Egles
- Asā jeb sudrabegle (Picea pungens) ‘Hoopsii’ – viena no spilgtākajām sudrabeglēm ar ļoti koši sudrabaini zilām skujām, stāviem zariem un ļoti blīvu vainagu. No sēklām apmēram 90% bērniņu izaug ar tikpat zilām skujām kā mammai. Turklāt, audzējot no sēklām, veidojas pareizāka egles forma, turpretī potēts kociņš jāapgriež, lai veidotos glīts.
- Melnā egle (Picea mariana jeb Picea nigra) ‘Doumetii’. Skaists Ziemassvētku eglītes augums – plats, biezi noaudzis konuss. Īsas, sudrabaini pelēkas, ļoti blīvi izvietotas skujas. Nelieli (līdz 3,5 cm), tumši čiekuriņi.
- Parastā egle (Picea abies) ‘Virgata’ jeb čūskegle – jaunībā dzinumi neveido sānzarus, bet aug kaili, izlocīti, vecāki koki veido arī sānu zarus. Mazā dārzā tai trūks vietas, bet lauku plašumos būs pašā laikā.
- Korejas baltegle (Abies koreana), 30 gados izaugs apmēram 8 m augsta, gada pieaugums ap 30 cm. Lieliski čiekuri – kamēr jauni, zili violeti, skatās uz augšu kā svecītes, nevis uz leju. Turklāt čiekurus sāk veidot jau ļoti agri, ap astoto dzīves gadu, un tas, protams, palielina dekorativitāti – kociņš vēl maziņš, bet čiekuri jau ir!
- Parastā egle (Picea abies) ‘Acrocona’. Skaitās pundurforma, augstumā var sasniegt 3–4 m, taču nereti ir arī apmēram tikpat plata, ar neregulāru, plati piramidālu vainagu, tāpēc vajag atvēlēt gana plašu vietu. Skujas zaļas. Izcili izskatās ziedēšanas laikā, kad gandrīz katra zara galā veidojas pa čiekuram.
- Serbijas egle (Picea omorika) ‘Pendula’ – ļoti skaistas skujas ar tumši zaļu augšpusi un sudrabainu apakšpusi. Čiekuri ne pārāk lieli, tumši.
























































































