Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Konsultē Ilze Žukova, sociālantropoloģe.
«Romānos un filmās gadu desmitiem ilgi tika kultivēts uzskats, ka mīlestība ir tikai jaunības sastāvdaļa. Bet nekur jau tā nepazūd arī vēlāk – iemīlēties varam jebkurā vecumā,» teic sociālantropoloģe Ilze Žukova, kura veikusi interesantu pētījumu par to, kā Latvijā cilvēkiem gados veicas ar iepazīšanos un romantisku attiecību veidošanu.
Kāds man no tā būs labums?
Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki pusmūžā vēlas veidot jaunas attiecības? Visbiežāk jau emocionālā vientulība – mēs visi esam sociālas būtnes, un mums ir vajadzīgas attiecības. Taču nu tas ir citādi nekā 30 gadu vecumā. Jaunībā viss iet augšup. Ir sākusies profesionālā karjera, ir cerības, ka naudas būs tikai vairāk, ir laba veselība, un tas viss liekas pašsaprotami. Bet ar gadiem daudz kas mainās. Nodevīgais ķermenis sāk novecot un izskatās citādi, pieklauvē veselības problēmas, un, iespējams, arī naudas ir mazāk.
Gan sieviete, gan vīrietis šajā vecumā attiecībās meklē glābiņu no emocionālās vientulības, ilgojas pēc otra cilvēka pleca blakus, grib just rūpes par sevi un rūpēties par otru. Tomēr ir arī atšķirības. Kamēr cilvēki ir jauni, pārī parasti sieviete ir tā, kura vairāk grib stabilitāti, balto kleitu un laulību, bet
pusmūžā, kad bērni jau izauguši un garantijas vairs nav tik svarīgas, sieviete attiecības uztver vieglāk.
Turklāt bieži vien viņa vairāk nekā vīrietis ir aizņemta sociālajā dzīvē. Šajā vecumā pēc stabilitātes attiecībās vairāk tiecas vīrietis.
«Protams, tāpat kā visos citos vecumos, bieži sākumā ir romantiskā iemīlēšanās. Bet, kā man pētījuma laikā teica kāda no aptaujātajām sievietēm, nereti cilvēki jau drīz vien sāk skatīties arī uz to, kāds no vienam no otra būs labums – kā partneris ietekmēs nākotnes labklājību un komfortu. Vērtē arī to, kāda šim otram cilvēkam ir veselība. Piemēram, kāda sieviete stāstīja, ka viņai ir problēmas ar kājām, tāpēc viņa meklē fiziski spēcīgu vīrieti,» saka sociālantropoloģe.
Vīrietim, meklējot jaunas attiecības, parasti svarīgi ir, lai dāma labi izskatās, taču, runājot par nākotnes attiecību modeli, ir arī vēlme, lai par viņu rūpētos. Te nu ir paradokss – tās
pašpietiekamās sievietes, kas daudz rūpējas par sevi, bieži vien turpinās rūpēties tikai par sevi, nevis ziedosies vīrieša labsajūtai.
Starp citu, Latvijā visai grūti iet saimniekiem, kas meklē saimnieces. Realitātē tas ir vīrietis ar lauku mājām un saimniecību, kas zaudējis sievu un meklē sievieti, kas spētu šajās mājās kārtīgi strādāt un saimniekot. «Bet tādu atrast nav nemaz tik viegli! Sākumā varētu šķist: cik forši – ir saimnieks un saimniecība, dzīvo tik nost! Taču daudzas sievietes šajā vecumā ir pašpietiekamas, grib pilnveidoties, dziedāt korī, nodarboties ar jogu, nevis braukt uz laukiem ravēt dārzu,» novērojusi sociālantropoloģe.
Kur vīrietim vajag stiprus nervus
Cik reāli šodienas Latvijā vecumā pēc piecdesmit vispār ir atrast partneri romantiskām attiecībām? Ilze Žukova savam pētījumam datus vākusi arī deju klubā Vecrīga un Facebook senioru iepazīšanās grupā. Vai tur patiešām veidojas pāri?
«Situācijas ir ļoti dažādas,» stāsta sociālantropoloģe. «Piemēram, deju klubs vairāk ir vienas paaudzes kultūrtelpa. 80 procenti publikas tur nāk katru nedēļu, līdz ar to izveidojušās draudzības un draugu kopas. Tā ir vieta, kur satikties un arī izdancoties, un, protams, ik pa laikam izveidojas arī kāds pāris. Visi zina šos pārus, kuri iepazinušies klubā, un tas vieš cerību arī pārējiem – lūk, te ir iespējams iepazīties. Ja paskatāmies uz skaitļiem, sieviešu, protams, ir daudz vairāk nekā vīriešu. Dažreiz dīdžejs no skatuves paziņo, cik šajā vakarā sieviešu ir uz vienu vīrieti. Bet tā ir laba vide, kur socializēties. Un fantastisks pasākums, kur izdejoties. Vakarā, kad es tur biju, nebija nevienas dāmas, kura visu laiku nosēdētu malā. Kungi izdancina visas.» Un Latvijā jau ir ne tikai šis viens deju klubs, dejas un pasākumi cilvēkiem pieklājīgā vecumā notiek arī, piemēram, VEF kultūras pilī, novadu kultūras namos.
Papētot Facebook grupu Iepazīšanās senioriem Latvijā, sociālantropoloģe secinājusi, ka arī tā ir sava veida sociālais klubiņš cilvēkiem gados – tur ir sava kultūrtelpa, savi joki, jo šie cilvēki savulaik ir redzējuši vienas un tās pašas filmas, iemīļojuši vienas un tās pašas dziesmas. Lai arī grupas nosaukums vedina uz domām par iepazīšanos, tomēr romantiskā iepazīšanās te paliek mazliet ēnā. Protams, ir arī iepazīšanās sludinājumi, un tos liek gan kungi, gan dāmas. Un tad ir interesanti. Ja sludinājumu ievieto sieviete, var redzēt lielu grupas atbalstu – smaidiņi, atbalsta īkšķīši un Lai tev veicas! Bet, ja sludinājumu ieliek vīrietis, piepeši var sajust, cik ļoti šajā grupā dominē sievietes. «Šo tēmu pētot, pamanīju kāda vīrieša ieliktu iepazīšanās sludinājumu, zem kura bija simtiem komentāru. Nodomāju – dāmas grib iepazīties. Bet, atverot komentārus,
liels bija pārsteigums, uzzinot, ka dāmas pat necenšas iepazīties, bet komentāros apspriež kunga izskatu.
Un, ja kāda ir atsaukusies, ka gribētu iepazīties, tad saņēmusi dažu komentētāju nicinošu attieksmi – sak, ar pirkstiņu pamāj, un šī uzreiz gatava traukties! Tad es sapratu – ja kāda no daudzajām vientuļajām sievietēm izrāda pārāk lielu interesi iepazīties, grupa to cenšas nobremzēt – mēs taču daudzas te esam vienas, un kāpēc kādai būtu jāsaņem kas vairāk nekā grupai kopumā?» secinājusi sociālantropoloģe. Bet varbūt dāmas šiem kungiem raksta privāti? Ilze Žukova to noskaidrojusi, un liels bija pārsteigums, uzzinot, ka īsti ne. Viena vai divas esot rakstījušas, un tas arī viss. Uz jautājumu par to, kā vīrietis jūtas par komentāru birumu zem sava sludinājuma, viņš atbildējis: «Nujā, vīrietim šajā grupā vajag stiprus nervus.» Tas, iespējams, izskaidro to, kāpēc kungi šajā sociālo tīklu grupā ir tik nedroši.
Protams, ir arī citas visai reālas iepazīšanās iespējas. Daudzi pārskata vecās telefongrāmatiņas un meklē, piemēram, studiju laika simpātijas. Jo daudziem dzīve ir mainījusies, un
kāds, kas agrāk bija aizņemts, iespējams, tagad ir brīvs.
Nostrādā arī sludinājumi, piemēram, IEVAS Padomu Avīzē, IEVAS Stāstos vai radio. Tiek izmantotas arī digitālās iepazīšanās vietnes. «Iepazīstas arī kapos! Kā man stāstīja kāda sieviete: nu kur tad citur lai vēl tos brīvos vīriešus satiek! Viņa ar savu tagadējo dzīvesdraugu bija iepazinusies tieši kapos, un tagad viņi ir precējušies,» piebilst Ilze Žukova.
Pirmā soļa slazds
Mums, sievietēm, vienmēr šķiet, ka – vismaz Latvijā – daba izrīkojusies diezgan diskriminējoši. Brīvam pusmūža vīrietim atliek iestāties jauktajā korī, un dāmas viņu gluži vai nēsās uz rokām. Brīvās sievietes reizēm savu otro pusi meklē gadiem ilgi, bet neatrod. Vai patiešām pusmūža sievietei romantiski iepazīties ir grūtāk tāpēc, ka vīriešu ir mazāk? «Līdz 50 gadu vecumam vīriešu mūsu sabiedrībā ir nedaudz vairāk kā sieviešu, bet pēc 50 gadu vecuma iestājas dzimumu disproporcija, kas ar katru desmitgadi pieaug, – vīriešu kļūst arvien mazāk,» apstiprina sociālantropoloģe. Un tā ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Taču ir arī citi iemesli, kāpēc sievietei parasti grūtāk atrast partneri. Viens no tiem – pirmā soļa likums. Pirmo soli iepazīstoties sper vīrietis! Tā mums ir iemācīts, un tiek uzskatīts, ka sievišķīgi ir gaidīt, kamēr viņš to spers. Lai arī brīvo sieviešu ir ļoti daudz un vīrieši ir mazākumā, sieviete tomēr gaida, ka vīrietis viņu uzrunās vai rakstīs pirmais. Sievietei gribētos to darīt pirmajai, bet viņa nesper pirmo soli, jo liekas, ka ar to atņems vīrietim vīrišķību un sev sievišķību. Tāpēc dāma gaida, un dažreiz var nākties gaidīt ilgi. Taču arī vīriešiem ir savi dēmoni, kas nereti liek palikt dīvānos un liedz meklēt iepazīšanos.
Viens no aspektiem – vīrietim nav daudz naudas. Viņš zina, ka dāma gaida aplidošanu, ziedus un vakariņas. Taču,
kad jāizvēlas, vai labot mājai jumtu vai aizvest dāmu uz restorānu, nereti uzvar jumts,
jo vairāk tāpēc, ka nevar jau zināt, vai šiem randiņiem būs kāds rezultāts. Reizēm, protams, kavē vienkārši slinkums. Vai arī – veselība vairs nav īsti laba, un bail, vai sieviete nejutīsies vīlusies. Vīrietis sirds dziļumos gribētu iepazīties, bet baidās, ka nepiepildīs sievietes gaidas.
Kas mulsina un bremzē?
Un kā ar sievietēm? Kas mūs jaunu attiecību meklējumos visvairāk mulsina un bremzē? Kāda kautrējas un nespēj sadūšoties, jo nejūtas vairs tik iekārojama, kādai veselība sākusi niķoties. Cita savā dzīvē ieviesusi tik necauršaujamu rutīnu, ka otram cilvēkam tur vienkārši nav vietas. Cita baidās nejauši sasaistīties ar vīrieti, kas atkarīgs no alkohola vai ir vardarbīgs. «Sieviete vēlas līdzvērtīgu partneri – pēc izglītības, pēc dzīves vērtībām. Bet tādu partneri nav viegli atrast, un, to sapratusi, sieviete nereti nolemj nemaz nemeklēt jaunas attiecības. Vai arī veidot citādas attiecības, piemēram, atrast draugu, ar kuru kopā iet uz teātri vai pastaigās gar jūru. Lai gan pat tad, ja gribas kādu, ar ko tikai kopā pastaigāties, – arī tad jābūt kādām kopīgām vērtībām. Tā ir arī realitātes apzināšanās –
ja uz desmit sievietēm ir pieci vīrieši, no kuriem vienam ir alkohola problēmas un otram trūkst naudas,
sieviete nav gatava ņemt kuru katru,» atzīst Ilze Žukova.
Un vēl ir arī tāda smalka, intīma un brīnišķīga lieta kā sekss. Arī pāriem, kas satikušies pusmūžā, seksualitāte joprojām ir svarīga romantisko attiecību sastāvdaļa. Kad sievietei pēc 50 jautā, kādas seksuālās attiecības viņa vēlas, atbilde visbiežāk ir: vēlos kvalitāti, vēlos, lai partneris manī ieklausās un saprot manas vēlmes. Taču vīrietim var būt savas rūpes – nereti tieši šajā izšķirīgajā raundā sāk traucēt veselības problēmas. Attiecību veidošanu var kavēt tāds nepielūdzams faktors kā novecošana. Novecojot kopā, vienam otru pieņemt ir daudz vieglāk, bet, satiekoties pusmūžā un vēlāk, var būt arī grūti pieņemt otra ķermenisko vecumu, un arī tad var neizdoties izveidot seksuālās attiecības.
Un ko par to teiks pieaugušie bērni?
Ja divi cilvēki viens otru ir laimīgi satikuši, tas nebūt nenozīmē, ka jau pēc nedēļas jāsāk dzīvot zem viena jumta. Vecumā, kad katram jau ilgi bijušas savas mājas un katram ir savi ieradumi, kopdzīves modelis var būt daudz elastīgāks un radošāks. Protams, ir pāri, kas tiešām izvēlas dzīvot kopā un kopā rītos mosties. Bet ļoti daudziem ir brīvdienu attiecības – pa nedēļu katrs dzīvo savās mājās, jo negrib atteikties no komforta ierastajā vidē, bet brīvdienās satiekas un kopā labi pavada laiku. «Ja intereses saskan un ir ķermeniskā saderība, tad ar laiku arī brīvdienu attiecības var izveidoties par kopdzīvi,» piebilst sociālantropoloģe.
Tiklīdz viss kļūst nopietnāk, notikumos nereti iesaistās citi, piemēram, pieaugušie bērni, kuriem var būt bažas par tēta vai mammas jaunā romantiskā partnera patiesajiem nolūkiem vai par savu mantojumu. Un tad nu līdzīgi kā jaunībā meitene vai puisis savu iecerēto ved atrādīt vecākiem, tagad jāatrāda pieaugušajiem bērniem. Lai arī bērni jau izauguši un aizgājuši savā dzīvē, brīdī, kad jāpieņem lēmums par jaunu partneri, ģimene atkal apvienojas. Un
bērni mēdz diezgan skrupulozi vērtēt mammas vai tēta jauno partneri.
Starp citu, mammu partnerus parasti vērtē daudz piekasīgāk! Pieņemošāki bērni parasti ir, vērtējot tēta jauno partneri. Iespējams, tāpēc, ka bērni jūt atvieglojumu – būs kāda, kas par viņu parūpēsies, mums par to nebūs jāuztraucas. Katrā ziņā bērnu loma ir diezgan nozīmīga, un, ja viņi tēta vai mammas jauno partneri nepieņem, attiecībās var uzvirmot strīdi un rasties spriedze.
Motivācija nenovecot
Starp citu, attiecību meklēšanai ir savas labās blaknes. Pirmkārt, grozoties sabiedrībā, ja arī neizdodas atrast kavalieri, nereti izdodas iegūt kādu jaunu draudzeni, ar kuru, piemēram, kopā iet uz teātri.
Otrkārt, attiecību veidošana ir izcila motivācija sevi kopt – būt fiziski aktīvai, interesantai, zinošai.
«Tie cilvēki, kuri vēlas veidot un veido attiecības, nenoveco tik ātri,
viņi turpina būt jauni. Kā teica kāda mana sarunu biedre: nu, ja jau es vairs negribēšu veidot attiecības, tad ar mani ir cauri!» komentē Ilze Žukova.
