Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Palīdz atrast sauszemi
«Mūslaikos Baltijas jūras krastā ugunskuri augusta beigās tiek aizdegti, lai parādītu piejūras tautu vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Tiek dota zīme par to, ka mēs rūpējamies par jūru un dabu, un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī,» ziņo portāls Kuršu Fonds.
Ugunskuru kuršana Baltijas jūras pludmalēs tika piekopta jau Vikingu laikos – tad piekrastē dzīvojošajiem bija pienākums rūpēties par gaismu krastā, kas ļautu jūrniekiem no tumšajiem jūras ūdeņiem nonākt drošībā. Domājams, ka jūrnieki apmaiņā par gaismas gādāšanu, deva simts reņģes vietējiem iedzīvotājiem. Šo tradīciju piekopa arī viduslaikos.
Uguns savulaik kalpoja arī kā brīdinājums – briesmu gadījumā iekūra ugunskurus, lai brīdinātu ļaudis. Labāk redzamajās vietās tika rindā aizdegti ugunskuri, kuru kopējais garums varēja sasniegt pat desmitiem kilometru.
Senās uguns atdzīvināšanu aizsāka 1992. gadā Somijā, Turku apriņķī, bet no 2012. gada to piekopj arī Latvijā. Pirmo reizi Senās uguns nakti Latvijā iededza zemnieku sētā Vītolnieki, Papes Ķoņu ciemā.
Festivāli Rīgas jūrmalās
Kopš 2012. gada 31. augusta Senās uguns nakts arī Latvijā kļuvusi par maģisku, nedaudz pagānisku tradīciju. Ar uguns palīdzību tiek atspoguļota piejūras tautu vienotība un tā kalpo kā atgādinājums par vēsturi un kultūras mantojumu.
Daugavgrīvas pludmalē 31. augusta dienas programmā apkaimes iedzīvotāji aicināti iesaistīties radošajā darbnīcā, diskusijā par Baltijas jūru, jogas un meditācijas nodarbībās, vērot pludmales glābēju paraugdemonstrējumus un citas aktivitātes. Vakara saulrietā gaidāms uguns rituāls, grupas Iļģi, Mārtiņa Miļevska, jauktā kora Anima un Dj Monstas uzstāšanās.
Vecāķos dienas garumā varēs baudīt daudzveidīgu kultūras programmu. Gaidāma gan dzejas diskotēka kopā ar Luīzi Pastori un Robertu Gobziņu, tikšanās un dzejas lasījumi ar autoriem Kārli Vērdiņu, Inesi Zanderi un Viesturu Ķerus. Tāpat sagatavota plaša mūzikas programma, kurā iekļauti akadēmiskās mūzikas priekšnesumi, koncertstāsts, kas veltīts komponistei Lūcijai Garūtai, kā arī Laimas Grabovskas un grupu Juuk un Sigma koncerti.
Sadarbībā ar Vecāķu apkaimes biedrību tiks turpinātas pagājušajā vasarā iesāktās sarunas par Vecāķu iedzīvotājiem būtiskām tēmām, attīstot tās ideju darbnīcā. Sarunā ar ekspertiem un dabas entuziastiem tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kā varam palīdzēt Baltijas jūrai. Pirmo reizi notiks arī «Lielā Vecāķu viktorīna», kurā aicinātas piedalīties komandas līdz pieciem cilvēkiem, bet dienas noslēgumā ikviens aicināts dalīties ar saviem Vecāķu kūrorta stāstiem no tālākas un nesenākas pagātnes.
Bagāta programma arī Kurzemē
Dienas noslēgums tiks aizvadīts «Senās uguns nakts» zīmē, iepazīstot šo tradīciju un to aizvadot ar jūras un spēku dziesmām kopā ar folkloras kopu «Vilki» pie ugunskuriem.
Savukārt Staldzenes stāvkrastā Senās uguns nakts pasākumā uzstāsies dziesminieks Imants Daksis, māksliniece Mersedes(e) Margoit ar video stāstiem, jūras krastā ar nedaudz pirmatnīgu noskaņu būs baudāms priekšnesums ar uguni, bet uz lielformāta objektiem skatāmas video sērijas «Gaisma tumsā».
Līdz ar tumsas iestāšanos multimākslinieks Andris Kreicburgs un DJ Roadchanger jeb Emīls Ašmanis pārsteigs visus ar uguns un skaņas priekšnesumiem, kuros dažādi dzīvās uguns elementi radīs gaismas, siltuma, krāsas un skaņas efektus.
Video sēriju ekspozīcijā Gaisma tumsā satiksies senās piekrastes tradīcijas un mūsdienu tehnoloģijas, nojaucot laika barjeru. Senās uguns nakts ir ne tikai Baltijas jūras tautu saliedēšanās tradīcija, bet tā ir arī piekrastē dzīvojošā katra indivīda izcelsmes un vēstures apzināšanās. Pašvaldība aicina uz pasākumu ierasties ar savu velotransportu, izmantojot jaunizveidoto veloceliņu, kurš no pilsētas aizved līdz pat pašam Staldzenes stāvkrastam.
