Saņem dāvanā personalizētu rokraksta analīzi! 
Rīga -9°C 
Skaidro Dr. med. Liene Sīle
- Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatre, Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja.
- Pacientus pieņem Ambulatori konsultatīvajā nodaļā.
- Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētāja.
- Veselības ministra ārštata padomniece.
Kādēļ jūs radījāt šo digitālo rīku – palīdzības anketu?
Godīgi sakot, motivēja izmisums. Tāpēc, ka mums tik ļoti gribas strādāt ar patiesi slimo cilvēku, tik ļoti gribas viņam palīdzēt! Proti, kad cilvēks ar bipolāra rakstura traucējumiem, ar izteiktu slimības paasinājumu pieņemšanā tev ar asarām acīs saka – viņš esot gaidījis četrus mēnešus, lai dabūtu psihiatra izrakstītos medikamentus, tad tu saproti, ka vajag regulēt pacientu plūsmu. Ka visi cilvēki nav vienādi, kuri uzskata – viņiem vajag psihiatru.
Psihiskā veselība ir tā medicīnas joma, kurā, pieņemot pacientus, katru dienu var redzēt plašu iedzīvotāju spektru. Kāds, kuram sāp sirds pēc neveiksmīgām attiecībām, grib parunāties ar psihiatru. Kāds, kuram kolēģis ilgi un dikti dara pāri, grib parunāties ar psihiatru. Kāds, kuram ir jebkādi citi dzīves krīzes izaicinājumi, šobrīd grib parunāties ar psihiatru… Savukārt psihiatrs ir specializēti trenēts medicīnas profesionālis psihiatrisko slimību diagnosticēšanā, ārstēšanas noteikšanā.
Mūsu nozarē ir ļoti akūti stāvokļi, kas saistīti arī ar traģisku iznākumu, piemēram, pabeigtu suicīdu jeb pašnāvību.
Līdz ar to mūsu kā ārstu galvenais uzdevums ir spēt palīdzēt akūtajiem pacientiem, cilvēkiem ar hroniskām psihiskām saslimšanām, spēt palīdzēt vismazāk aizsargātajam, tam, kuram vairs nav spēka gaidīt rindā. Toties dzīvē mēs bieži vien redzam to, ko medicīnas literatūrā dēvē par veselības meklēšanas paradoksu: jo tu esi veselāks, jo skaļāk meklē palīdzību, esi prasīgāks un neatlaidīgāks un rezultātā saņem vairāk valsts apmaksātus pakalpojumus. Savukārt, ja cilvēkam ir psihoemocionālas grūtības un jau psihiska slimība, viņš ir daudz ievainojamāks un mazāk aizsargāts, un mums ir jābūt tiem, kas atver vārtus un ļauj šiem cilvēkiem ātrāk nokļūt pie psihiatra.
Līdz ar to pēc pandēmijas, kad psihiatra apmeklējumu skaits palielinājās četras un pat piecas reizes, mēs ļoti lielā ātrumā sapratām, ka nepieciešams pacientu plūsmu regulēt. Jo ir cilvēki, kuru rūpes par savu psihisko veselību mierīgi var palikt ģimenes ārsta vai superīga sociālā darbinieka pārraudzībā. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuriem tikšanās ar psihiatru būs dzīvības vai nāves jautājums. Līdz ar to palīdzības anketa ir Nacionālā psihiskās veselības centra deviņu psihiatru, zinātnieku un IT speciālistu četru gadu laikā izstrādāts Latvijas populācijai piemērots digitālais rīks – klīniski domājošs algoritms, kas spēj identificēt riska faktorus, tomēr lēmumus pieņem tikai ārstniecības persona pēc saziņas ar anketas aizpildītāju. Proti, vai cilvēkam esošais psihiskais stāvoklis, simptomi, dzīves situācija, nelabvēlīgi dramatiskie un traģiskie notikumi, papildu stāvokļi (piemēram, atkarības vielu lietošana, bezdarbs) – vai viss kopā veido tādu risku kopumu, ka cilvēkam pie psihiatra jānokļūst prioritāri.
Nekavējoties – tas nozīmē 24–72 stundu laikā, kad ir visaugstākais risks, bet steidzami nozīmē, ka psihiatra konsultācija viņam nepieciešama divu nedēļu laikā. Digitālais rīks izpēta un ņem vērā arī protektīvos faktorus. Patiesībā daudziem, un es pat teikšu, ka lielākajai sabiedrības daļai, ir arī aizsargājošie faktori, tie ļauj pilnīgi normāli plānveidā pieteikties pie tik augstas specializācijas ārsta kā psihiatrs.
Kas ir šie protektīvie faktori?
Paša pacienta līdzestība – viņš jau ir apmeklējis ģimenes ārstu vai psihiatru, viņš jau ir lietojis ārstu izrakstītos medikamentus. Viņš dzīvo drošā mājsaimniecībā, viņam ir sociālais atbalsts – tātad vismaz kāds cilvēks, ar kuru aprunāties, dalīties sajūtās. Protektīvais faktors ir nodarbinātība, darba vide, kurā cilvēks jūtas droši un motivēti. Protektīvais faktors ir dzīvesveids – atkarības vielu nelietošana, laba miega kvalitāte, fiziskas aktivitātes, iesaistīšanās hobijos un interešu grupās. Tas, kā cilvēks kopumā jūtas ikdienā, redzot, ka viņa situācija sāk mainīties.
Tātad tagad, ieviešot palīdzības anketu, to, cik ātrā laikā cilvēks nokļūs pie psihiatra, noteiks mākslīgais intelekts?
Aizpildot anketu, netiek saņemts automātisks skaidrojums vai vērtējums – kā jau sacīju, informāciju vēl izvētī medicīnas profesionāļi, kas ir speciāli apmācīta māsa vai ārsta palīgs. Viņi iepazīstas ar anketas atbildēm un atzvana vai uzsāk e-pasta saraksti ar cilvēku, vēl pārjautā. Šis ir ļoti būtisks moments.
Bet jebkurā gadījumā ar jaunā digitālā rīka palīdzību faktiski notiks pacientu šķirošana.
Medicīnā šim procesam ir savs medicīnisks termins – triāža. Tas tagad cilvēkiem būs jāiegaumē un jāsāk pieņemt. No vārda triāža nav ko bīties, medicīnā tā ir normāla prakse: tam, kuram sāp visvairāk un ievainojums ir smagākais, jāpalīdz pirmajam. Tas, ko šobrīd bieži redzam sociālajā vidē: es uzskatu, man vajag, man pienākas, jebkura mana sāpe ir vissvarīgākā… Tomēr jāsaprot, ka medicīniskos kritērijus neviens nav atcēlis.
Un kā jaunajā sistēmā iekļauties tiem, kam mājās nav ne datora, ne interneta, toties ir daudz gadu?
Tāpat kā līdz šim – ieviešot palīdzības anketu, visi iepriekšējie klientu servisi joprojām strādā, tātad cilvēks var zvanīt un pierakstīties uz vizīti pie ārsta jau ierastā veidā. Turklāt, izanalizējot datus, mēs konstatējām, ka vidējais iedzīvotājs, kurš vēršas pēc psihiatra palīdzības, ir vecumā līdz 55 gadiem. Ļoti maza daļa ir seniori, un viņus mēs tieši gribam iedrošināt būt aktīvākiem. Palīdzības anketu var aizpildīt uz vietas pie ģimenes ārsta, arī pie mums Nacionālajā psihiskās veselības centrā. Varbūt jādodas uz sociālo dienestu un tur kopā ar sociālo darbinieku anketa jāaizpilda. Senioram var palīdzēt pieaugušie bērni, mazbērni.
Interese ir liela, toties psihiatru pagaidām ir tik, cik ir: Latvijā reģistrēts ap diviem simtiem sertificētu speciālistu, no viņiem valsts sektorā strādā apmēram 120… Tātad – vai cilvēkam, kuram nav tik steidzami nepieciešama psihiatra konsultācija, vispār ir izredzes to saņemt?
Akūtie pacienti, pēc statistikas, ir ne vairāk kā divi līdz pieci procenti no visiem. Pārējie palīdzības meklētāji sadalīsies citās gaidītāju kategorijās, un viena no tām skan aptuveni šādi: psihiatra apmeklējums nav nepieciešams. Proti, tu savas dzīves grūtības vari risināt, ejot citus ceļus. Ir izstrādāti algoritmi, kad cilvēkam jādodas pie ģimenes ārsta, kad pie psihologa, kad pie sociālā darbinieka. Mūsdienās ir pietiekami daudz dažādu resursu – gan relaksācijas vingrinājumi, gan trauksmes mazināšanas tehnikas, gan pašpalīdzības tehnikas. Reizēm esam nedaudz izlutinājuši sabiedrību ar domu, ka visu izdarīs ārsts. Savukārt šie akūti saslimušie pacienti mums ir jāizglābj, lai cilvēkam neprogresē viņa slimības paasinājums un lai viņš neveic suicīda mēģinājumu.
Tātad kam jūs noteikti rekomendējat aizpildīt palīdzības anketu?
Tā nav paredzēta cilvēkiem, kas iet uz ballītēm un konstatē: «Hei, manai draudzenei dzīve izskatās labāka nekā manējā – droši vien man kaut kas nav kārtībā ar mentālo veselību…» Nē, palīdzības anketa ir paredzēta tiem, kuri jūt, ka viņu dzīve sāk mainīties un ne tajā labākajā virzienā. Ka tu lēnām kļūsti depresīvāks, tev ir trauksmainība, kas iepriekš nav bijusi. Tu vairs negribi socializēties – tieši otrādi, sāc pastiprināti izolēties no savas ģimenes, no draugiem. Tu kļūsti arvien vientuļāks un vienatnīgāks. Tavas ikdienas funkcionēšanas spējas pazeminās, un visu laiku ir tāda nepārejoša lejupslīdes sajūta. Šis ir brīdis, kad jāpilda anketa un jānoskaidro, vai psihiskā veselība nav pasliktinājusies. Tas būs brīdis, kad mēs atzvanīsim un lūgsim pēc iespējas ātrāk ierasties, lai varētu šo procesu apturēt un vērst uz labu.
Pastiprinātu uzmanību pievērsīsim arī cilvēkiem ar darbnespējas lapām. Bieži vien iedzīvotāji izvēlas speciālistu, lai pie viņa tiktu uz konsultāciju, bet gaidīšanas laiks ir ļoti, ļoti ilgs un līdz tam brīdim darbnespējas lapai ir jābūt. Noteikti arī viņi būs mūsu prioritāte, lai varam palīdzēt cilvēkam ātrāk atgriezties darba vidē.
Ja cilvēkam jau ir noteikta diagnoze. Piemēram, depresija, jau ārstējies, bet tagad uznācis pasliktinājums…
Viņam ir prioritāte tikt pie ārsta. Uzreiz. Diagnosticēta psihiska slimība ir riska faktors, un – jo ātrāk mēs sākam to ārstēt, jo ir labāks rezultāts. Tāpat prioritāte vienmēr ir jaunie vecāki pēcdzemdību periodā (abi vecāki!) un sievietes grūtniecības periodā. Prioritāte ir akūti psihotiski traucējumi. Smagas, traģiskas krīzes situācijas. Ļoti smagi dzīves zaudējumi ar akūtām psihoemocionālām sekām.
Latvijā ir piecas psihiatriskās slimnīcas. Kurā iestādē anketas aizpildītājs nokļūs pie ārsta? Mākslīgais intelekts sašķiros pēc dzīves vietas? Bet, ja es gribu Rīgā, lai gan dzīvoju Jelgavā?!
Tad palīdzības anketā atzīmējiet, ka gribat apmeklēt psihiatru Rīgā. Mums nav tiesību noteikt, kurā iestādē konsultēties. Tāpat anketā cilvēks var atzīmēt, kas nav paticis savā iepriekšējā ārstēšanas pieredzē, kuri medikamenti nepatika vai, tieši otrādi, kāda ārstēšanas pieeja patika labāk. Anketā jautā arī par nelabvēlīgajiem dzīves notikumiem, kas var ietekmēt cilvēka pašreizējo psihisko situāciju. Ir jautājumi par fiziskām jeb ķermeniskām saslimšanām. Cilvēkam ar tām arī ir augstāka prioritāte nokļūt pie psihiatra. Jo psihiskās veselības uzlabošana ir obligāta prasība, lai varētu uzlaboties arī fiziskā veselība. Piemēram, tāds ir nesen pārciests sirds infarkts, pārciests insults vai cilvēkam ir cukura diabēts, kas šobrīd šinī situācijā ir nekompensēts, arī visas onkoloģiskās slimības.
Vai palīdzības anketu var aizpildīt ģimenes loceklis, ja cilvēks pats nav pietiekami paškritisks, nenovērtē situāciju, ja uzskata, ka viņam ar psihisko veselību viss ir kārtībā? Savukārt vecāki vai dzīvesbiedrs spriež, ka tomēr vajag aiziet pie psihiatra…
Šī ir ļoti būtiska lieta, ko pajautājāt… Tie ir reāli gadījumi, ka cilvēks saņem īsziņu – atgādinājumu par ierašanos uz pieteikto vizīti pie psihiatra, – un brīnās, jo nav pat nojautis, ka viņu kāds no ģimenes vai kolēģis, vai kaimiņš ir pierakstījis pie šī speciālista. Tāda situācija ir absurda! Pat tad, ja mēs it kā sevi mierinām ar domu, ka rūpējamies par otru.
Cilvēkam pašam pieder pēdējais vārds, ja runa ir par viņa veselību, arī psihisko veselību. Aizpildīt cita vietā palīdzības anketu ir ļoti nopietns cilvēktiesību pārkāpums, uz šādu soli mēs nekādi neiedrošinām.
Tāpat kā mēs nevienu nevaram piespiest ārstēties. Mūsdienās tā vairs nenotiek. Ja ir apdraudoša situācija, tad ģimenei jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Palīdzēt omei aizpildīt anketu – noteikti jā, ja ome sēž blakus, bet pildīt anketu cita cilvēka vietā, viņam pašam nezinot, – noteikti nē. Tas pat nav iespējams, jo, lai aizpildītu palīdzības anketu, ir sevi jāidentificē.
Un tomēr, ja ir radušās aizdomas par kāda sava tuva cilvēka psihisko veselību un no sirds gribas viņam palīdzēt…
Jūs sakāt: tuvs ģimenes cilvēks… Tad tik un tā mums radīsies jautājums par jūsu attiecībām: kas notiek, kāpēc jūsu tuvais cilvēks jūsu klātbūtnē nejūtas droši, lai kopā ar jums aizietu pie ārsta, pie psihiatra? Ļoti reti šie cilvēki atnāk pie psihiatra paši, parasti viņi ierodas tuva cilvēka pavadībā, un tā tam arī jābūt. Bet atbalstošas attiecības nerodas vienā dienā. Ir ļoti grūti noticēt vārdiem mans tik tuvais cilvēks, es tā rūpējos…, jo, kad pajautājam, kad pēdējo reizi bija ciemos, atbilde: uz pagājušajiem Jāņiem. Par saviem tuvajiem ir jārūpējas katru dienu, jāveido uzticības pilnas attiecības, nevis tikai tad, kad ir pilnīga krīze, jāsāk vest uz slimnīcu. Mēs to ikdienā redzam – ģimenēs, kurās ir tiešām tuvas attiecības, veselie ģimenes locekļi rūpējas par tiem, kas saslimst, un visbiežāk šis nekritiskais cilvēks arī nonāk pie psihiatra, viņu atved ģimenes loceklis. Kā es parasti saku, jums nav viņam jāstāsta, kāpēc jāiet pie psihiatra, – to izdarīs psihiatrs. Tuvinieku uzdevums ir gādāt par drošu vidi un atbalstu, lai cilvēks savā apjukumā, savā pārdzīvojumā tiek līdz dakterim. Ārsts pēc tam savu darbu izdarīs.
Kur meklēt palīdzības anketu?
Visu piecu Latvijas psihiatrisko slimnīcu tīmekļvietnēs, mājaslapās zem īpašas ikonas.
- Nacionālais psihiskās veselības centrs – palidziba.npvc.lv.
- Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca – www.strencupns.lv.
- Slimnīca Ģintermuiža Jelgavā – www.gintermuiza.lv.
- Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca – dpns.gov.lv/ index.php/lv/pacientiem.
- Piejūras slimnīca Liepājā – piejurasslimnica.lv/lv/palidzibas-anketa.
Dati pēc pirmās anketas darbības nedēļas*
- Kopā aizpildītas 835 anketas, no tām 750 saņēmis Nacionālais psihiskās veselības centrs.
- Konsultēti 62 pacienti. Viens uz vizīti neieradās.
- Nekavējoties (24–72 stundu laikā ) konsultēts 21 pacients.
- Steidzams pieraksts tuvāko 2 nedēļu laikā izveidots 147 pacientiem.
*Aptuvenie dati no 4 psihiatrijas iestādēm (nav par slimnīcu Ģintermuiža).
