Ribiņu kronis svinību galdā pirmo reizi tika celts jau 18. gadsimtā britu aristokrātu svinībās, un ilgu laiku tas tika uzskatīts par šikāko un elegantāko gaļas pamatēdienu, kas apliecināja namatēva un namamātes labo gaumi, pārticību un izcilas pavārprasmes (vai iespēju nolīgt labākos šefpavārus).
Kroņa kauliņu kailie gali var prasīties pēc dekorējuma. Klasiski tiem tiek uzmaukti svinīgi sviestpapīra kronīši ar maziem pušķīšiem galā, ko mēdz saukt par manšetēm. Mīlīgajām manšetēm ir arī praktisks nolūks – pieturot aiz tām ribiņu, pirksti paliek tīri. Ribiņām cauri var izvīt svaiga rozmarīna, salvijas vai timiāna zariņus, dekorēt tos ar kādu vīnogu ķekaru.
Jēra kroni mēdz pasniegt, tukšo viduci piepildot ar piedevām. Tie var būt tvaicēti rīsi ar kapātām piparmētrām un pētersīļiem, kā arī granātābolu sēkliņām, sutinātas saknes ar vīnogām vai žāvētām plūmēm, rozmarīna un ķiploku kartupelīšiem, bulguru vai kuskusu ar žāvētām aprikozēm (vai dzērvenēm), riekstiem, seleriju un zaļumiem, vai jebko citu pēc paša ieskatiem.
Jēra gaļai piedevās piestāvēs arī cepti Briseles kāposti vai sutināti sarkanie kāposti, sutinātas un glazētas saknes (burkāni, selerijas sakne, pastinaki u. c.), sautētas garās pupiņas, fenheļa salāti. Britu kulinārās tradīcijas paģēr jēru baudīt vārītu zaļo zirnīšu, kā arī piparmētru mērces kompānijā, un jāatzīst, ka šīs zaļās, svaigās piedevas patīkami līdzsvaro jēra treknumu.
Pie darba!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































































