Cilvēka smadzenēm neveselīgi ir būt nomodā šajā stundā. Zinātnieki skaidro, kādēļ

Hārvardas universitātes 2022. gada rakstā secināts, ka smadzeņu sistēmas darbojas atšķirīgi pēc tumsas iestāšanās un tas nebūt nenāk par labu cilvēka mentālajai veselībai. Neirologi savā pētījuma izvirzītajā hipotēzē apgalvo, ka cilvēka ķermenis un prāts ievēro 24 stundu aktivitātes ciklu, kas ietekmē cilvēka emocijas un uzvedību. Zinātnieki pieļauj, ka dienas laikā cilvēka smadzenes funkcionē citādāk, bet naktī uzvedība izmainās.

Tas ir saistīts ar cilvēka evolūciju. Aizvēstures laikos dienas laikā cilvēki medīja un vāca barību, bet nakts bija paredzēta atpūtai. Tomēr šajā vēstures periodā cilvēks varēja kuru katru mirkli pats kļūt par medījumu, tādēļ

pirmatnējiem cilvēkiem dabiski izstrādājās instinkts nakts laikā spēt reaģēt uz briesmām.

Pētnieki uzskata, ka šis instinkts nekur nav zudis un arī mūsdienu cilvēkam aizvien naktīs ir pastiprināta uzmanība uz negatīviem stimuliem. Tur, kur kādreiz tas varēja palīdzēt cilvēkiem reaģēt uz neparedzamiem draudiem, šī hiperuzmanība uz visu negatīvo var ietekmēt atlīdzības/motivācijas smadzeņu centrus, padarot cilvēkus īpaši pakļautus riskantai uzvedībai. Hārvardas universitātes neirozinātnieki vēl piezīmē, ka šis stāvoklis kombinējas arī ar miega zudumu, kādēļ apziņas stāvolis ir pat vēl problemātiskāks.

Pētnieki norāda, ka pēc pusnakts palielinās pašnāvību un narkotiku pārdozēšanas riski, kā arī tie, kas sirgst ar bezmiegu, vēlajā nakts stundā krietni izteiktāk izjūt depresiju, vientulību un izmisumu.