauku mājas dārzā labi izskatīsies beramie segumi – mīksti grantēti celiņi, ko no malām ieskauj augi, oļu celiņi, kā arī mulčētas taciņas virtuves dārzā. Vienkāršs un elegants celiņa risinājums vietās, kur nestaigājam bieži, ir regulāri pļauts mauriņš. Šādu zaļu taciņu var izpļaut, piemēram, kā pastaigu ceļu cauri ziedošai pļavai. 

    Visiem segumiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tie visi būs jākopj – jāravē, jātīra, jākrāso vai jāatjauno. Raugoties no funkcionalitātes viedokļa, visvairāk uzmanības un līdzekļu jāvelta, ierīkojot celiņu no vārtiem līdz mājas durvīm – tam jābūt gludam, neslīdīgam un izturīgam. 

    Kļūdas, kam iet ar līkumu

    1. Izbūvēt celiņu un tikai tad sākt domāt par komunikāciju ierīkošanu. Ja plānots apgaismojums, to ieteicams integrēt celiņā vai apstādījumos, taču noteikti ne zālienā, kur tas apgrūtinās pļaušanu.
    2. Veidot blīvu celiņu tīklojumu, kas sadala dārzu nelielos laukumos, radot sadrumstalotības iespaidu. Ja vairākas dārza zonas atrodas vienā virzienā, ieteicams apvienot celiņus vienā, tas ļaus atstāt centrālo dārza zonu brīvu un skatienam būs, kur ieskrieties. 
    3. Ierīkot celiņu vietās, kur mājinieki staigā reti.
    4. Atstāt ļoti šauras zāles joslas starp celiņu un žogu vai ēku. Tā rodas mirušās zonas, kas ir grūti kopjamas – tās ir sarežģīti nopļaut, arī augi šādās zonās aug nelabprāt.
    5. Ierīkot celiņu dārzam tieši pa vidu, ja vien dārzs nav veidots ļoti simetriski (līdzīgi kā pils dārzs).
    6. Izvēlēties pārlieku izteiksmīgu celiņa segumu, kas lieki pievērš uzmanību ar raibumu vai sarežģītu rakstu.
    7. Iegādāties jaunu īpašumu un steigties ar lieliem ieguldījumiem labiekārtošanā, arī celiņu izbūvē. Ja nav skaidras vīzijas, labāk nogaidīt vai konsultēties ar ainavu arhitektu. Lai saprastu, kā veidot dārza zonējumu, pietiek arī ar vienas stundas konsultāciju.
    8. Uzskatīt, ka dārzam jābūt gatavam uzreiz, vienā dienā. Dārzs nav galamērķis, tas ir ceļojums, kuru varam izbaudīt, ejot pa ainavisku celiņu. 

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk