Rīga +3°C 
Ārste atgādina labi zināmo patiesību – paaugstināts asinsspiediens ir tāds, kas ir augstāks par 120/80 mmHg. Jebkurš rādījums virs šī jau ir ievērības cienīgs, lai dotos pie ārsta, meklētu cēloņus un uzsāktu ārstēšanu, jo pretējā gadījumā paaugstināts asinsspiediens var radīt nopietnas sekas. Ne velti to mēdz saukt par kluso slepkavu.
Kardioloģe Kovaļova stāsta: «Slepkava tāpēc, ka asinsspiediens ir galvenais un pirmais riska faktors ļoti daudzām sirds slimībām – infarktam, insultam, un par to droši vien daudzi zina, bet ilgstoši paaugstināts asinsspiediens var radīt arī citas problēmas: sirds mazspēju, mirdzaritmijas lēkmi, nieru mazspēju, un tad jau mēs ārstējam sekas. Tas ir ilgi, grūti un tā ir pavisam cita ārstēšana. Ļoti daudzi pacienti savu augsto spiedienu nejūt, bet tas savu melno darbu dara. Pacienti nesaprot, kāpēc jālieto medikamenti, ja viss it kā ir labi. Un tad es skaidroju, ka organisms vienkārši pielāgojas augstajam asinsspiedienam, taču tas ir līdz gadījumam, kamēr nenotiek kas nopietns.»
Asinsspiediena diennakts mērījumi liecina, ka ap pulksten 3, 4 no rīta mēdz būt ļoti augsts asinsspiediens, un tās ir riskantākās stundas, kad parasti notiek infarkti un insulti.
Lai zinātu, kā ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu, konsultācijā pie ārsta vispirms tiek izvērtēti riska faktori. Lai kardiovaskulārie riski būtu mazāki, pēc ārstes teiktā, jābūt ideāliem trim rādītājiem – asinsspiedienam, holesterīnam un cukura līmenim. Ja kardiovaskulāro risku nav, ārste pacientiem iesaka mainīt dzīvesveidu, un tas ir visiem labi zināmais – uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa menedžments, arī fizioterapeita konsultācijas, kā rezultātā asinsspiediens var normalizēties. Bet, ja pacientam ir liekais svars, ja viņš smēķē un pastāv vēl citi riska faktori, tad bez medikamentu lietošanas neiztikt.
