Specifisko ķermeņa aprišu veidošanos veicina nevis alus kā tāds, bet gan liekas kalorijas. Pirmkārt, zeltainā, putojošā dzira nav vis avota ūdens – puslitrā miestiņa ir aptuveni 150–215 kilokaloriju. Otrkārt, pateicoties rūgtajam apinim, kas miezītim piešķir tā īpašo garšu, alus ir nepārspējams apetītes veicinātājs! Putojošajam alum bieži pievienojas čipsi, ķiploku grauzdiņi, desiņas un siers, un rezultāts ir redzams uz vēdera! Taču ne katram, kas dzer alu un daudz ēd, būs milzu vēders. Tas, ka treknums visvairāk krājas tieši vidukļa apvidū, nav alus nopelns, bet gan ģenētiskas īpatnības: vīriešus biežāk piemeklē ābola tipa aptaukošanās, viņiem vēdera tauku šūnas palielinās naskāk nekā sievietēm.
Tauciņi nav draudziņi
Ko ierauga ķirurgs, kad atver alus vēderu, pārgriežot ādu, muskuļus un vēderplēvi, kas izoderē vēdera dobumu? Neko īpašu! Alus vēdera miesās skatam paveras tāda pati aina, kā citu cilvēku vēdera dobumā, – tas ir aizpildīts ar iekšējiem orgāniem. Priekšplānā gozējas aknas, zarnas, žultspūslis un liesa, dziļāk atrodas aizkuņģa dziedzeris, nieres un virsnieru dziedzeri. Turklāt šie orgāni nebūt nav pazuduši taukos – tauciņi lielākoties uzkrājas zemādā, un tos tu vari saņemt starp pirkstiem. Bet vēl ir arī viscerālie – iekšējie jeb slēptie – tauki, kas no ārpuses nav samanāmi un ieskauj vēdera dobuma orgānus.
Normāli viscerālajiem taukiem nevajadzētu pārsniegt 10 procentus no kopējā ķermeņa tauku daudzuma. Taču tad, ja visas zemādas tauku šūnas ir jau piepildītas un treknums līst pāri malām, organisms cenšas atrast citu vietu, kur likt to, ko ierastajās istabās vairs nav iespējams iestūķēt. Un tad telpā ap vēdera dobuma orgāniem un priekšautam līdzīgā audu slānī, kas atrodas zem vēdera muskuļiem un nosedz zarnas, sāk uzkrāties lieki viscerālie tauki. Ar aci var redzēt tikai tos, kuri izvietojušies apzarnī, kas ieskauj zarnas, un plašajā taukplēvē, ko varētu salīdzināt ar šūpuļtīklu, kas stiepjas no kuņģa lielākā izliekuma līdz ieejai mazajā iegurnī.
Diemžēl viscerālo tauku invāzija ir bīstama, jo tie ir bioloģiski aktīvi –
ražo citokīnus jeb īpašas olbaltumvielas, kas var izraisīt iekaisumu, paaugstinot sirdskaišu un citu hronisku slimību risku. Tie veido arī angiotenzīna prekursorus – īpašas vielas, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos un asinsspiediena paaugstināšanos.
Iekšējie tauki ietekmē arī holesterīna veidošanos, jo asinīs un aknās nonāk liekas brīvās taukskābes. Tās veicina insulīna rezistenci – organisms vairs nespēj izmantot cukura šķelšanai nepieciešamo hormonu, ķermeņa apkārtmēri pieaug, un rodas domino efekts: asinsvados izgulsnējas holesterīns, pieaug sirds slimību risks, vīrišķais hormons testosterons iet mazumā, var rasties problēmas ar erekciju un paveras īsais ceļš uz 2. tipa cukura diabētu. Turklāt viscerālo tauku uzkrāšanos veicina arī stresa hormons kortizols.
Vēdera aptaukošanās rada risku veselībai arī tad, ja svari nerāda liekus kilogramus. Labā ziņa: cīniņā ar lieko svaru viscerālie tauki kūst ātrāk nekā zemādā esošie!
Ābols maisa apakšā
Atgriezīsimies pie ķirurģijas un pieņemsim, ka tev nepieciešams operēt žultspūsli… Protams, vispirms ir jātiek cauri pārgrieztajam vēdera zemādas tauku slānim, jo tieši tas pamatā veido par alus vēderu saukto punci un šķir tavas iekšas no ārējās pasaules. Ja zemādas tauku slānim pievienojušies lieki 30 centimetri (ronim zemādas tauku slānis ir ap 8 centimetriem, slaidam cilvēkam – pāris centimetru), tad, lai tiktu klāt pie orgāna, ķirurgam būs jāiegremdējas tavās iekšās līdz pat elkoņiem. Iztēlojies, kas notiek, ja tev jāpaņem ābols no maisa apakšas! Tātad, jo biezāks tauku slānis, jo grūtāk aizsniegt orgānus.
Iespējams, tev rodas jautājums, kā tad ķirurga acīs izskatās taukainās aknas jeb aknu taukainā hepatoze – kaite, kurai raksturīga pārmērīga tauku uzkrāšanās aknās un kas var novest pie aknu cirozes. Lūk, šajā gadījumā tauku pilieni slēpjas šūnās, un skaidrs, ka bez mikroskopa tos nav iespējams saskatīt.
Uzaudzējot alus vēderu, biezāks kļūst arī tauku slānis, kas ieskauj nieres.
Vispār jau tas nav tikai un vienīgi slikti, jo tauku apvalks notur nieres vietā un pasargā tās no traumām. Ne velti saka: dzīvo kā niere pa taukiem. Piemēram, kārnām meitenēm ap nierēm nav tauku slāņa, tāpēc nieres mēdz noslīdēt. Ja niere atrodas mazajā iegurnī, nevis jostas daļā, var nosprostoties urīnvads un sākties nieru iekaisums.
Atšķirībā no aknām, nieru audos tauki nedzīvo, tomēr, ja tās jāoperē, rodas problēmas, jo nieres, kas jau tā atrodas vēdera dobuma mugurpusē, nu ir iegrimušas vēl dziļāk un ceļš līdz tām – vēl garāks. Biezais tauku slānis, kurā peldas nieres, aizņem telpu, tāpēc ķirurgam ir grūtāk operēt un tas var ietekmēt metodes izvēli – saudzējošākās laparoskopijas vietā nākas ķerties pie skalpeļa un veikt klasisko griezienu, pēc kura ir lielāks komplikāciju risks un ilgāka atveseļošanās.
Lieko tauku mētelītis sarežģī jebkuru operāciju un draud ar lielāku risku iedzīvoties sirds problēmās un infekcijās. Arī dzīšana ir sliktāka. Tāpat problēmas mēdz rasties ar plaušām. Ja ķermeņa masas indekss pārsniedz 30, vēders rada spiedienu un pirms vai pēc anestēzijas kuņģa saturs var nonākt elpceļos.
Kurš sliktāks – cietais vai ļumīgais?
Vieniem apaļais vēders ir stingrs, it kā tur būtu kārtīgi muskuļi, varētu domāt – vienkārši izspiedušies uz āru. Tomēr tie nav nekādi muskuļi – cietajos vēderos ir vairāk viscerālo tauku, kas veido blīvāku struktūru.
Savukārt citiem liekais tauku slānis nokarājas kā ļumīga želeja, kas mēdz aizsegt vīrišķo godību kā miesām piediegta vīģes lapa. Ir vīrieši, kuri prasa, vai operējot, teiksim, žultspūsli, pie reizes nevar nošņāpt arī traucējošo priekšautu. Protams, var, bet tad ir jāiet pie plastikas ķirurga, un operācija maksās vairākus tūkstošus eiro! Reizēm, ja liekais ādas un tauku priekšauts sarežģī vai traucē operēt, piemēram, trūci, un draud ar komplikācijām, par pliku paldies to nogriež arī parastie ķirurģi.
Cietajiem vēderiem plastiskā operācija nelīdzēs – ja grib ātru rezultātu, vajadzīga liposakcija jeb tauku atsūkšana. Stingro bumbu īpašniekiem vājējot ir vieglāk tikt vaļā no tauku slāņa, bet tiem, kam vēders nokarājas, pie smukuma tikt grūtāk – nomet kaut visus liekos kilogramus, stērbele samazināsies, bet pavisam nepazudīs.
Ja jāsalīdzina, kura veida alus vēders ir uzskatāms par mazāku ļaunumu – cietais vai ļumīgais, atbilde ir viena: vēdera resnēšana nav laba nekādā izpildījumā!














































































































