SPIED ŠEIT un aplūko svētku piedāvājumu! 🎁 
Rīga -16°C 
Vai slāpes vienmēr liecina, ka organismam trūkst šķidruma?
Slāpes ir fizioloģisks mūsu organisma mehānisms, kas uztur līdzsvaru starp uzņemtā un izvadītā šķidruma daudzumu, arī starp šķidruma un minerālvielu daudzumu šūnu iekšienē, starpšūnu šķidrumā un asinīs. Slāpju sajūta rodas, ja pieaug noteiktu elektrolītu vai osmolītu koncentrācija asinīs. Uz to reaģē centri mūsu smadzenēs, hipotalāma rajonā.
Vēnās un ap sirdi ir receptori, kas reaģē uz zemu šķidruma tilpumu asinīs, šādi receptori ir arī miega artērijās un aortā. Informācija no šiem receptoriem nonāk smadzenēs. Šo receptoru nozīme vēl tiek pētīta, bet, iespējams, ja asinsspiediens ir zems, slāpju sajūtas uztvere mainās.
Dehidratācijas jeb atūdeņošanās gadījumā, kad samazinās šķidruma daudzums organismā, nieres palēninātas asins plūsmas dēļ izdala hormonus, kas stimulē receptorus smadzenēs, aktivizējot slāpju centrus hipotalāmā. Slāpju centra informēšanā piedalās arī mutes un rīkles receptori. Ja mēs tikai sākam uzņemt šķidrumu, pat pirms iestājies vajadzīgais osmolītu un ūdens līdzsvars asinīs, šie receptori nodrošina atgriezenisko saiti slāpju centriem hipotalāmā, tā mazinot slāpju sajūtu. Vajadzētu atšķirt, vai iemesls, kāpēc gribas padzerties, patiešām ir slāpes vai sausuma sajūta mutē, ko uztveram kā slāpes. Piemēram, tā var būt, ja ir kserostomija jeb sausas mutes sindroms, kad ir traucēta siekalu dziedzeru darbība, ja ir kuņģa atvilnis un citas slimības, kuru gadījumā samazinās siekalu daudzums mutē. Sausuma sajūta mutē rodas, arī lietojot atsevišķus medikamentus, piemēram, pretalerģijas līdzekļus. Tad, iedzerot pāris malkus ūdens, neīsto slāpju sajūta pāriet. Taču, ja esam pa īstam izslāpušas, ar to vien sāpes neremdēsim.
Izteikta slāpju sajūta mēdz būt vairāku slimību gadījumā. Piemēram, to iemesls var būt cukura diabēts, jo palielināts glikozes daudzums asinīs rada slāpes. Palielinātu vēlmi lietot šķidrumu var izraisīt vairogdziedzera funkcijas izmaiņas, hipofīzes slimības, pie kurām pieder bezcukura diabēts, un asins zudums organismā.
Slāpes var pieaugt mēnešreižu un grūtniecības laikā, kas saistīts ar hormonālajām izmaiņām.
Vēlmi padzerties palielina stress, kad ir pastiprināta minerālkortikoīdu izdalīšanās no virsnierēm. To sekmē samazināts ogļhidrātu daudzums uzturā, piemēram, keto diētas gadījumā, kā arī produkti, kas veicina urīna izvadīšanu, piemēram, gurķi, arbūzi, selerijas, tomāti, saldie gāzētie dzērieni, pikanti ēdieni, kafija, alkohols.
Vai vienmēr jādzer, ja slāpst?
Slāpju sajūta mums signalizē par to, ka asinīs ir daudz osmolītu, bet par maz šķidruma. Tomēr, kā jau minēju, ir vairākas slimības, kuru gadījumā slāpju sajūta ir izteikta, bet uzņemtais šķidruma daudzums jau pārsniedz organismam nepieciešamo. Ja slāpst, tad būtu jādzer, bet, ja slāpes ir ļoti izteiktas, jākonsultējas ar ārstu.
Kas liecina, ka organismam nepietiek šķidruma?
Par to vēsta ādas un zemādas audu stāvoklis, ko sauc par turgoru. Īpaši labi to var redzēt jaundzimušajiem un bērniem, jo, trūkstot ūdenim, āda zaudē elasticitāti un spriegumu. Tas ir ļoti nopietns simptoms, kuru nedrīkst ignorēt.
Pie šķidruma trūkuma var novērot gļotādas sausumu, taču šī pazīme mēdz būt arī vairāku kaišu, piemēram, Šegrēna slimības, simptoms.
Viena dzer un dzer, bet tāpat slāpst, kamēr cita iztukšo labi ja glāzi ūdens dienā, jo negribas dzert. Kāpēc?
Urīna krāsa mainās aknu slimību un dažu endokrīno kaišu gadījumā, kā arī, ja vemšanas un caurejas dēļ radusies dehidratācija, bet – tas nav stāsts par slāpēm.
Parasti iesaka uzņemt vismaz divus litrus šķidruma dienā. Vai tas nevar būt par daudz?
Pietiekams šķidruma daudzums organismā nosaka normālu audu un šūnu funkcionēšanu, taču, jā, ūdens var būt arī par daudz. Tādā situācijā nieres nespēj izvadīt uzņemto šķidrumu, kas savukārt var izraisīt organismam bīstamus elektrolītu jeb minerālvielu līdzsvara traucējumus. Vidēji iesaka uzņemt divus litrus ūdens diennaktī, tomēr jāņem vērā cilvēka vecums, svars, nieru funkcija, hroniskās slimības, tāpēc ieteicamais šķidruma daudzums katram ir individuāls. Piemēram, 48 un 120 kilogramus smagiem cilvēkiem ir dažāds audu apmērs, tāpēc nepieciešamība pēc šķidruma atšķiras. Izdzertā daudzums atkarīgs arī no laikapstākļiem un no tā, ko darām.
Karstā laikā, kad fiziski piepūlamies un vairāk svīstam, šķidruma zudums ir lielāks un slāpes izteiktākas, tāpēc jādzer vairāk.
Divi litri dienā ir orientieris, bet ne likums.
Jādzer tik, cik slāpst, un nedaudz vairāk. Parastā ikdienas ritmā, ja nav lielas fiziskas slodzes, uzņemot vairāk nekā divus litrus ūdens dienā, radām pastiprinātu slodzi nierēm, kurām viss uzņemtais šķidruma daudzums jāfiltrē. Tas var radīt arī nevajadzīgu slodzi sirdij, it īpaši, ja ir sirds mazspēja un tā nespēj pumpēt asinis ar pietiekamu spēku. Tad šķidrums līdz ar asinīm aizkavējas asinsvados, nonāk audos un veido tūsku.
Kāpēc vienai slāpst, bet citai līdzīgos apstākļos dzert negribas?
Katram cilvēkam slāpju centra jutīgums uz izmaiņām smadzenēs reaģē atšķirīgi, arī nieru funkcija un šķidruma izvadīšana caur nierēm ir dažāda. Daļa cilvēku uz šķidruma un minerālvielu balansa izmaiņām reaģē ļoti jutīgi, un, ja šķidruma ir kaut nedaudz par maz, nieres raida impulsu centrālajai nervu sistēmai, izraisot slāpju sajūtu un vēlmi padzerties. Savukārt citi nav tik jutīgi, viņiem šī signāla pārraide netiek ierosināta tik ātri, un tāpēc slāpes jūtamas mazāk.
Slāpju sajūta būs atšķirīga, jo viens cilvēks pat pie nelielas temperatūras svīst un zaudē šķidrumu, bet otrs nesvīst. Ir arī medikamenti, kas var izmainīt slāpju sajūtu. To pastiprina antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, litija preparāti, pretepilepsijas līdzekļi, antialerģiskie līdzekļi, glikokortikoīdi. Savukārt citiem slāpes pastiprina kāda no jau minētajām vai citām kaitēm. Tātad to, cik izteikta ir slāpju sajūta, ietekmē ļoti daudz faktoru.
Ja ir nepamatotas slāpes, bieži jāiet uz tualeti un ap potītēm veidojas tūska, vajadzētu konsultēties ar ārstu un noskaidrot, kāds tam ir iemesls. Šādi simptomi var liecināt par nieru vai vielmaiņas slimībām
Cilvēkiem stipri gados parasti negribas dzert. Kāpēc? Vai viņus jāspiež padzerties?
Cilvēkiem slāpju signālu saņemam no smadzenēm, ja šķidruma daudzums asinīs samazinājies un pieaugusi osmolītu, arī minerālvielu koncentrācija. Ar gadiem nieru funkcija mazinās, šķidrums tiek mazāk izvadīts no organisma, tāpēc slāpju sajūta var nebūt tik izteikta. To var mainīt arī asinsrites traucējumi galvā un skābekļa trūkums smadzenēs, taču arī cilvēkiem stipri gados nepieciešams šķidrums, tāpēc, jā, viņiem vajag atgādināt, lai padzeras.
Parasti slāpes iesaka remdēt ar ūdeni. Kāda būtu laba izvēle, ja gribas padzerties ko citu?
Ūdenim var piepilināt augļu vai ogu sulu, pielikt augļa šķēli vai ogas, pievienot kādas garšvielas, piemēram, piparmētras, bet ļoti nelielā daudzumā. Var dzert minerālūdeni, bet jāatceras, ka nātrija hlorīda un citu nātrija sāļu paaugstināta koncentrācija var ietekmēt asinsspiedienu. Nebūtu vēlams dzert tikai minerālūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi, jo minerālvielas mēs pietiekami saņemam ar uzturu. Gāzētie saldinātie dzērieni, kas satur lielu cukura daudzumu, krāsvielas un citas ķīmiskās piedevas, nav laba izvēle, jo var veicināt lieko svaru un bērniem izraisīt alerģiskas reakcijas. Dažkārt iesaka lietot nesaldinātas zāļu tējas, taču jāatceras, ka tām ir dažāda iedarbība un tās var veicināt šķidruma izvadi.
