Rīga +12°C 
- Forsītijas jāapgriež tūliņ pēc noziedēšanas. Tie zari, kuri noziedējuši vai uz kuriem palikuši neizplaukuši ziedpumpuri, jāsaīsina par trešdaļu vai uz pusi. Šādi apgriežot, var kontrolēt krūma augstumu. Ja krūms ir pārāk liels, izspūris, dzinumi novecojuši, vairs īsti negrib ziedēt, tad tas jāatsēdina jeb jāveic atjaunojošā griešana, atstājot 15–30 cm augstus celmiņus. Griezuma vietas jāapstrādā ar brūču ziedi.
- Ja rododendrs apsalis – tā šoziem varēja gadīties –, apsalušie zari jānogriež līdz dzīvajai vietai. Rododendriem, tāpat kā daudziem citiem augiem, daba ir parūpējusies par lielām rezervēm. Uz plikā zara ir milzum daudz snaudošu pumpuriņu. Ja krūms stipri apsalis, var veikt atjaunojošo griešanu, atstājot tikai 20–30 cm garu stumbenīti. Pat ja tas būs pliks kā slotas kāts, bet dzīvs, no tā ārā sprauksies jaunie zariņi. Visu augšanas sezonu līdz pat rudenim apgrieztais krūms dūšīgi jālaista un arī jāmēslo, lai ir spēks ataugt. Taču, ja līdz vasaras beigām krūms nav atdzīvojies, tad ir skaidrs, ka nosalušas saknes un rododendrs ir pagalam. Jārauj laukā un jāstāda kāda ziemcietīgāka, Latvijā radīta šķirne.
- Ja stādīsi jaunu rododendru, pats svarīgākais ir atrast tam īsto vietu. Mūžzaļie jāstāda vieglā ēnā zem priedēm vai citiem kokiem ar dziļu sakņu sistēmu, piemēram, ozoliem, ošiem, lapeglēm. Turpretī nepiemēroti kaimiņi ir koki ar seklu sakņu sistēmu – kļavas, liepas, bērzi, zirgkastaņas, kārkli, alkšņi, skābarži. Savukārt vasarzaļajiem rododendriem patiks gozēties saulē.
- Ja meklē ko jaunu un krāšņu, varbūt vērts iestādīt veigelu. Vasaras sākumā tās bagātīgi zied krāšņiem baltiem un dažādu toņu rozā un sarkaniem ziedu ķekariem dzinumu galos. Bet dažām šķirnēm ir arī īpaši dekoratīvs lapojums – Olympiade ziedi ir tumši rubīnsarkani, lapas zaļganas ar dzeltenu apmali, ‘Nana Variegata’ ziedi rozā, lapas tumšzaļas ar dzeltenu apmali, Foliies Purpureis ziedi tumši rozā, lapas brūngansarkanas.
- Savukārt, ja bargā ziema nav nobiedējusi un gribas magnoliju, to vislabāk stādīt no aukstiem vējiem aizsargātā vietā. Dabā tās aug mežainos apvidos starp citiem kokiem, kas sniedz aizvēju un ar nobirušo lapu vai skuju mulču sargā saknes. Tāpēc arī dārzā negribēs būt lepnā, klajā vientulībā. Toties itin labi pielāgojas pilsētas mūriem, kas rada aizvēju un naktī atdod dienā uzkrāto siltumu.
