Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Cik droši ir ielogoties kaut kur ar bankas datiem?
Paši par sevi banku autentifikācijas mehānismi ir droši, nedrošais faktors ir pats lietotājs, kurš nav bijis pietiekami uzmanīgs un ir ievadījis šos autentifikācijas datus nedrošā vietā. Proti, dati tiek ievadīti krāpnieku vietnē, un krāpnieki savukārt kodus ievada bankā, tādējādi veicot darījumus no svešiem kontiem.
Piemēram, pēdējā laikā populāras ir viltus īsziņas it kā CSDD vārdā, kas informē par sodu un aicina autentificēties, lai uzzinātu vairāk. Tas strādā tā, ka, ieejot šajās lapās, izvēloties autentifikāciju ar bankas datiem un ievadot attiecīgajās ailītēs savus Smart-ID vai kodu kalkulatoru kodus, krāpniekiem tiek iedota piekļuve bankas kontiem.
Visbiežāk arī pirms pirmā koda ievadīšanas ekrānā iznirst paziņojums, ka tas ir pieprasījums nevis piekļuvei, piemēram, CSDD, bet gan internetbankai, jo otrā galā kāds organizē pārskaitījumu, kas parasti tiek apstiprināts ar otrā koda ievadīšanu.
Krāpnieku lapās autentificēties ar identifikācijas karti un e-parakstu parasti nav iespējams (šāda iespēja pat netiek piedāvāta, jo šos datus krāpnieki tehnisku specifikāciju dēļ nespēj pārtvert un izmantot savām vajadzībām) – tas reizumis var kalpot par ceļvedi, ka kaut kas nav droši.
- Raksta sākums
- Ielogošanās drošība
- Kā neuzķerties uz viltus vietnēm?
- Droša iepirkšanās internetā
- Kur vērsties, ja sanācis iekrist krāpnieku nagos
- Pazīmes, kas var liecināt – šeit nav droši iepirkties
- Kā reaģēt uz viltus ziņojumiem?
- Kā pārbaudīt, vai ziņa nav krāpnieciska?
- Kā ziņot par krāpniecību un nodrošināties pret to?
- Cik droši ir ielogoties kaut kur ar bankas datiem?
- Vēl daži universāli padomi
