Rīga +3°C 
Kāpēc ir svarīgi rakstīt testamentu?
Zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle uzsver, ka testamentu ieteicams rakstīt vienmēr – gan tad, kad ir viens, gan tad, kad ģimenē ir divi un vairāk bērnu, jo, mantojot pēc testamenta, jāmaksā mazāka valsts nodeva. Proti, ja nav uzrakstīts testaments, valsts nodeva ir 0,5%, ja bērns nedzīvo kopā; 0,25% – ja dzīvo kopā. Bet, ja ir uzrakstīts testaments, tad valsts nodeva ir 0,125% no mantotās mantas vērtības. Tāpēc arī tad, ja paliek viens bērns, kurš visu var mantot arī pēc Civillikuma, fi nansiāli izdevīgāk ir tad, ja atstāts testaments.
«Ja mantojuma atstājējam paliek divi un vairāk bērnu, testaments ir svarīgs, ja katram grib noteikt savu mantu. Ja testamenta nav, manta visiem pienākas vienādās daļās. Savukārt testamentā var norādīt precīzi, ka, piemēram, vienam novēlu dzīvokli, otram – garāžu, trešajam – mašīnu. Ja manta būs sadalīta un mantojuma atstājējs būs pateicis, kam un ko viņš grib atstāt, palicējiem nebūs jāstrīdas un jādomā, kuram kas pienākas.
Testaments ir svarīgs, lai palicējiem būtu skaidrība un būtu zināms, ko mantojuma atstājējs ir gribējis un domājis.
Testamentā cilvēks izsaka savu pēdējo gribu – tas arī saucas pēdējās gribas rīkojums, kurā cilvēks pasaka, kā ir jārīkojas ar viņa mantu, kad viņa vairs nebūs. Ja cilvēks nav uzrakstījis testamentu, tad to, kā vajag sadalīt mantu, viņš ir atstājis likuma ziņā. Lai gan arī tad, ja ir atstāts testaments, var rasties strīds par neatņemamo daļu. Vai arī – kāpēc tev dzīvoklis, bet man garāža? Novēlot konkrētus priekšmetus, svarīgi, lai tuvākie, kas ir neatņemamās daļas tiesīgie, saņemtu vismaz pusi no tā, kas pienāktos pēc likuma.
Tātad – ja garāža veido pusi no tā, kas pienāktos pēc likuma, tad iebildumus celt nav pamata. Jo mantojuma atstājējs ir izteicis savu gribu, ka vienam viņš grib atstāt vairāk. Taču, vienmēr rakstot testamentu, jāņem vērā, ka neatņemamās daļas tiesīgie jeb pārējie bērni arī ir tiesīgi iegūt savu daļu. Jo pēc likuma visiem bērniem pienākas vienādas daļas. Un vēl – ja ir dzīvs laulātais, arī viņš dabū savu daļu un pārējās daļas bērni dala savā starpā, » skaidro notāre.
Vai vienmēr vajadzīgs notārs?
Pēc likuma cilvēks var rakstīt testamentu mājās ar roku, bet, kā norāda Eva Igaune-Sēle, pastāv vairāki riski: «Pirmkārt, pie notāra rakstītie testamenti glabājas Publisko testamentu reģistrā, bet uz lapiņas rakstītais nekur nav reģistrēts – lapiņa var pazust, kāds to var iznīcināt. Tātad nav garantiju, ka šo testamentu izmantos. Otrkārt, par privātu testamentu var celt strīdu un teikt, ka cilvēks nesaprata, negribēja, nezināja, ko raksta.
Šādu testamentu var atzīt par spēkā neesošu, jo varbūt cilvēks nemaz negribēja tā rakstīt, bet viņam diktēja un viņš rakstīja, pats īsti nesaprotot, ko dara. Treškārt, cilvēks, kurš raksta testamentu, parasti nav jurists, un tad viņš raksta tā, kā saprot. Un brīdī, kad cilvēka vairs nav, viņa testamentu ne vienmēr var izpildīt, lai gan viņš it kā gribējis paust savu gribu.
Piemēram, nevar testamentā rakstīt, ka mājas vienu istabu novēlu vienai meitai, otru – otrai.
Jo zemesgrāmatā nevar ierakstīt, ka cilvēkam pieder viena istaba – zemesgrāmatā var ierakstīt kopīpašumu, tāpēc testamentā katrai jānovēl kopīpašuma domājamā daļa. Vienmēr jāskatās, lai tiktu ņemta vērā mantojuma atstājēja pēdējā griba, bet svarīgi arī, lai teksts būtu juridiski korekti noformulēts. Man praksē bija gadījums, kad novēl vienu zemes gabalu un uzraksta, ka no tā divi hektāri pienākas vienam dēlam un trīs – otram. Tā izdarīt nevar, un tad mantiniekiem rodas papildu sarežģījumi, un tas ir process gada garumā, kas apgrūtina mantiniekus.
Līdz ar to, rakstot testamentu mājās, bieži var gadīties neskaidri formulējumi un tajā pausto gribu nevar izpildīt, jo netiek ievērotas juridiskās prasības. Ja testaments ir nesaprotams un to nevar izpildīt, mantošana notiek likumā noteiktajā kārtībā. Bieži vien, kad testaments ir neskaidrs, procesā iesaistās tiesa, un tas mantiniekiem ir apgrūtinoši – prasa gan laiku, gan papildu izdevumus, gan sagādā stresu. Tāpēc testamentu vislabāk vienmēr rakstīt pie notāra.»
Ņem vērā!
Ja testamentu raksta mājās, ļoti svarīgi atcerēties, ka tam no sākuma līdz beigām jābūt rakstītam ar roku – nedrīkst rakstīt datorrakstā! Šobrīd ir spēkā tikai hologrāfiski jeb pašrocīgi rakstīti testamenti. Tāpat tam noteikti jābūt parakstītam – bez paraksta testaments nav derīgs!
Kurā brīdī labāk rakstīt?
Testaments ir jāraksta brīdī, kad cilvēks savu lēmumu ir rūpīgi izsvēris un pārdomājis un ir pilnīgi pārliecināts par to, ko raksta.
Svarīgi, lai tas nav rakstīts mirkļa iespaidā, lai tas nav emocionāls un sasteigts lēmums! Tāpat būtiski to darīt laikus, nevis tad, kad veselība jau pavisam pasliktinājusies.
Tāpat Eva Igaune-Sēle iesaka iet pie notāra vienam pašam, nevis kopā ar bērniem vai sievu/vīru, lai testaments netaptu kāda tuvinieka ietekmē.
Vislabāk vispirms aiziet pie notāra, visu izrunāt, uzzināt visas juridiskās nianses, izvērtēt visus par un pret, tad vēl paņemt laiku pārdomām un tikai tad rakstīt testamentu. Notāra amata atlīdzība par testamenta taisīšanu ir aptuveni 70 eiro.
Kur testamentu visdrošāk uzglabāt?
Pie notāra, protams! Pirmkārt, testaments glabājas notāra aktu grāmatā. Ja notārs beidz darbu, viņš šīs grāmatas nodod citam notāram, bet pēc noteikta laika tās glabājas arhīvā.
Otrkārt, Latvijā ir Publisko testamentu reģistrs – tiklīdz uzsāk mantojuma lietu pie jebkura notāra, uzreiz var redzēt, ka cilvēks atstājis testamentu, un tad notāram, kurš ved mantojuma lietu, tas jāizprasa notāram, pie kura testaments glabājas, un jānolasa visi testamenti. Savukārt, ja cilvēks testamentu būs rakstījis un glabājis mājās, var gadīties, ka par to neviens nezina. Un, ja tas ielikts atvilktnē, to var arī neatrast vai pat iznīcināt. Turklāt arī tad, ja mājās atrod testamentu, bērniem jebkurā gadījumā jādodas pie notāra un šis testaments jāiesniedz – viņi neko nedrīkst pašrocīgi darīt.
Ja ir testaments, tas nenozīmē, ka mantojuma lieta nav jākārto – tā ir jākārto! Tikai testamentā jau ir pateikts, kas un kuram ir novēlēts.
«Ļoti svarīgi ievērot neatņemamās daļas. No testamenta var izprasīt neatņemamo daļu, un tā daļa ir puse no tā, kas pienāktos pēc likuma. Piemēram, ja mantojuma atstājējs visu novēl vienam dēlam, bet ir vēl divi dēli, tad viņi vienalga var prasīt savu neatņemamo daļu. Ir gan izņēmums, un tiek ņemts vērā, vai viņi jau dzīves laikā nav kaut ko saņēmuši kā dāvanu.
Piemēram, vienam dēlam uzdāvināts dzīvoklis, otram – mežs, un tad to visu ieskaita neatņemamajā daļā. Līdz ar to viņi jau savu daļu ir saņēmuši un vairāk prasīt nevar. Ja nav saņēmuši, viņi var prasīt savu daļu. Savukārt atstumt no mantojuma testamentā var tikai tādu bērnu, kas saskaņā ar likumu bijis ļoti slikts, piemēram, dzīvojis izšķērdīgi, netikumīgi. Bet šim jābūt objektīvi pierādāmam apstāklim, nevis tikai iedomai,» atgādina notāre.
Kas ir rezerves mantinieks?
Vēl dažkārt kā kļūdu min to, ka testamentā nav norādīts rezerves mantinieks, ko juridiski sauc par substitūtu.
Ko tas nozīmē? Ja kāds negrib pieņemt mantojumu, atsakās no tā vai arī nomirst pirms mantojuma atstājēja, testamentā var ierakstīt cilvēku, kas stājas viņa vietā. Piemēram, mantojuma atstājējs testamentā novēl dzīvokli meitai, bet vienlaikus paredz situāciju, ka meita var negribēt to pieņemt, un tad cilvēks visu, ko novēlēja meitai, novēl mazmeitai. To var norādīt un var nenorādīt – tas nav obligāti.
Turklāt, ja tas nav norādīts, tad, lai saņemtu mantojumu, jādzīvo ilgāk kā mantojuma atstājējam. Ja nomirst pirms, tad jāskatās, vai šī daļa pāriet likumiskajiem mantiniekiem un vai ir paredzēts šis aizvietotājs.
Ko vēl nedrīkst ignorēt?
Lai nākotnē nerastos papildu strīdi starp bērniem, ļoti būtiski padomāt par jau minētajiem neatņemamās daļas tiesīgajiem un to, lai tuvākie saņemtu savu daļu, ja nav iemesla viņus atstumt. Rūpīgi jāizvērtē, ko kuram atstāt. Ja atstāj vienam un pārējie paliek apvainojušies un dzīves laikā nav saņēmuši savu daļu, sākas patiesībā nevienam nevajadzīgi strīdi.
Nereti arī senioriem ir kredīti un parādi. Tos norādīt testamentā nav obligāti, taču var aprakstīt, ka pastāv kredītsaistības, un norādīt – šo īpašumu novēlu dēlam un, ja parādsaistības nebūs dzēstas, uzlieku viņam pienākumu šīs saistības dzēst.
Bet to var arī nedarīt. Tāpat jāatceras, ka no 2025. gada, vedot mantojuma lietu, notārs pārbauda un savāc visu informāciju par mantojuma atstājēja transporta līdzekļiem, kontiem bankās, nekustamajiem īpašumiem, piederošām kapitāldaļām. Ja viņš visu informāciju uzreiz neredz, viņš pēc mantinieka sniegtās informācijas noskaidro, piemēram, bankā, vai mirušajam cilvēkam nav pensiju 3. līmeņa uzkrājuma, kas būtu mantojams, dzīvības apdrošināšana u. c.
Ņem vērā!
Testamentu var rakstīt kaut katru dienu citu! Tomēr normālos apstākļos citu testamentu cilvēks raksta tad, ja mainās dzīves apstākļi, sašķobās attiecības ģimenē. Pēc testamenta uzrakstīšanas cilvēka dzīvē nekas nemainās – viņš paliek savas mantas īpašnieks un ar savu mantu var darīt, ko grib. Testamentam nav derīguma termiņa, un spēkā ir pēdējais sastādītais.
