Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
1925. gada 20. septembrī mākslinieku Martas Liepiņas-Skulmes un Oto Skulmes ģimenē pasaulē nāca meitenīte. DŽEMMA. Viņas vecāki bija brīvās Latvijas mākslas vides redzami veidotāji. Džemmai būt saistītai ar mākslu bija tikpat dabiski kā elpot.
«Džemmas pašas mākslas ceļš iesākās 20. gadsimta 50. gados, Latvijas okupācijas un svešas uzspiestas ideoloģijas laikmetā. Šajos apstākļos nebija vienkārši būt māksliniecei un pastāvēt par savas mākslas brīvību. Džemmai bija stratēģija, kā rīkoties Latvijas mākslas labā, viņas viedoklī ieklausījās, viņas publiskās uzstāšanās apliecināja par veselā saprāta iespēju, arī tā laika absurdajā politiskajā sistēmā.
Izšķirīgajos 80. gados Džemma bija vadošā personība Latvijas mākslas dzīvē,
viņa kļuva par PSRS Augstākās padomes deputāti, 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Liktenis Džemmai bija lēmis deviņdesmit četrus gadus, un tajos nepagāja neviena diena, kad viņa nedomātu par mākslu. Viņa bija lieliska māksliniece un majestātiska personība,» stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Par godu Džemmas Skulmes (1925–2019) simtgadei Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā šobrīd norisinās izstāde Džemma, Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu Džemma, savukārt 20. septembrī plkst. 21.10 LTV1 kanālā pirmizrādīs kinorežisores un producentes Antras Cilinskas-Dombrovskas veidoto dokumentālo filmu Džemmas laiki (2025), kuras fragmentu izstādes apmeklētāji var noskatīties ekspozīcijā.
Mākslinieces jubilejas ieskaņā piektdien, 19. septembrī, plkst. 18.00 LNMM Konferenču zālē notiks Vakara saruna: Džemmai 100, ko vadīs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Uzaicināto viesu vidū ir gleznotāja, izstādes Džemma kuratore Sandra Krastiņa, kura pakavēsies pie ekspozīcijas tapšanas procesa un atklās, cik viegli vai sarežģīti bija strādāt pie ieceres īstenošanas. Īpaša uzmanība tiks veltīta izstādes atslēgas darbiem, iekļaujot tos kopējā tematiskajā scenārijā, kur tautas mantojuma saglabāšana ieņem centrālo vietu. Mākslinieki Rasa Jansone un Kristians Brekte pievērsīsies Džemmas darbu uztverei un nozīmei mūsdienās, kā arī mijiedarbībai, kas pastāvēja starp Džemmu un jaunajiem autoriem. Meklēsim atbildi uz jautājumu: kurš kuru iedvesmoja?
Par Džemmas Skulmes liktenīgo satikšanos ar mūža mīlestību, domubiedru un mākslinieku Ojāru Ābolu stāstīs LNMM 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja un topošās Ojāra Ābola izstādes Cilvēka absurdie projekti uz Zemes kuratore Dr. art. Elita Ansone. Šo abu gleznotāju līdzāspastāvēšana izveidojās kā savstarpēji papildinošs dialogs mākslā un kā partnerība Latvijas mākslas procesu iniciēšanā un ietekmēšanā. Džemma Skulme reiz teikusi: «Es nezinu, kurš kuru veidoja vairāk».
