• Kā iepirkties lietoto apģērbu veikalos? Profesionāļu pieredze

    IEVA dzīvo zaļi
    Katrīna Jaunslaviete-Ķipure
    26. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tā kā tekstila atkritumu kalni ik gadu krājas un nekur nepazūd, tad ceļš uz to, lai apģērbu ražotu mazāk, ir iepirkties lietoto apģērbu veikalos. Tieši tik vienkārši. Un zaļi. Lūk, kā to dara pieredzējušas ar apģērbu un dizainu saistītas profesionāles!

    Gan to, kā iepirkties lietoto apģērbu un tekstila veikalos, gan arī citus ilgtspējīgas modes knifus pastāstīs Ginta Abricka, Aiva Zīle un Katrīna Resne.

    «Mana stingrākā pārliecība – viss, kas vajadzīgs, pasaulē jau ir saražots»

    Ginta Abricka, svētku dekoratore, @brightly_events, stāsta:

    "Bērniem un sev lielākoties apģērbu iegādājos lietoto preču veikalos, jo tur tas ir no kvalitatīviem zīmoliem un maksā ļoti saprātīgi. Neizvēlos drēbes, kas ir nevērīgi valkātas vai jau izskatās nolietotas. Bieži braucu iepirkties kopā ar bērniem, un liels ir viņu prieks, kad nopērkam kādu princešu kleitu vai supervaroņu kostīmu – tad iet vaļā pārģērbšanās un lomu spēles –, un parasti kostīmi tiek novalkāti līdz iziršanai. Vēl viena īpaša sadaļa ir rokām darināti apģērbi, piemēram, cepures, cimdi, zeķītes, jakas – tie ir unikāli, taču maksā centus. Protams, vienmēr jāpielaiko, jo nav norādīti izmēri, taču kvalitāte ir lieliska.

    Lietoto preču veikalos nepērkam ziemas virsdrēbes, līdz šim nav gadījies atrast kvalitatīvus un no mūsdienīgiem audumiem radītus kombinezonus vai jakas. Priekšroku dodam jaunām, rūpīgi izvērtējot cenas un kvalitātes attiecību, lai pēc tam varam nodot valkāšanā jaunākajiem brālēniem vai draugu bērniem.

    Ikdienā tekstilu šķirojam atbilstoši funkcionālajam pielietojumam. Ja apģērbs ir kvalitatīvs, bet mums vairs neder, nododam to Samariešu vai Zaļās jostas šķirošanas kastēs. Ja, piemēram, džemperis sarāvies mazgājot vai vilnas mētelis vairs nav aktuāla piegriezuma, iešķiroju to maisā ar nosaukumu Darināt Ziemassvētku zeķes vai spilvendrānas. Apģērbs, kas kļuvis caurs, savēlies, izstaipījies vai nelabojami sasmērējies, tiek nodots pārstrādei H&M veikalā.

    Esmu svētku dekoratore, tādēļ lielākoties audumu otrreizēja izmantošana saistās ar radītā produkta pielietojuma meklēšanu manā profesijā. Aptuveni pirms 10 gadiem man absolūti bez budžeta bija jāorganizē pagalma ballīte. Apkopoju idejas, kas man nāca prātā, un atcerējos, ka vīram ir krekli, kas stāv skapī, taču netiek lietoti, jo ir vai nu ar traipiem, vai morāli novecojuši. Sapratu, ka tas būs pamata izejmateriāls karodziņu virtenes darināšanai.

    Sagriezu visus kreklus trijstūros, sašuvu uz atlasa lentes, un gatavs – gara un koša karodziņu virtene rotāja pagalmu. Karodziņi var kalpot daudzas reizes, tos var izmazgāt un lietot jebkuros svētkos.

    Mana aizraušanās pēdējos divus gadus ir adventes zeķu darināšana, atkārtoti izmantojot tekstilmateriālus. Tādā veidā zeķes tapušas no mēteļiem, vilnas džemperiem vai gliterīgām minikleitām. Daļa no apģērba nākusi no ģimenes skapja, bet daļu atrodu mazlietoto preču veikalos – vislabāk iepirkties, kad veikalos ir atlaides, un vilnas mēteļus var nopirkt pat par vienu eiro.

    Vēl viena man mīļa nodaļa mazlietoto preču veikalos ir mājas tekstils, tur, piemēram, atrodami fantastiski austrumu stila audumi, gultas pārklāji, austi paklāji, un citas lietas, kas ir darinātas no kvalitatīva auduma un gatavas kalpot citā veidā. Piemēram, no austrumnieciska segas pārvalka sašuvu spilvendrānas, ko izmantot brīvdabas piknikos. No lina aizkariem sašuvu salvetes un tonēju ar dzijas krāsām, lai iegūtu māksliniecisku efektu. Iesaku – ja jums ir auduma salvešu komplekts un kāda no salvetēm ir sasmērējusies, droši visas lieciet tonēties, lai defekts kļūst par efektu.

    Mana stingrākā pārliecība – viss, kas vajadzīgs, pasaulē jau ir saražots, un visi pieejamie resursi jāizmanto radoši un ar cieņu pret pirmsākumiem."

    «Sabiedrība tiek mudināta neizmest, bet salabot vai pārstrādāt»

    Aiva Zīle, zīmola «Zīle», kas rada mūsdienīgu modi no lietotiem apģērbiem, izveidotāja stāsta:

    ""Zīle" radās pirms 8 gadiem no kaudzītes vecu džinsu bikšu, ko bija žēl izmest. Tā tapa pirmie mēteļi. Izvietotiem labdarības veikala Otrā elpa dizaina stendā, tiem uzreiz atradās valkātājas, un meita mani mudināja turpināt. Sadarbība ar Otro elpu turpinājās arī tad, kad dizaina stends veikalā vairs nepastāvēja. Mēteļiem pievienojās arvien jauni produkti – jakas, kleitas, vestes un svārki. Paplašināju arī izejvielu klāstu – no izmešanas sāku glābt vīriešu kreklus un žaketes. Sāku darboties ne tādēļ, ka interesējos par vides problēmām, bet tāpēc, ka pratu šūt un vienmēr labāk patika pāršūt no veca, nevis piegriezt apģērbu no auduma gabala. Tieši darbošanās ar zīmolu mani aizveda pie zaļās domāšanas, tikai tad uzzināju par modes industrijas katastrofālo ietekmi uz vidi un aptvēru plastmasas maisiņu postu.

    Izejvielas atrodu lietoto apģērbu veikalos, saņemu ziedojumos no Otrās elpas, paziņām un cilvēkiem, kas pazīst «Zīli». Novēroju, ka jau kādu laiku sabiedrība tiek mudināta neizmest, bet salabot vai pārstrādāt. Man tas vienmēr šķitis pašsaprotami.

    To, kas neder no bērnu drēbēm, atdodam citiem bērniem, pārējo pāršuju, samainu vai ziedoju. Ar ziedošanu gan cenšos būt uzmanīga, jo svarīgi, lai tas, ko ziedo, ir noderīgs, nevis uzreiz izmetams.

    Lai arī visiem šķiet, ka sarežģītākais ir ideju ģenerēšana, man tas pagaidām problēmas nav sagādājis. Lielākas raizes man sagādā viss, kas saistīts ar pārdošanu – mārketings, fotogrāfijas, sociālo mediju administrēšana. Veikals Rīgā nepārdzīvoja pandēmiju, tādēļ tagad izaicinājums ir arī pircēju atvešana uz Api, kur esam šobrīd.

    Jaunas drēbes pati pērku ļoti reti, valkāju ilgi. Ja jāizmet, nesu uz tekstila konteineriem. Šķirošanas iespējas vērtēju kā lietu, kur vēl daudz jāiegulda, jo nav konteineru, kuros aicinātu likt ļoti novalkāto, netīro vai saplēsto apģērbu, kas ir dīvaini, jo vēl labām drēbēm jau tā, manuprāt, ir daudz atdošanas iespēju.

    «Iedomājos par apģērbu, ko pēc valkāšanas varētu izmest dārzā zem ziediem»

    Katrīna Resne, zīmola Rosafella izveidotāja, @rosafella.official, stāsta:

    "Ideja par kleitām, kas pārvēršas ziedos, radās, redzot video ar atkritumu izgāztuvēm – kā izskatās tā vieta, kur nonāk viss, ko izmetam. Tā, iedvesmojoties no japāņu avīzes ar zāles dīgstiem, es iedomājos par apģērbu, ko pēc valkāšanas varētu izmest dārzā zem ziediem, un tas bioloģiski noārdītos, nekaitējot dabai. Idejas jauniem dizainiem rodas no tā, ko es pati vēlos redzēt savā skapī. Katrs radītais produkts tiek nosaukts zieda vārdā, lai izceltu dabas daudzveidības nozīmi.

    Ilgtspējīgā mode noteikti ir tikai savā sākuma posmā, tāpēc jāturpina cilvēkus izglītot par to, ko nozīmē ilgtspējīgs apģērbs.

    Noteikti iesaku pirkt augstas kvalitātes apģērbu. Tas nenozīmē, ka tas uzreiz ir dārgs vai no luksusa zīmola. Arī lielveikalos var atrast labu apģērbu no kvalitatīva materiāla. Vajag sevi radināt pie domas apģērbā ieguldīt vairāk un valkāt to ilgāk. Bet vissvarīgākais ir iegādāties to, kas tiešām rada prieku, nevis tikai ir praktisks vai par zemu cenu. Tas māca cienīt savu apģērbu un aksesuārus.

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē