Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
«Dažreiz Latvijas ainavas pārsteidz tieši tad, kad to vismazāk gaidi. Mēs devāmies uz Līču–Lanģu klintīm – mierīgu meža pastaigu, neko īpašu neplānojot. Bet pa ceļam pēkšņi paveras skats, kas lika apstāties – sarkana zeme kā no citas planētas un oranžs ūdens, kas lēni plūst cauri māla plaisām,» raksta digitālā satura veidotājs Latvian Holiday. Tiesa, tā kā šis ir aizsargājams objekts un te ir māla ieguves vieta, to drīkst apskatīt tikai no malas.
Te atrodas Devona laika māla raktuves, kas stiepjas 12 metru dziļumā. Tik bieza māla kārta kā šeit atrodama vien vēl divās vietās pasaulē, norāda māla pārstrādes uzņēmums Lode .
Lodes māla atradni 1953. g. atklājis ģeologs Jānis Slienis. Desmit gadus vēlāk sākās rūpnieciska mēroga mālu ieguve, kurus izmantoja ķieģeļu ražošanā. Pasaules mēroga ievērību Lodes māla karjers ieguva 1970. gadā, kad ģeologs Visvaldis Kuršs
te pirmoreiz pasaulē atklāja labi saglabājušos augšdevona bruņuzivju un bārkšspuru zivju pārakmeņojumus.
Vēl joprojām nekur citur nav atrastas tik labi saglabājušās šo zivju fosīlijas, no kurām daļa šobrīd apskatāma Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā un fondo, sacīts tūrisma vietnes Enter Gauja mājaslapā.
Mūsdienās te mālu iegūst un pārstrādā uzņēmums Lode, kas ražo apdares, krāsns – dūmvadu un celtniecības ķieģeļus, kā arī citus izstrādājumus. Lodes bruņuzivju iegula ir aizsargājamas dabas piemineklis.
