Soli priekšā krāpniekiem: kā nenonākt hakeru nagos un neatdot viņiem naudu

Kā pārbaudīt, vai ziņa nav krāpnieciska?

→ Slēptās saites: Izvērtējot sūtītāju, jāņem vērā, kāds ir ziņā iekļautās interneta adreses domēna vārds. E-pastā jāuzmanās arī no slēptajām saitēm, kas var būt salinkotas ar mājaslapas nosaukumu (piemēram, e-pasta tekstā zem swedbank.lv var būt paslēpta cita saite) vai tekstu, piemēram, klikšķini šeit, apmaksāt šeit. Lai pārbaudītu, uzvediet peles kursoru virs šāda teksta (neklikšķinot) un paskatieties, kāda adrese tur patiesībā ir paslēpta.

→ E-pasta nesakritība: Ja ziņa saņemta e-pastā, jāpārbauda, kas ir sūtītājs, kas slēpjas reply to adresāta laukā un vai abas adreses sakrīt. To var izdarīt, uzspiežot atbildēt un aplūkojot, kāda adrese parādās adresāta ailītē.

→ Sūtījumu pārbaude: Ja ziņa vēsta, ka ir apmaldījusies paciņa vai kurjers nevar atrast adresi, situācijā, ja tiešām gaidāms kāds sūtījums, jāievada gaidāmās paciņas numurs kurjera kompānijas mājaslapā un jāpārliecinās, kur ir paciņa un kad tā varētu būt gaidāma. Pieredze liecina, ka diezgan daudz cilvēku iekrīt slazdos brīžos, kad nekādus sūtījumus negaida.

→ Jāatceras, ka arī īsziņas jeb SMS nosūtītāja adreses lauku (Sender ID) krāpnieki var viegli viltot (SMS spoofing). Tas nozīmē, ka ziņā var parādīties arī pazīstami nosaukumi, piemēram, CSDD vai VID, lai radītu uzticamības iespaidu, taču patiesībā sūtītājs var būt krāpnieks. Tāpēc sūtītāja vārds nav drošs pierādījums, ka ziņa ir īsta, – jāvērtē arī pati ziņas būtība, valoda, saites un prasītās darbības.

Nākamā lapa