Pēc divām dienām asins analīzes uzrādīja augstus iekaisuma rādītājus, taču pašsajūta bija normāla. Citreiz, veicot datortomogrāfiju ar kontrastvielu Omnipaque, alerģiskas reakcijas nebija. Vai ir iespējams veikt magnētisko rezonansi galvai (pirms četriem gadiem uzrādīja nelielu meningeomu un laterālu meningocēli), vēdera dobumam un mazajam iegurnim bez kontrastvielas ievadīšanas? Vai šāds izmeklējums būs pietiekami informatīvs? Vai iespējams izmantot kādu citu kontrastvielu? Man ir 70 gadu,» raksta lasītāja Anita.
Atbildi sniedz Maija Radziņa, radioloģe diagnoste P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Medicīnas centrā ARS, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.
«Anita, kontrastviela ļauj izvērtēt patoloģiskā procesa izplatību un apasiņošanu. Un nereti ir tā, ka bez kontrastvielas ievades patoloģija nebūs nosakāma vai nebūs raksturojama tās labdabīgā vai ļaundabīgā daba.
Lai es varētu precīzi atbildēt uz jūsu jautājumiem, man būtu nepieciešama papildu informācija arī par jūsu veselības stāvokli. Vēstulē minētais situācijas apraksts neļauj skaidri secināt, kas tieši ir izraisījis jūsu aprakstītās sūdzības. Alerģiskas reakcijas var izraisīt gan Buscopan, gan mannīta šķidruma lietošana, gan Gadovist injicēšana, gan citu vēstulē nepieminētu medikamentu izmantošana, taču paaugstināta temperatūra un iekaisuma sistēmiska reakcija gan nav minētas starp kontrasvielu izraisītām tipiskām alerģiskām reakcijām. Arī ilgstošas iekaisīgas izmaiņas asins analīzēs tām nav raksturīgas.
Konkrēti par Gadovist… Tāpat kā citas vēnā ievadītas kontrastvielas, arī šī var izraisīt paaugstinātu jutības reakciju. Vairumā gadījumu tā parādās pusstundas laikā pēc ievadīšanas. Mēdz novērot galvassāpes, sliktu dūšu (1 no 10 gadījumiem), asinsspiediena un elpošanas sistēmas funkcionālas izmaiņas, tūsku, izsitumus, lokālu reakciju ievades vietā 1 no 100 gadījumiem un vispārēju nespēku 1 no 1000 gadījumiem. Paaugstinātas jutības reakcijas risks var būt augstāks, ja jau iepriekš novērota reakcija uz kontrastvielu, kā arī, ja ir bronhiālā astma un nosliece uz alerģijām. Tad lēmums par kontrastvielas lietošanu jāpieņem pēc īpaši rūpīga ieguvumu un risku novērtējuma.
Par piemērotāko izmeklējuma metodi katrā konkrētajā situācijā lemj ārstējošais ārsts vai radiologs atbilstoši vadlīnijām. Ir gadījumi, kad informatīvāks būs magnētiskās rezonanses izmeklējums, bet citreiz izvēles metode būs datortomogrāfija. Lielākoties izmeklējumus vēdera dobumam un mazajam iegurnim veic, ievadot kontrastvielu, bet magnētisko rezonansi galvai – pārsvarā bez kontrastvielas, tomēr ir slimības, pie kurām ir būtiski ievadīt kontrastvielu, un jūsu vēstulē pieminētā patoloģija to prasa.
Latvijā un pasaulē izmanto dažādas kontrastvielas. Par alternatīvu iespēju varat jautāt ārstniecības iestādē vai diagnostikas kabinetā, tomēr jāsaprot, ka visas kontrastvielas, veicot magnētisko rezonansi, satur gadolīniju, bet, veicot datortomogrāfiju, jodu. Mierinājumam varu teikt tikai to, ka magnētiskās rezonanses kontrastvielai, salīdzinot ar datortomogrāfijas kontrastvielu, reakcija sastopama daudz retāk.
Lai mazinātu alerģiskas reakcijas risku, datortomogrāfijā iesaka nelietot jodu saturošu kontrastvielu vai – ja tas iespējams, veikt izmeklējumu bez kontrastvielas ievades. Ja agrāk no kādas kontrastvielas ir bijusi alerģiska reakcija, nākamreiz ieteicams izmantot citu kontrastvielu. Lielākai drošības sajūtai par iespējamo reakciju varat konsultēties arī ar alergologu.»















































































































