Sava dzimtas koka pētīšana ir ārkārtīgi aizraujoša un reizēm pat ļoti pārsteidzoša nodarbe, kas bieži nāk ar dažādiem pārsteigumiem. Nu beidzot ir laiks un, iespējams, arī nobriedis prāts, lai meklētu atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kas nedod miera, īpaši jau mūsu, klusētāju, sabiedrībā. Katrs esam dzirdējis kādu teju neticamu stāstu, kas līdzinās trillerim, detektīvam vai drāmai, ko pēcnieki atklājuši pēc ilgiem desmitiem gadu neskaidrības vai noklusēšanas. Tā dzīve mums atkal un atkal vēsta, ka ir daudzreiz neparedzamāka par visiem romāniem un kino, kopā ņemtiem, īpaši, ja galvenajās lomās ir ļaudis, ar kuriem mums ir viena asinslīnija. Un tā mēs labāk iepazīstam arī sevi. Turklāt iespējas, kādas paveras šodienas pētniekam – vienalga, profesionālam vēsturniekam vai tikai ģimenes vēstures interesentam –, ir nesalīdzināmi plašākas, nekā tas bija iepriekš. Kāpēc tās neizmantot?
Beidzot atrast savu vecotēvu
Starp citu, tieši tas Latvijas Kara muzeja vēsturniekus iedvesmoja vairākus gadus ilgušajam projektam, kas nu pārtapis publiskajā datubāzē Latviešu karavīri. Cerībā uz kādu informāciju par savu vecvectēvu vai vectēvu, kurš iesaukts karā un kādā brīdī pazudis, kaut nav atrodams kritušo vai bezvēsts pazudušo sarakstā, muzeja speciālistus dzimtas pētnieki uzrunājuši bieži, stāsta vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Un nereti ir gadījies uz piederīgo uzdotajiem jautājumiem atbildi tik tiešām atrast, turklāt reizēm pietiekami pārsteidzošu. Piemēram, ka meklētais kāda iemesla dēļ nav vēlējies būt atrasts…
Jaunajā datubāzē ir pieejamas ziņas par aptuveni 30 000 Pirmā pasaules un Krievijas pilsoņu kara latviešu strēlniekiem,
kā arī gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri dienējuši vācu militārajās vienībās Otrā pasaules kara laikā. Tās balstās sarakstos, kas gadu gaitā, ienākot no dažādām sabiedriskām organizācijām, uzkrāti Latvijas Kara muzejā. Piemēram, Pirmā pasaules kara sarakstus, apkopojot laikrakstu, žurnālu, kā arī Krievijas arhīvu ziņas, pagājušā gadsimta 50. gados viedojis bijušais latviešu strēlnieks Ēvalds Kleibergs. Šī informācija gan reizēm ir nepilnīga vai neprecīza: sarakstos bieži nav norādīti dzimšanas dati, vien vārds, uzvārds, tēva vārds, tāpēc varam iztēloties, cik daudz neskaidrību ir ar populāro personvārdu īpašniekiem. Tāpēc meklētājam ir svarīga vissīkākā informācija, piemēram, kurā dienesta vienībā vecvectēvs vai vectēvs bijis vai kur iesaukts, jo tas starp daudzajiem Jāņiem Bērziņiem vieglāk ļautu atrast savējo.
Ziņas par Otro pasaules karu savukārt ir organizācijas Daugavas Vanagi arhīva dati, kas Kara muzejā nonāca pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šajā arhīvā ietilpst gan leģionā mobilizēto saraksts (vairāk par 75 000 uzvārdiem), gan Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā ieslodzīto karavīru saraksts (ziņas par aptuveni 11 500 karavīriem), gan kritušo, bezvēsts pazudušo (aptuveni 19 000 personu) un gūstā nonākušo latviešu leģionāru saraksts, ko šajos gados ar ziņām ir papildinājuši muzeja vēsturnieki.
Datubāzi Latviešu karavīri paredzēts papildināt ar citiem Latvijas Kara muzejā uzkrātajiem vai tā speciālistiem uzticētajiem karavīru sarakstiem, lai ar laiku kļūtu par vienotu platformu informācijai par Latvijas iedzīvotājiem, kas piedalījušies 20. gadsimta pirmās puses militārajos konfliktos.
Ko datubāzē nemeklēt?
Kara muzeja datubāze Latviešu karavīri ir kovida pandēmijas pozitīvā blakne, jo lielākais darbs karavīru datu digitalizēšanā noritējis laikā, kad muzejs apmeklētājiem bijis slēgts. Lai ievadītu datorā tik daudz informācijas, vēsturniekiem palīgā nākuši gan praktikanti, gan ekspozīciju uzraugi, gan brīvprātīgie. Pēc datu tehniskās ievades vēsturnieki informāciju sistematizēja un apstrādāja. Jānis Tomašenskis skaidro, ka leģionā mobilizēto sarakstā, piemēram, figurējuši tūkstošiem dienesta vienību nosaukumi. Kaut arī loģika teikusi priekšā, ka vairums minēto ir viena un tā pati vienība, tikai dažādi pierakstīta, tomēr ir bijis jāprecizē, kurā tieši vienībā karavīrs dienējis, un, gadās, to tā arī nav izdevies noskaidrot.
Nevajadzētu lolot arī pārliekas cerības, ka datubāzē varēs iegūt plašas ziņas par katra karavīra dienestu. Tomēr arī skopas piezīmes var sniegt ierosmi tālākiem informācijas meklējumiem. Piemēram, ja leģionārs nonācis Zēdelgemas nometnē, tas liecina, ka kara beigas viņš ir sagaidījis un pēc tam, visticamāk, palicis Rietumeiropā vai devies uz Austrāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādu, jo no 11 000 šīs nometnes karagūstekņu Latvijā atgriezās tikai divi simti…
Diemžēl datubāzē nav informācijas par Otrajā pasaules karā Padomju armijā mobilizētajiem latviešiem, jo šādu datu muzejam nav.
Datubāzē Latviešu karavīri vēl nav arī iekļauti Brīvības cīņu dalībnieki, jo tikai pašlaik norit Neatkarības karā kritušo un bezvēsts pazudušo saraksta digitalizēšana. Tajā ir gandrīz trīsarpus tūkstoši uzvārdu (kopumā cīņās piedalījās ap 70 000 tūkstošiem karavīru, kuru vārdi izkaisīti pa dažādiem arhīviem).
Svarīgi! Datubāzē ir paredzēta iespēja iesniegt savus labojumus, ja par kādu no karavīriem ir plašāka un precīzāka informācija, nekā norādīts.
Kāpēc jāautorizējas?!
Lai piekļūtu datubāzei Latviešu karavīri, ir jāautorizējas. Kāpēc tas jādara? Datubāze satur personu datus, un kiberkara apstākļos, kādos esam spiesti dzīvot, autentificēšanās ļauj pārliecināties, ka tas, kurš autentificējas, ir īsts cilvēks, nevis robots vai mākslīgā intelekta rīks, kurš mēģinās pikšķerēt datus, lai kādas naidīgas valsts propagandas mašīna varētu interpretēt sev izdevīgā gaismā. Katra datubāzes lietotāja autentifikācijas dati ir drošībā – tos neviens neuzkrāj un, pabeidzot darbu un atslēdzoties no sistēmas, tos automātiski dzēš.
Ar ko sākt, ja gribi vairāk uzzināt par savu dzimtu?
Daudz informācijas atradīsi, aprunājoties ar radiniekiem un izpētot dažādas datubāzes, pat neizejot no mājas. Kā to darīt vislabāk, iesaka Latvijas Nacionālā arhīva specialisti.
- Izjautā ģimenes locekļus no tuvākā radinieka uz attālākiem un senākiem dzimtas pārstāvjiem.
- Pieraksti visu, ko uzzini par interesējošo tuvinieku dzīves gaitu, dzimšanas datiem, vārdiem, uzvārdiem, profesijām un jebkādu citu informāciju, kas var noderēt. Piemēram, vecvecāku, vecvecvecāku vārdi, nodarbošanās, mācību iestādes, reliģiskā piederība u. c.
- Vērīgi izpēti ģimenes locekļu personīgos arhīvus, dokumentus un fotogrāfijas. Tā var atrast izglītības un darba gaitu apliecinošus dokumentus. Pieraksti nosaukumus, adreses, gadskaitļus!
- Portālā periodika.lv ieraksti meklējamo tuvinieku vārdus un uzvārdus. Iespējams, uzzināsi jaunus un negaidītus faktus.
- Apmeklē dzimtai piederīgo ģimenes locekļu atdusas vietas un noraksti informāciju no kapakmeņiem. Diemžēl uz kapakmeņa norādītā informācija var būt neprecīza.
- Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēmā, ierakstot personas vārdu un/vai uzvārdu, var atrast, kurā kapsētā persona apglabāta, kā arī tās dzimšanas un miršanas datējumu. Diemžēl datubāzē nav visu Latvijas kapsētu dati.
- Ja vēlies precizēt aktuālo un vēsturisko informāciju par sevi un vecākiem, ieskaties Fizisko personu reģistrā. E-pakalpojumu sadaļā Civilstāvokļa aktu reģistri ir pieejami Mani dati civilstāvokļu reģistros, kur ir iespējams gūt informāciju par mirušajiem radiniekiem.
- Pēc 1923. gada Latvijas teritorijā dzimušu un mirušu personu apliecinājumi pieprasāmi Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, izmantojot e-pakalpojumus, vai jebkurā Dzimtsarakstu nodaļā. Pieprasot datus, jāzina meklētās personas dzimšanas/miršanas gads un dzimšanas/miršanas vieta, bet sievietēm – uzvārds pirms laulībām.
- Vari ieskatīties Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas kolekcijā Latvijas muzeju teksta dokumenti. Tur starp zināmu un mazāk zināmu personu pierakstiem, dienasgrāmatām, vēstulēm u. c. atrodami arī dažādu draudžu dokumenti – dzimušo, laulāto, mirušo, dievgaldnieku saraksti un citi materiāli par 19. un 20. gadsimtu.
- Labs palīgs dzimtas izpētē ir Latvijas Nacionālā arhīva vietne Raduraksti – tā ir virtuālā lasītava, kur pieejami arhīvā digitalizētie baznīcu reģistru dokumenti, vairākas tematiskas dokumentu kolekcijas, kā arī trīs datubāzes, kas saistītas ar dzimtu vēstures pētniecību. Lai varētu izmantot digitālos materiālus, nepieciešams reģistrēties vietnē. Jārēķinās, ka dokumenti ir seni un lielākā daļa no tiem ir rokrakstos vācu, krievu, latviešu un citās valodās.
- Facebook ir vairākas aktīvas dzimtas pētniecības interesentus apvienojošas grupas, piemēram, Dzimtas detektīvs (vairāk nekā 48 000 sekotāju), kā arī portāls Ciltskoki.lv. Te vari vaicāt pēc palīdzības, ja savos meklējumos apmulsti. Svarīgākais ir uzdot precīzu jautājumu!
Klikšķini te un nāc uz randiņu ar SANTA+ ❤️





















































































































