Rīga +13°C 
Remontants ir tāds augs, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā. Remontantās zemenes var iedalīt trijās grupās: mēnešzemenes, kas cēlušās no meža zemenēm; lielogu remontantās zemenes, kas veidotas no dārza zemenēm un to krustojumiem ar savvaļas sugām; dekoratīvās zemenes ar dažādu toņu sārtiem ziediem, kas izveidotas starpģinšu krustojumos. Dekoratīvās zemenes intensīvi stīgo, taču odziņas lielākoties ir mazas un nav īpaši garšīgas, tāpēc tās audzē galvenokārt skaisto ziedu dēļ.
Pērkot sēklas vai stādus, jāpievērš uzmanība zemeņu grupai, lai zinātu, ko no tām gaidīt. Ir remontantās šķirnes, ko pavairo ar sēklām, un šķirnes, ko pavairo tikai veģetatīvi, tāpat kā parastās dārza zemenes – ar stīgu rozetēm.
Mēnešzemenes Mēnešzemenes, ko sauc arī par alpīnajām zemenēm, var audzēt gan dobēs, gan kastēs un podos uz balkona. Iekaramajos podos tās neizskatīsies tik glīti, jo nav nokarenas. Tās ražo ilgstoši – vairākus mēnešus. Ogu aromāts un garša līdinās tradicionālajām meža zemenēm, tikai tās ir nedaudz lielākas. Atkarībā no šķirnes tās var būt sarkanas, dzeltenas un gandrīz baltas. Jaunākiem stādiem ir lielākas ogas. Pieaugot vecumam, augi novājinās, kļūst mazāk ražīgi un ogas – sīkākas.
No mēnešzemeņu cera var iegūt 200–400 gramu ogu sezonā.
Pirmajā gadā, kamēr ieaugas, raža mēdz būt mazāka – ja vien nav silts un garš rudens. Atšķirībā no lielogu remontantajām zemenēm un meža zemenēm mēnešzemenes stīgo ļoti reti. Reizēm tām veidojas tā sauktās vertikālās stīgas – stāvus augoši dzinumiņi, uz kuriem izveidojas atsevišķas rozetītes. Šīs zemenes var pavairot tikai ar sēklām. Mēnešzemeņu mūžs ir 2–3 gadi. Tā kā tās ražo līdz pat vēlam rudenim, augi novājinās un pārziemo sliktāk nekā parastās dārza zemenes.
Ja mēnešzemenes audzē podā, pa ziemu podu ierok zemē. Var arī izņemt no poda, iestādīt zemē, pavasarī ar sakņu kamolu rakt ārā un atkal stādīt podā. Var arī nest vēsākā telpā vai ierakt siltumnīcā, tikai jāuzmanās, lai pods neiekalst.
Nokarenās zemenes Parasti tā sauc lielogu remontantās šķirnes, kuras veido garus ziednešus un stīgas, uz kuru rozetēm ienākas ogas. Labos apstākļos stīgas var izaugt pat līdz pāris metriem, bet tās mātesaugam atņem spēku, tāpēc gali jākniebj nost. Šīm zemenēm nepieciešama rūpīgāka kopšana nekā mēnešzemenēm, kā arī vairāk barības vielu un ūdens.
Ogas un raža ir lielākas nekā mēnešzemenēm. Lielogu remontanto šķirņu ogu kvalitāte daudz neatšķiras no dārza zemenēm. Vienām ogas ir stingrākas, citām mīkstākas.
No remontanto lielogu zemeņu cera, rūpīgi kopjot, sezonā var iegūt līdz pat kilogramam ogu. Podos biežāk audzētās šķirnes ir Tristar, Rapella, Ostara, Mara Des Bois, Evie un citas. Šīs zemenes var mēģināt pavairot ar stīgu rozetēm.
Vienas šķirnes stīgo vairāk, citas mazāk, izteiktāk tas notiek pirmajā gadā.
Kā nokarenās zemenes pārsvarā tiek piedāvātas hibrīdās šķirnes, kas var būt arī ļoti dekoratīvas, ar dažādu krāsu ziediem, piemēram, Elan un Beltran ar baltiem ziediem, Roman ar gaiši rozā ziediem, Tristan ar tumši rozā ziediem, Ruby Ann ar spilgti sarkaniem ziediem un citas, kuras parasti audzē no sēklām, bet arī tām var ievākt stīgu rozetes un apsakņot, tikai tas jādara pirmajā audzēšanas gadā. Lielogu remontantās zemenes ir jutīgākas pret salu un nepārziemo tik labi kā mēnešzemenes.
No sēkliņām
Mēnešzemeņu un F1 hibrīdu šķirnēm, kuras audzē no sēklām, stādaudzētavās var nopirkt jau izaudzētus stādus. Bet, ja gribas, tos var mēģināt izaudzēt no sēkliņām arī pašu spēkiem. Lai ievāktu zemeņu sēklas, ogām jābūt pilnīgi gatavām, pat pārgatavām, jo tad sēklas būs nobriedušākas.
- 1. variants. Zemenes izspaida uz papīra, kas labi uzsūc mitrumu, piemēram, filtrpapīra, izžāvē un nobrucina sēklas.
- 2. variants. Saspaida ogas, aplej ar ūdeni un kārtīgi samaisa. Virspusē nostāsies biezumi – mīkstumi un tukšās, nedīgstošās sēklas –, bet apakšā nosēdīsies derīgās sēklas. Tad šķidrumu nolej, sēklas izžāvē, saber paciņās un uzglabā līdz pavasarim.
Kā rūpēties?
Mēnešzemenes ir pieticīgākas un pacietīs arī nelielu noēnojumu, bet lielogu remontantās zemenes noteikti jāaudzē saulītē. Gan vienas, gan otras stāda neitralizētā kūdras substrātā, gaisa caurlaidībai pievienojot perlītu vai sterilizētas smiltis, kā arī auglīgu komposta zemi. Substrātu pirms stādīšanas ieteicams bagātināt ar lēnas iedarbības mēslojumu, piemēram, Osmocote. Papildmēslošanu sāk pēc mēneša, kad augi iesakņojušies. Mēslo ar ūdenī šķīstošo mēslošanas līdzekli, kas satur vairāk kālija.
Ar mēslojuma šķīdumu zemenes aplaista reizi nedēļā vai divās nedēļās, skatoties uz iepakojuma, kādā koncentrācijā to drīkst lietot.
Labāk izvēlēties kompleksos mēslošanas līdzekļus, kas satur vairākus elementus, tai skaitā mikroelementus.
Piemēram, sākumā, kamēr izveidojas lapas, var lietot zaļo Kristalonu, kas satur vairāk slāpekļa, bet, kad ienākas ogas, pāriet uz sarkano, jo vairs tik daudz slāpekļa nevajag – ogas tā ietekmē kļūs ūdeņainas un mīkstas. Svarīgi raudzīties, lai zemenes neiekalst. Ūdens trūkums augiem sagādās šoku, samazināsies raža, un pēc tam būs grūti atkopties. Tā ir lielākā kļūda, kuras dēļ zemeņu audzēšana reizēm nepadodas.
Kā izaudzēt stādus? Soli pa solim
- Apmēram mēnesi pirms sēšanas sēklas ar visu paciņu ieteicams paturēt ledusskapī – tad tās labāk dīgs.
- Kastītes piepilda ar neitralizētu, bagātinātu kūdras substrātu, to pieblīvē un uzkaisa sēklas. Pēc tam tās apber ar ļoti plānu cepeškrāsnī izkarsētu smilšu vai perlīta kārtiņu. Labāk izmantot smiltis. Viegli piespiež, lai sēklas ciešāk saskartos ar augsni, un aprasina.
- Sākumā, kamēr nav parādījušies dīgsti un nav vajadzīga gaisma, kastītei pārliek pāri plēvi vai stiklu, lai substrāts tajā tik ātri nežūst. Palaikam ar pulverizatoru apsmidzina, lai substrāts pastāvīgi būtu mitrs. Lai sēkliņas dīgtu, nepieciešama vismaz 20 grādu temperatūra.
- Kad sāk dīgt, piesegums jāņem nost, lai labāk piekļūst gaisma un dīgsti nesāk stīdzēt. Rodoties aizdomām, ka veidojas pelējums, var palaistīt ar viegli rozīgu kālija permanganāta šķīdumu.
- Ja dīgsti sadīguši biezi, kad redzamas mazas lapiņas, izpiķē. Attālums atkarīgs no tā, cik ilgi tos kastītē audzēs. Ja īslaicīgi, pietiks ar piecu centimetru attālumu. Ja izmanto kaseti, iepiķē katrā kasetes šūniņā.
- Kad augi paaugušies, tos stāda podos vai kastēs. Kad vairs nedraud salnas, stādus nes ārā. Iepriekš pakāpeniski norūda, saulainās dienās iznesot ārā un pa nakti iekšā. Sākumā podus neliek tiešā saulē vai arī uzklāj tiem agrotīklu, lai neveidotos saules apdegumi.
