Rīga +5°C 
Skaidro Dr. Sergejs Smirnovs, traumatologs ortopēds ar specializāciju kombustioloģijā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģiskās infekcijas klīnikas Apdegumu centra vadītājs. Arī ārsts pats piedzīvojis, ko nozīmē pamatīgi nosalt, tādēļ, pat braucot ar auto, vienmēr ņem līdzi cimdus un cepuri – katram gadījumam!
Reāli stāsti iz dzīves
Pašlaik pie mums nodaļā ārstējas divpadsmit apsaldējumus guvuši pacienti, un desmit no viņiem diemžēl būs jāamputē abas kājas… Lielākā daļa no pacientiem apsaldējumos iedzīvojās, ilgstoši uzturoties mazapkurinātās telpās, – un tie nav tikai cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas! Tās ir arī vientuļas vecmāmiņas, kas taupa malciņu, kam varbūt ir grūti vadīt mājas soli, kas negrib ar sevi traucēt jaunākos ģimenes locekļus – viņas labākajā gadījumā satuntuļojas un pavada laiku istabā, kurā ir vien trīspadsmit grādu…
Ļaunākais ir tas, ka cilvēks pie aukstuma pierod un ar laiku nespēj objektīvi izvērtēt, ka tiešām ir auksts.
Manai šoziem vecākajai pacientei ir deviņdesmit gadu – ilgstoši uzturējusies vēsās telpās, rezultātā cietušas abas kājas, bet, par laimi, tās izdevās izglābt.
Taču gadu gaitā stāsti ir bijuši dažādi… Reiz ārstējām astoņpadsmitgadīgu puisi, kurš vienkārši nesa iepirkumu maisiņu un neuzvilka cimdus – laukos attālumi ir lieli, ārā mīnus desmit grādi, smagais tīkliņš nospiedis pirkstus… Jaunietis pie mums ieradās tikai pēc nedēļas, kad pirkstu gali bija jau mumificējušies, tādēļ plaukstu diemžēl vajadzēja noņemt.
Cits gadījums – sieviete mīnus piecpadsmit grādos šauros papēžu zābaciņos pēc ballītes nolēma nesaukt taksometru, bet aizstaigāt no Vecrīgas līdz Maskavas forštatei kājām. Zābaki pirkstgalus bija nospieduši, un diemžēl tas nepalika bez sekām – kāju pirkstu pirmās falangas toreiz nācās amputēt. Reiz arī ārstēju sievieti, kura bija devusies atvaļinājumā, lai slēpotu, bet nebija pareizi piemeklējusi sev slēpju zābaku izmēru, un, atgriežoties no kalniem, nonāca pie mums ar sūdzībām par kāju pirkstiem – toreiz, par laimi, apsaldējumu varējām izārstēt un pirkstus amputēt nevajadzēja.
Ļoti nejauki ir apsaldējumi, ko gūst zemledus makšķernieki, jo tur ilgstošam aukstumam bieži pievienojas arī mitrums, ja, piemēram, gadās ielūzt ledū. Esmu arī redzējis situācijas, kad kājas līdz nejutīgumam apsaldē, ziemā ap privātmāju šķūrējot sniegu.
Situācijas, kad kniebj stiprāk
Ko ar šiem piemēriem gribēju tev pateikt? Tieši tā – ka iedzīvoties apsaldējumos var jebkurš, turklāt – tam ne vienmēr vajadzīgi lieli mīnusi.
