Rīga +25°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tas ir ideālais dārzenis tievētājiem
Viena glāze kāpostu satur vien 33 kilokalorijas. Turklāt šajā dārzenī tikpat kā nav tauku un tā sastāvā ir ļoti daudz šķiedrvielu. Ja esi uz diētas, izvēlies maltīti papildināt ar sautētiem kāpostiem vai sulīgiem kāpostu salātiem.
Kāposts ir ēdiens smadzenēm
Kāposti satur ļoti daudz K vitamīna un augu pigmentiem, kurus dēvē par antociāniem, kas ir īpaši nozīmīgi normālas smadzeņu darbības nodrošināšanai – tie palīdzēs koncentrēties un uzlabos prāta spējas. Starp citu, šie minerāli pasargā nervu šūnas no bojājumiem, tādējādi samazinot Alcheimera slimības un demences risku. Saprotams, antociāni visvairāk būs atrodami tieši sarkanajos kāpostos.
Kāposts ir skaistuma atslēga
Kāposti satur daudz sēra. Šis minerāls palīdz nodrošināt normālu tauku dziedzeru darbību, tādējādi palīdzot attīrīt seju no pumpām un izsitumiem. Tāpat sērs cilvēka organismā ir nozīmīgs keratīna izstrādē – šis proteīns ir īpaši svarīgs, lai augtu veselīgi mati un nagi. Kāpostus var ne tikai ēst, bet no tiem izgatavot sejas maskas, kam būs attīrošas un ādu atjaunojošas īpašības.
Tas palīdz attīrīt ķermeni no toksīniem
Vēl viens svarīgs komponents kāpostos ir C vitamīns. Kopā ar iepriekš minēto sēru, abi šie minerāli lieliski spēj izvadīt no organisma toksīnus, piemēram, brīvos radikāļus vai urīnskābi, kas laika gaitā var izraisīt artrītu, reimatismu, ādas slimības un citas kaites.
Kāpostā slēpjas minerāli, kas neļauj attīstīties vēzim
Tālajā 2007. gadā Oregonas universitātes pētījumā tika secināts, ka sievietes, kas ikdienā savā ēdienkartē iekļāva kāpostveidīgos dārzeņus, piemēram, kāpostus, brokoļus, Briseles kāpostus, ziedkāpostus un citus, bija ievērojami mazāks risks saslimt ar krūts vēzi nekā tām, kas no kāpostiem turējās pa gabalu. Pētnieki ievēroja, ka kāposti satur tādas vielas kā lupeols, sinigrīns un sulforafāns, kas stimulē enzīmu aktivitāti un kavē vēža audzēju augšanu.
Kāposts – asinsspiediena regulētājs
Līdz ar sēru, vitamīnu K un C, šis dārzenis vēl satur daudz kālija. Šis minerāls palīdz paplašināt asinsvadus, ļaujot asinīm ķermenī cirkulēt raitāk. Tiklīdz asinscirkulācija plūst nevainojami, mazinās galvassāpes.
Kāposts mazinās holesterīnu
Šo dārzeņu sastāvā ir divi ķīmiski savienojumi, kas palīdz šķīdināt slikto holesterīnu jeb zema blīvuma lipoproteīnus. Turklāt tie ne tikai holesterīnu šķīdina, bet arī kavē tā absorbēšanos gremošanas traktā. 2020. gadā ASV Sirds asociācijas pētījumā noskaidrots, ka regulāri ēdot kāpostus, holesterīns sešu mēnešu laikā samazinās no 9 līdz 12%.
Ideālais palīgs pret paģirām
Varbūt ir gadījies dzirdēt parunu, ka pret paģirām līdzēs kāpostu sula? Tā ir taisnība! Izrādās, ka kāpostu sulu pret paģirām dzerot jau kopš Senās Romas laikiem. Slikto pašsajūtu mazina C vitamīna, kālija, sēra un citu minerālu kokteilis, kas ir atrodams kāpostu sastāvā.
Dārzenis ar pretiekaisuma īpatnībām
Sarkanajā kāpostā esošie sarkanie pigmenti spēj būtiski mazināt cukura līmeni un stimulēt insulīna veidošanos. Līdzīgi kā bietēm, šiem sarkanajiem dārzeņa pigmentiem piemīt īpašības, kas palīdz izvadīt no organisma iekaisuma ierosinātājus.
