Rīga -6°C 
Skaidro Eva Šmite, Uztura speciāliste Profesora Skrides Sirds klīnikā, veselības centrā Vivendi un Medon.lv, docētāja Rīgas Stradiņa universitātē.
Līdz šim uztura piramīdas pamatā bija graudaugi, tālāk dārzeņi, piena produkti, gaļa un zivis, bet tagad viss sagriezts kājām gaisā. Jaunā uztura piramīda un vadlīnijas pasludinātas ar lozungu: atjaunojam zinātni un veselo saprātu!
Zinot Trampa administrācijas uzņemto kursu, tagad tendenciozs piegājiens ir arī uztura jomā.
Kāds tam visam iemesls?… Šādas uztura vadlīnijas izstrādātas, lai samazinātu veselības aprūpes izmaksas, kuru pamatā ir amerikāņu neveselīgie uztura paradumi, aptaukošanās, otrā tipa cukura diabēts un citas hroniskas slimības. Situācija patiešām ir satraucoša, jo 90 procentu ASV veselības aprūpes izdevumu tiek novirzīti cilvēkiem ar hroniskām slimībām, un tā tērē 2,5 reizes vairāk uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji attīstītās valstis, tomēr paredzamais dzīves ilgums ir par četriem gadiem mazāks. Turklāt 77 procenti militārā vecuma jauniešu veselības stāvokļa dēļ nevar dienēt armijā.
Agrākais virziens paredzēja uzturā samazināt taukus, bet līdz ar to krietni palielinājās cukura patēriņš, kas nav novedis pie laba rezultāta. Akcents it kā tiek pārcelts no kalorijām uz kvalitāti. Bet – vai goda vietā atkal liekot taukus un ņemot nost ogļhidrātus, cilvēki kļūs veseli?
Veģetāriešiem – neiespējamā misija
Gadu gaitā ir bijuši dažādi uztura principi, bet galējības nekad nav nostrādājušas. Piemēram, ja iesaka ēst galvenokārt graudaugus, cilvēki nav atteikušies no gaļas, un otrādi. Ja pateikts, ka jāēd galvenokārt gaļa un siers, tāpat būs cilvēki, kas graudaugus neizsvītros no ēdienkartes, jo, piemēram,
veģetārieši un vegāni šo jauno uztura piramīdu nekādi nevar integrēt savā dzīvē.
Bet vai viņu veselība tāpēc ir sliktāka? Pagaidām dati liecina, ka veģetārs uzturs ir veselīgs un mazina hronisku slimību attīstības risku. Tāpēc tāda melnbalta pieeja, kad visu veco gāžam nost un būvējam kaut ko pilnīgi pretēju, ignorējot zinātnisko bāzi un pētījumus, nav labākais variants. Turklāt – labāka veselība sākas uz šķīvja, nevis ārsta kabinetā vai skatoties uz uztura piramīdu.
Kas tomēr LABS?
Pēc jaunās piramīdas un vadlīnijām sanāk, ka uzsvars tiek likts uz olbaltumvielām – dzīvnieku valsts produktiem, tādiem kā putnu gaļa, sarkanā gaļa, jūras veltes, olas un piens, nevis uz ogļhidrātiem – graudaugiem un to produktiem. Izrādās, ka liela daļa cilvēku par maz uzņem olbaltumvielas… Jā, taču tās NAV obligāti jāuzņem ar sarkano gaļu vai trekniem piena produktiem, kas vairumam sabiedrības pie esošajām veselības problēmām var nenākt par labu. Jāsaprot, ka daudziem piemērotāki būs augu valsts produkti un trekni dzīvnieku valsts produkti kalpos tikai kā ēdienreizes papildinājums, nevis pamats.
Būtiski arī, ar ko kopā olbaltumvielas uzņem. Jaunajā piramīdā labi ir tas, ka reizē ar olbaltumvielām tiek aktualizēta arī dārzeņu ēšana (nevis pamatā tikai graudi un kartupeļi), jo dārzeņus mēs patiesi joprojām ēdam par maz. Cerams, ka cilvēki jaunajā uztura piramīdā pamanīs arī brokoli un burkānus, sakombinējot ēdienkarti gudrāk. Plaša pierādījumu bāze liecina, ka augu valsts uzturs veicina veselību, jo satur šķiedrvielas un antioksidantus, kas mazina hronisku slimību attīstību, tāpēc ar augu valsts uzturu mums ir jādraudzējas.
Lieliski, ka jaunās vadlīnijas aktualizē parastu, vienkāršu, dabīgu uzturu un neiesaka rūpnieciski pārstrādātus produktus ar dažādām piedevām, tostarp saldumus ar pievienotiem cukuriem un saldinātus dzērienus, to vietā iesakot izvēlēties augļus un ogas.
Kas SLIKTS?
Pēc jaunās piramīdas sanāk, ka graudaugus labāk lietot mazāk, bet – tas nav pareizi. Graudaugi uzturā ir svarīgi, tikai – katram ieteicami citā daudzumā. Tomēr vienlaikus pozitīvi ir tas, ka uzsvars tiek likts uz pilngraudiem, nevis baltmaizi un citiem balto miltu produktiem. No vienas puses, es graudus piramīdas apakšā aizstātu ar pārstrādātiem produktiem un saldumiem, jo vairumam tāpat kādreiz sanāk apēst ātrās uzkodas, saldējumu vai čipsus, bet, no otras puses, – varbūt tam, ko īpaši nevajag ēst, nemaz nav jābūt uztura piramīdā. Pilngraudu produktus es liktu kopā ar dārzeņiem, pupiņām un riekstiem.
Interesanti, ka rieksti pēc jaunās piramīdas būtu jāēd vairāk nekā graudaugi. Taču, ja sāksim tā darīt, uzņemsim lielu kaloriju daudzumu, kas ne vienmēr būs vēlams.
Mēs, uztura speciālisti, bieži runājam, ka olbaltumvielas ir veselības pamats, un to ignorēt nevajadzētu. Taču jārēķinās, ka dzīvnieku olbaltumvielas bieži nāk komplektā ar piesātinātajiem taukiem, kas var pasliktināt sirds un asinsvadu veselību. Ja ir sirds un asinsvadu slimības vai diabēts, ar sātīgiem produktiem nevajag pārspīlēt. Sekojot šādām vadlīnijām un pamatā ēdot gaļu, treknus piena produktus un riekstus, liela daļa cilvēku var uzņemt vairāk enerģijas, nekā nepieciešams. Lai gan produkti ir dabīgas izcelsmes, jāievēro mērenība. Turklāt svarīgi arī, kā ēdienu pagatavo. Gaļa bieži tiek cepta, bet cepts ēdiens nav pirmā izvēle, kas ieteicama ikdienā, jo cepšanas procesā veidojas kancerogēni savienojumi. Katrā ziņā trīsreiz dienā ceptu gaļu nevajadzētu ēst. Un vēl būtu jāatceras, ka zinātniskie pētījumi apstiprina sarkanās gaļas saistību ar kolorektālā jeb zarnu vēža risku.
Tagad zaļā gaisma tiek dota dabiskiem tauku avotiem, ko satur gaļa un piena produkti. Bet te jābūt piesardzīgiem, jo vadlīniju izstrādei pieaicinātie eksperti ir bijuši saistīti ar gaļas un piena nozari, tā ka iespējams, ka tie ir lobiji šīm nozarēm. Lēmumu ietekmē fakts, ar kādiem speciālistiem konsultējas – piemēram, ne visi uztura speciālisti domā vienādi, taču var atlasīt tos ekspertus, kuru viedoklis kādam virzienam būtu vēlams.
Vēl pie mīnusiem var minēt, ka piramīdā atspoguļotais nesakrīt ar tās vadlīnijās aprakstīto. Vadlīnijās iesaka vairākas porcijas graudaugu dienā, kas būtu līdzvērtīgi rekomendētajam piena produktu apjomam. Taču piena produkti piramīdā atrodas krietni augstāk par graudaugiem.
Nav balstīts pierādījumos
Dr. Lolita Neimane, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne vadītāja, dietoloģe Gastro centrā:
Labi, ka uztura piramīda iesaka pēc iespējas dabīgākus produktus, nevis ultra pārstrādātu pārtiku, taču mani mulsina, ka jaunās piramīdas augšgalā ir gaļa.
Pēdējos gadu desmitus runā, ka gaļas patēriņš ir jāsamazina, bet šeit gaļa tiek izvirzīta priekšplānā, kas, manuprāt, nav pareizi.
Būtībā ir lobēti gaļas un arī piena ražotāji, kuri tagad var iet uzvaras gājienā.
Savukārt graudaugi ir pašā piramīdas apakšā, un es neieteiktu no graudiem atteikties, lai gan ir arī viela pārdomām. Varbūt ogļhidrātu uzņemšana fiziski mazaktīviem cilvēkiem mūsdienās tiešām ir jāpārskata, jo tie ir enerģijas avots.
Mans galvenais secinājums: ja kādā valstī kaut ko tādu pieņem, tas nenozīmē, ka visām citām akli jāseko līdzi. Nedomāju, ka mums vajadzētu pārstrādāt mūsu uztura piramīdu. Būtu jāņem vērā, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija, un gan jau būs arī kritika. Jaunās vadlīnijas ir daļēji zinātniski pamatotas, bet daļa rekomendāciju ir pretrunā ar ilgstošiem uzturzinātnes uzskatiem. Ieteikumi ir arī politiski vai ekonomiski motivēti, ne tikai pierādījumos balstīti.
