Dāvinām tev 75% atlaidi SANTA+ abonementam! 
Rīga -8°C 
«Kad māte nomira, tēvs lūdza, lai eju dzīvot pie viņa. Tā arī izdarīju. Vēlāk tēvs nomira. Man ir brālis, dzīvo Liepājā, viņam ir bērni. Man bērnu nav, māja atrodas Viļakā. Pirms nāves tēvs māju pārrakstīja uz pusēm man un brālim. Māja nav sadalīta, tai ir divi stāvi, centrālapkure. Laika gaitā saliku plastmasas logus un māju no ārpuses pārkrāsoju. Brālis nepiedalās, tikai maksā pusi no īpašuma nodokļa. Tagad būtu jāmaina jumts, jo tek, bet man tādas naudas nav. Prasīju, lai brālis dod pusi, es tak ziemā apsildu arī pusi viņa daļas. Par to viņš man neko nemaksā. Piesolīju, lai pērk manu daļu, būs viņam visa māja. Nevajagot! Bet, ja pārdodam visu māju, tad summa dalās uz pusēm. Nav taisnīgi! Tagad jautājums – vai savu daļu varu kādam uzdāvināt? Kaut vai par manis aprūpēšanu. Vai vienkārši ar kādu samainīt pret dzīvojamo platību (dzīvokli)? Vai man tas jāsaskaņo ar brāli? Viņš šeit nav bijis kopš tēva bērēm 2001. gadā,» skumju situāciju apraksta kāda lasītāja.
Kā skaidro zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle, kundze ar savu daļu var rīkoties pēc saviem ieskatiem un tā, kā uzskata par pareizu.
«Viņa savu mājas daļu var dāvināt, var slēgt uztura līgumu par sevis aprūpēšanu. Viņa drīkst savu daļu arī mainīt un pārdot, bet gadījumā, ja viņa savu daļu pārdod, tad brālim ir pirmpirkuma tiesības.
Kundze nevar pārdot visu māju – viņa var pārdot tikai savu daļu.
Savukārt, ja viņa vienojas ar brāli par mājas pārdošanu, tad iegūtā summa jādala uz pusēm. Taču, tā kā kundze ir vairāk ieguldījusi mājas apsaimniekošanā, viņa varētu sarunāt ar brāli, ka viņai pienākas lielāka summa, jo viņa ir mājā ieguldījusi savus līdzekļus, piemēram, nomainījusi logus. Tāpēc šeit ļoti svarīgas ir abu attiecības un spēja sarunāties un vienoties. Taču kopumā kundze nav ierobežota, viņa drīkst ar savu daļu rīkoties pēc saviem ieskatiem – ja viņai kaut kas pieder, viņa drīkst slēgt jebkādus darījumus un ar brāli tie nav jāsaskaņo. Proti, ja viņa izdomā kādam dāvināt savu mājas daļu, brālim nekas nav jāsaka un piekrišana nav jājautā. Taču aktuāls var būt jautājums par saimnieciskajām lietām. Viņiem ir kopīpašums, un, ja nav noteikta lietošanas kārtība, tad nākamais strīds, kas varētu rasties, – kā viņi to lietos? Jo kopīpašums nozīmē, ka katrs kvadrātcentimetrs abiem pieder uz pusēm. Līdz ar to var sākties domstarpības, kurā istabā kurš dzīvos un kā māju lietos. Ja kundze savu mājas daļu uzdāvina, piemēram, kaimiņienei, brālis iebilst nevar. Tikai atkal rodas jautājums – vai dāvinājuma ieguvējai neradīsies jautājumi par apsaimniekošanu. Tāpat kundze drīkst savu mājas daļu mainīt pret dzīvokli, un viņa var to darīt, nesaskaņojot ar brāli. Ar brāli ir jāsaskaņo tikai mājas pārdošana, taču jāņem vērā, ka kopīpašuma daļu parasti ir ļoti grūti pārdot. Kopumā šis nav vienkāršs bezstrīdus gadījums, kurā varētu skaidri pateikt, kāds būs iznākums,» vērtē Eva Igaune-Sēle.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
