Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2021.gadā kopumā pedagoģijas programmā budžeta vietās studēja 31% jeb 1575 studenti, savukārt maksas vietās jeb pamatā nepilna studiju programmās – 69% jeb 3495 studenti.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece skaidroja, ka visvairāk budžeta vietas 2022.gadā ir piešķirtas inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, kā arī veselības aprūpei un sociālajai labklājībai, attiecīgi 6643 un 5513 vietas.
Savukārt vismazāk budžeta vietas piešķirtas izglītības, pakalpojumu un lauksaimniecības nozarei, attiecīgi 1507, 1377 un 760 vietas.
Kopumā 2022.gadā ir piešķirtas papildu 292 valsts budžeta finansētās studiju vietas, skaidroja Laipniece.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda nostāju, ka liela daļa pedagogu iegulda dubultā savā profesijā – 69% maksājot par savām studijām, paralēli strādājot nesabalansētu darba slodzi.
LIZDA aicināja apakškomisijas deputātus rosināt dzēst studiju maksu strādājošajiem vai studējošajiem pedagogiem, kā arī paredzēt budžeta vietas nepilna laika studentiem, vienojoties par nodarbinātības nosacījumiem.
«Lielākā daļa, kuri maksā par studijām, ir pirmsskolas pedagogi, speciālās izglītības pedagogi, atbalsta personāls, psihologi, logopēdi, sociālie pedagogi. Ja pirmsskolas pedagogam divgadīgajā programmā gada studiju maksa ir 1950 eiro, piemēram, Latvijas Universitātē, un alga pēc nodokļu nomaksas aptuveni no 550 līdz 750 eiro turīgākās pašvaldībās, tad izdarāms secinājums, cik šis cilvēks ir motivēts [strādāt],» pauda Vanaga.
Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka uz 28.janvāri Latvijā trūka 1286 pedagogi – visvairāk Rīgā un citās lielajās pilsētās. Viņaprāt, nav vajadzīga diskusija par to, kādā veidā iedalīt naudu pedagogu sagatavošanai, bet tieši pretēji – krīzes situācijā valdībai jādod skaidrs uzdevums, primāri no nākamā gada nepilna laika studiju programmas pedagoģijā finansējot no valsts budžeta.
Lai arī kopējais budžeta vietu skaits 2022.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 405 vietām, arī Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis aicina nākamajā gadā uzsākt diskusijas par studiju vietas bāzes izmaksām. Viņaprāt, esošais augstākās izglītības finansējums kopumā un vienas studiju vietas bāzes finansējums ir nepietiekams.
Teikmanis uzskata, ka esošā situācija ar trūkstošiem pedagogiem radusies 2013.gada pedagogiem samazināto budžeta vietu skaita dēļ.
«Tas, ko izdarām augstākajā izglītībā šobrīd, atstās sekas uz izglītību pēc sešiem gadiem, tāpēc jābūt ilgtermiņa risinājumam un redzējumam», uzsvēra Teikmanis.
Laipniece norādīja, ka situācija, kad nepilna laika studējošie studē par maksu, ir «vēstures paliekas,» un šie principi būtu jāpārskata. Viņa uzsvēra, ka veidojot nākamā gada budžetu, tiks pieprasīts papildu finansējums augstākai izglītībai, kas tajā skaitā izrietēs no pašlaik IZM veiktā pētījuma par studiju vietas bāzes izmaksu aktualizāciju.
Priekšlikumu atbalstīja arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Rūdolfs Aleksandrs Strods, norādot, ka būtu jāmeklē veids, kā var nokļūt līdz valsts pilnībā dotētai augstākai izglītībai, sniedzot iespēju jebkuram studētgribētājam apgūt izglītību.
Deputāti rosina sagatavot priekšlikumu apkopojumu un virzīt to gan uz Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, gan arī, iespējams, uz IZM vai valdību.
