Skaidro Dr. Elīza Garanča
- Acu ārste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā.
- Specializējusies plakstiņu ķirurģijā. Acu ķirurģe arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Oftalmoloģijas nodaļā, pacientus pieņem arī Medicīnas centrā ARS.
Es sausās acs sindromu nesauktu par modes kaiti, bet – par mūsdienīgu sindromu gan. Lielākoties tas patiesi saistīts ar pieaugošo darba stundu daudzumu pie datora ekrāna. Pierādīts: kad koncentrējamies, mēs mirkšķinām trīs reizes retāk, nekā tas nepieciešams. Savukārt katru reizi, kad mēs mirkšķinām, pa acs virsmu izklājas plāna asaru kārtiņa. Ja asaru plēvīte iztvaiko, acs priekšējās daļas tiek kairinātas arvien biežāk un attīstās arī sausuma sajūta.
Acs mitrināšana nav nemaz tik vienkāršs process… Tajā piedalās Meiboma dziedzeri, kas izdala asaru plēvītes eļļaino slāni. Savukārt asaru dziedzerī tiek veidots ūdeņainais slānis, bet gļotu slāni nodrošina īpašas šūnas acs virsmā. Ja kāds no šiem trim asaru plēvītes slāņiem vairs nestrādā normāli, tā kļūst nestabila, var iztvaikot ātrāk un rodas sausuma sajūta. Turklāt acij nepieciešamās barības vielas tiek nodrošinātas caur asarām – ja kāds no elementiem ir samazināts, tas var radīt acs virsmas kairinājumu.
Tieši tāpat slimības attīstībā svarīga loma ir asaru nestabilitātei – ja ir pārlieku liela sāļuma koncentrācija, veidojas acs virsmas iekaisums, bojājumi un nervu darbības traucējumi.
Netīkamie simptomi sausās acs sindromam ir dažādi: graušana, dedzināšana, svešķermeņa sajūta, apsārtums, redze var kļūt miglaina, var parādīties jutīgums pret gaismu. Simptoms, ko parasti nesaista ar sausās acs sindromu, ir asarošana.

















































































































