Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jūs jautāsiet, kas tas par «sviestu». Un kāds tam sakars ar vīnu? Piedodiet, dārgie draugi, bet daļai izcilāko pasaules vīndaru, piemēram, «Romanee – Conti» un «Comtes Lafon» Burgundijā vai «Pontet – Canet» un «La Tour – Figeac» Bordo, Francijā, tas pilnīgi noteikti nav nekāds «sviests», bet filozofiskais pamatojums vienam no astoņiem biodinamiskās vīndarības preparātiem. Precīzāk, preparātam Nr. 500. Notiek tas apmēram tā. Mums visiem labi zināmais Obērs de Vilēns, «Romanee – Conti» saimnieks, atrota piedurknes, piepilda kaut kur Eiropā kautas govs ragus ar govs (un tikai govs) mēsliem, tad rudens ekvinokcijas brīdī (kad diena un nakts ir vienlīdz garas) ierok to visu zemē iekš sava 1,8 ha lielā «La Romanee Conti» vīna dārza. Nākamajā pavasarī, atkal ekvinokcijas brīdī, tos pašus ragus rok ārā un govs mēslus, kas pa ziemu sasūkušies visus «Zemes dzīves spēkus», izmanto vīnogulāju mēslošanai. Bravo!
Piekritīsiet, ka mums, praktiski noskaņotajiem, tas viss izklausās aizdomīgi. It sevišķi kombinācijā ar pārējām biodinamisko vīndaru «burvestībām», piemēram, preparātu Nr. 502, kas paredz brieža pūslī nogatavinātus pelašķa ziedus, vai preparātu Nr. 505, kura pagatavošanai mājlopu galvaskausos fermentē ozola mizas.
Ko? Galvaskausos? Brieža pūslī? Kas, pie velna?!
Kad, viesojoties Rīgā, Ernsts Lūzens, viens no Vācijas labākajiem vīndariem, vada savu lielisko Mozeles vīnu degustāciju, kāds no klātesošajiem pamanās uzjautāt par biodinamiku. Ērnijs uzsprāgst. Tas viss esot viens liels burbulis. Kāpēc gan biodinamiķi nevarētu vienkārši nodarboties ar organisko vīnkopību? Tur tieši tāpat neizmanto ķīmisko mēslojumu un pesticīdus, bet nemāžojas ar sprediķošanu par dzīvības un kosmosa spēkiem un nepiekopj reliģiska rakstura burvestības.
Citi vīndari attiecībā uz biodinamiku gan nav tik diplomātiski kā Ērnijs, Šteineru un viņa ideju piekritējus saucot par trakajiem, kā arī pie izdevības citējot agrīnos Šteinera spriedelējumus un teorijas par to, ka planētas nemaz neriņķo ap Sauli. Ha! Sak, kā gan lai tic šādam «filozofam»?
Kad viesojos Teseronu ģimenes īpašumos – vīna pilīs Medokā, Bordo –, par biodinamiku uzjautāju ar nolūku. «I don’t give a shit about biodynamics,» man vispirms ar neviltotu prieku atzīst Bazils Teserons, «Lafon Rochet» saimnieks, skaidri norādot, ka viņš atbalsta organisko vīnkopību un ir gatavs eksperimentēt, bet reliģiska rakstura biodinamiskajiem izgājieniem nekad nepievērsīsies. Nākamajā vakarā turpat netālu esošā tai pašai ģimenei piederošā citā pilī «Pontet Canet» cits saimnieks Alfrēds Teserons jeb iepriekšējā vakarā iztaujātā Bazila tēva brālis savukārt tikpat pārliecināti stāsta, ka biodinamika ir «the only way to respect the fruit» jeb vienīgais pareizais un iespējamais piegājiens vīnogulāju audzēšanai. Kuram no Teseronu ģimenes lai galu galā tic?
Pirms nopietni sastapos ar biodinamiskās vīnkopības tēmu, likās, ka vīnmīļu aprindās ir tikai divas tēmas, par kurām mēdz izkauties. Par dabisko korķi un skrūvkorķi, piemēram. Par jaunās pasaules un vecās pasaules vīniem, un kuri tad galu galā ir pārāki. Tomēr, ja par šīm tēmām pat paši lielākie karstgalvji pēc pāris vīna glāzēm atrod kopsaucēju, tad, kā nojaušat par biodinamiku, tur gan ne, tur tik viegli cauri netiksiet.
Par to nākotnē vēl runās, diskutēs un ņemsies. Nenāktu par sliktu tāpēc noformulēt savu reliģisko pārliecību. Varat, piemēram, pieslieties skeptiķu nometnei, kas apgalvo, ka biodinamikai, visticamāk, ar «Romanee – Conti» panākumiem nav vispār nekāda sakara un ka šis vīndaris tikpat lieliskus vīnus radījis jau krietnu laiku pirms kļūšanas par biodinamiķi. Ka visa tā biodinamiskā padarīšana ir aiz Šteinera filozofijas izkārtnes veikli izveidots biznesiņš gan jumta organizācijām, kas regulē ragu un galvaskausu apjomu uz hektāru un piešķir vai nepiešķir jums tiesības savus vīnus saukt par biodinamiskiem, gan visiem ragu, pelašķu un galvaskausu «konsultantiem». Vēl varat «privatizēt» pētnieku apgalvojumus, ka nav nekāda pamata biodinamiku uzskatīt par organiskās vīnkopības «Rolls-Royce» un ka biodinamika nebūt nedod labākus rezultātus par organisko.
No otras puses, varat pilnīgi droši ieņemt biodinamiķu aizstāvja pozīciju. Apgalvot, ka labākus vīnus par «Leclapart», «Lava» vai «Selosse» šampaniešiem, «Pontet-Canet» un «Foradori» sarkanvīniem vai «Comtes Lafon» baltvīniem neesat dzēruši.
Ar putām uz lūpām ķīvēties, ka biodinamiku, šo jauno vīnkopības paradigmu, nevar un nevajag mērīt pēc ierastajiem zinātniskajiem mēriem, ka biodinamika patiesībā ir vienīgā ilgtspējīgā vīnkopības forma.
Ja tas viss nepalīdz, varat pilnīgi mierīgi diskusiju noslēgt ar jautājumu par to, ka, ja jau visa šī biodinamika ir viena liela «krāpšana» un mārketinga triks, tad vai tiešām planētas izcilākie vīndari – biodinamiķi to nebūtu pamanījuši?
Ar biodinamiku, galu galā, ir tieši tāpat, kā ar reliģiju. Vai es ticu biodinamikas trikiem? Nē. Vai tāpēc man tā būtu jānoliedz? Nē, protams. Ja kādam triki un «burvestības» palīdz uzmeistarot labāku vīnu, kas mums visiem uzlabo omu, tad kāda starpība, kā tas panākts? Priekā!
