Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Jūlija Vilcāne, agronome, bioloģe, lektore, Instagram un Facebook bloga @daarzniece veidotāja.
5 ieteikumi, lai nākamgad būtu mazāk kaitēkļu
- Vispirms nolasi vai noskalo
Daudzos dārzos sastopami kaitēkļiem ir laputis, tīklērces, dažādas vaboles, kuru kāpuri izēd un apgrauž lapas. Šogad ir izteikti daudz zāģlapseņu, kas ērkšķogu krūmos noēd lapas pa tīro. «Daudzi cilvēki nez kāpēc vairās izmantot pašu vienkāršāko un nekaitīgāko metodi – mehāniski novākt kaitēkļus,» saka bioloģe Jūlija Vilcāne. «Ja uz auga ir tikai nedaudzas laputis, nevajag uzreiz domāt par smidzināmajiem līdzekļiem, jo var taču uzvilkt rokās cimdus un laputis vienkārši nospiest vai – vēl labāk – vispirms noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu un tad, ja tās parādās atkal, nospiest. Kad šie līdzekļi izmēģināti un ar laputīm tiešām nav izdevies tikt galā, var sākt domāt par apsmidzināšanu ar kādu ķīmisku līdzekli. Bet, ja ir parādījušās tīklērces, pirmais, kas jādara, jānolasa bojātās lapas, tikai jāatceras, ka tās nevajadzētu mest kompostā – lapas jāsadedzina ugunskurā vai grilā vai arī jāievieto šķirojamo atkritumu tvertnē.» - Ja smidzini, tad kārtīgi un regulāri
Ja pieņemts lēmums augu smidzināt ar augu aizsardzības līdzekli, viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir – augu apsmidzina tikai mazliet, turklāt tikai no virspuses, bet lapas apakšpusei netiek neviens piliens. Nav jābaidās augu kārtīgi apsmidzināt, jo svarīgi tikt klāt visās vietās, kur kaitēkļi varētu paslēpties. Otra kļūda ir tā, ka smidzināšana netiek atkārtota, domājot, ka ar vienu reizi būs gana, vai arī tas tiek darīts pārāk reti, piemēram, pēc mēneša. Taču, jo karstāks laiks, jo ātrāk smidzināšana ir jāatkārto, jo silts laiks veicina kaitēkļu dzīves cikla saīsināšanos. Ir svarīgi sekot līdzi informācijai, kas rakstīta instrukcijā, piemēram, apstrādājot augus ar līdzekli pret laputīm un tīklērcēm, smidzināšana jāatkārto jau pēc nedēļas. - Izmanto dažādas metodes
«Nevajag paļauties tikai uz vienu metodi, cerot, ka tā dos efektu, jo viss, kas saistīts ar dzīviem organismiem – slimībām, kaitēkļiem –, ir mainīgs, turklāt kaitēkļi var būt dažādās attīstības stadijās. Liela daļa augu aizsardzības līdzekļu neiedarbojas uz kaitēkļu olām, tāpēc ir svarīgi kaitēkļus ierobežot, gan nolasot, gan noskalojot, gan rušinot augsni, gan apsmidzinot, gan arī rūpējoties par paša auga veselības stiprināšanu. Rudenī īpaši liela uzmanība jāpievērš, lai mēslojuma sastāvā būtu sērs un kālijs – tas palīdz uzlabot augu pašaizsardzības spējas. Kaitēkļu izķeršanai ļoti svarīga būs arī profilakse pavasarī, izmantojot dzeltenās līmlapiņas un feromonu slazdus. Ir vērts ziemas sezonā izpētīt, kāds ir profilakses līdzekļu klāsts, izvēlēties vajadzīgos, lai pavasarī jau būtu kaujas gatavībā. - Rušini augsni atkal un atkal
Ja kādu gadu noteikti kaitēkļi apsēduši dārzu, tas nenozīmē, ka tie paši savus sliktos darbus darīs tepat arī nākamgad. Tas ir saistīts ar kukaiņu attīstības ciklu, piemēram, maijvaboles mēdz savairoties reizi četros gados. Ja krūmu apsēdusi, piemēram, zāģlapsene, viena no iespējām to ierobežot rudenī ir – rušināt augsni. Tā kā daudzi kaitēkļi nokrīt turpat augsnē, iekūņojas un nākamajā gadā izlido, augsnes rušināšana palīdz cīņā pret tiem. Un, protams, rušināšana noder arī, likvidējot nezāles. Aprušināts augs noteikti jutīsies labāk. Tāpēc arī augļkokiem un ogulājiem ieteicams uzturēt tīras apdobes. - Savāc augu atliekas un slimās lapas
Rudenī nedrīkst aizmirst par sakopšanas un satīrīšanas darbiem. Piemēram, ja dārzā aug kastaņa, ir svarīgi savākt lapas, lai ierobežotu zirgkastaņu raibkodi – par tās klātesamību liecina brūnas lapas. Vietās, kur ik gadu tiek savāktas lapas, var redzēt, ka nākamajā gadā lapu bojājumi parādās vēlāk – jo paiet laiks, kamēr kodes ierodas no citām vietām. Ja lapas nenovāc, kode no lapas iekūņojas turpat augsnes virskārtā un pārziemo. Arī citas slimību ierosinātājas – sēnes un baktērijas – ļoti labprāt pārziemo uz lapām, tāpēc vienmēr, ja novērotas problēmas ar lapu plankumainību vai dažādām puvēm, lapas ir jānolasa vai jāsavāc. Lapas var sadedzināt, bet tās var likt arī kompostā, tikai svarīgi, lai tās neatrastos augšējā slānī, bet lapām virsū būtu vēl vismaz viens slānis ar pļautu zāli vai koku lapām, lai izvairītos no sporu lidošanas. Lapām mijiedarbojoties ar citiem materiāliem vai – vēl labāk – ar augsni, dabā esošie mikroorganismi tās noārda. Savukārt siltumnīcā rudenī vajadzētu aizvākt visas augu atliekas, jo tur veiksmīgi var pārziemot, piemēram, tīklērces. Mazgāt siltumnīcu gan rudenī īsti nav jēgas, jo kaitēkļi uz polikarbonāta vai stikla nepārziemo, parasti tie ir augsnes virskārtā, augu atliekās, maisos, starp podiņiem, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai nebūtu vietu, kur kaitēkļi varētu paslēpties. Siltumnīcu mazgā tad, ja tā ir netīra vai sāk veidoties aplikums, kas nelaiž cauri gaismu, bet kaitēkļiem no mazgāšanas nebūs ne silts, ne auksts.
