Menopauzes laikā daudzas sievietes cieš no miega traucējumiem, bet bezmiegs, par ko visbiežāk tiek runāts, ir tikai neliela daļa no tiem. Bezmiegs nozīmē vai nu grūtības iemigt, vai arī miega noturības problēmas – biežu mošanos naktī un nespēju aizmigt vai arī pārāk agru mošanos no rīta. Diemžēl tas rada sekas arī nākamajā dienā – garastāvokļa traucējumus, sliktu pašsajūtu un miegainību. Ja šādas pazīmes ir vairāk nekā trīs mēnešus, to sauc par hronisku bezmiegu. Menopauzes laikā bezmiegu var izraisīt dažādi faktori, bet vispirms – estrogēna samazināšanās. Nereti miega traucējumu iemesls ir karstuma viļņi.
Liela nozīme ir arī psihoemocionālajam fonam –
šajā laikā daudzām ir vecāki vai radinieki cienījamos gados, kurus vajag kopt, un tas izraisa stresu. Bezmiega iemesls var būt miega hormona melatonīna izdales samazināšanās, kas notiek līdz ar vecumu, un citas veselības problēmas, piemēram, vairogdziedzera hormonu trūkums un dažādas sāpes.
Hormonaizstājterapija (HAT) var miegu uzlabot, bet tās nav nekādas maģiskās tabletītes, kas visu atrisinās.
Vispirms svarīgi ievērot miega higiēnu, veselīgi ēst un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, kas palīdzēs labi izgulēties.
Bezmiega gadījumā ierasta prakse ir izrakstīt miega zāles. Es saprotu, ka dāmas vēlas tabletīti, kas visu atrisina, taču jāņem vērā, ka medikamenti ir paredzēti tikai īslaicīgai lietošanai – ne ilgāk kā mēnesi.
Viens no variantiem, kas var palīdzēt, ir melatonīns. Ir īsas iedarbības melatonīna preparāti, kas palīdz iemigt, un garas iedarbības, kas labāk notur miegu, un tie ieteicams cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Ja melatonīna preparātam nav efekta, iespējams, nav izvēlēts īstais vai arī tas nemaz vajadzīgs.
Melatonīns jālieto tikai noteiktās situācijās – ja miega hormons izdalās nepareizi, kas ir ļoti reti, vai par maz.
Nopērkams divu veidu garas darbības melatonīns – viens bezrecepšu, otrs ar recepti –, bet gribu uzsvērt, ka tas ir medikaments, kas lietojams ārsta uzraudzībā. Ja nepalīdz, varbūt vajadzīgs kaut kas cits, piemēram, ārstēt trauksmi. Vienmēr vispirms jānoskaidro miega traucējumu iemesls.
Bieži sastopamas, bet neatpazītas, ir citas miega slimības, piemēram, nemierīgo kāju sindroms, kas izpaužas ar vēlmi kustināt kājas vakarā pirms gulētiešanas, un tas neļauj iemigt. Ja ir aizdomas par to, vajadzētu uztaisīt asins analīzes un noteikt dzelzs rezerves feritīnu, kā arī transferīna piesātinājumu asinīs. Ja ir nemierīgo kāju sindroms un feritīns zem 50 ng/ml, bet transferīna piesātinājums zem 20 %, tad trīs mēnešus jālieto dzelzs preparāti.
Ja tas nepalīdz, jāiet pie neirologa, jo šo sindromu var izraisīt gan dažādi medikamenti, gan kaites.
Kombinējoties dažādiem faktoriem plus hormonālajām izmaiņām, sievietēm menopauzē trīskāršojas obstruktīvas miega apnojas risks, kas nozīmē augšējo elpošanas ceļu nosprostojumu, kura dēļ miegā kļūst grūti elpot. Elpceļu nosprostojumu var veicināt liekais svars, kakla un rīkles muskuļu vājināšanās, hroniska alerģija, polipi, palielinātas deguna gliemežnīcas, sašaurināti elpceļi un citi iemesli. Ja elpceļi ir sašaurināti vai pat nosprostoti, cilvēks nespēj ieelpot, tāpēc samazinās skābekļa līmenis asinīs un smadzenēs, un viņš pamostas. Ja tas notiek bieži, miegs ir ļoti virspusējs un izpaliek dziļā miega fāze, tādēļ nevar izgulēties.
Lai diagnosticētu obstruktīvu miega apnoju, kurai raksturīga krākšana un elpošanas apstāšanās miegā,
nepieciešams miega izmeklējums poligrāfija.
To parasti veic mājās ar speciālu aparātu, kuram pieliek sensorus, un tad var pārliecināties par elpas aiztures epizodēm. Vietas, kur to var izdarīt, atradīsi Latvijas Miega medicīnas biedrības mājaslapā miegs.eu. Kad noteikta apnoja, izvēlas ārstēšanu atkarībā no tās iemesla – veic deguna operāciju, ārstē alerģiju vai, ja apnoja ir, tikai guļot uz muguras, piemeklē speciālas ierīces, kas palīdz gulēt uz sāniem. Smagākos gadījumos izmanto pozitīvā spiediena ventilācijas aparātu, kas caur nelielu masku un cauruli elpceļos pūš gaisu, palīdzot tos noturēt vaļā un neļaujot saplakt.
Ar smagiem miega traucējumiem iesaku vērsties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, kur pieņem neirologi – miega speciālisti (valsts apmaksātām vizītēm nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums) vai klīnikā GrandVer, kur specializējas bezmiega ārstēšanā. Citas klīnikas, kur var konsultēties par miega jautājumiem, atrodamas miegs.eu.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨
































































































