Septiņas dzīvesspēka pazīmes un ceļvedis tā uztrenēšanai

Septiņas dzīvesspēka pazīmes

Pētnieki Stīvens un Sibilla Volini uzskata, ka ir septiņas dzīvesspēka pazīmes.

• Izpratne jeb apzinātība – spēja godīgi paskatīties uz realitāti, izprast savu situāciju un reflektēt par to, kas notiek, pat ja tas ir sāpīgi. Tā ir spēja uzdot sev arī smagus jautājumus par realitāti un tieši un godīgi uz tiem sev atbildēt, neblefojot un neizskaistinot realitāti, bet pieņemot – jā, man ir problēmas, bet es tās risināšu, nevis slēpšos un izlikšos, ka nekas nav noticis.
• Neatkarība – spēja apzināties savu identitāti un atdalīt sevi no slimības, traumas vai krīzes, jo – es neesmu slimība, es neesmu trauma, es neesmu krīze. Neatkarība nozīmē spēju novilkt robežu starp to, kas es esmu, un problēmu, ar ko esmu saskārusies.
• Attiecības – spēja veidot un uzturēt atbalstošas attiecības ar vismaz vienu cilvēku, kam pilnībā uzticies. Starp citu, ir bioķīmiski pierādīts, ka cilvēki, kuri piedzīvo pozitīvas, laimīgas attiecības un atbalstu, ir arī empātiski.
• Iniciatīva. Dzīvesspēcīgs cilvēks spēj uzņemties iniciatīvu – gan risināt problēmas, gan meklēt atbildi.
• Radošums. Spēja radīt un priecāties par to, kas izdevies, pārveidot negatīvu pieredzi pozitīvā, veidot ap sevi skaistumu. Radošās aktivitātes piepilda un rada prieku. Ne velti arī intervences grupās, kur cilvēki ārstējas pēc posttraumatiskā stresa situācijām, bieži tiek piedāvātas radošas nodarbes.
• Humora izjūta. Spēja saskatīt ironisko vai komisko arī grūtās situācijās palīdz samazināt emocionālo spriedzi.
• Tikumiska rīcība. Tas ir stāsts par to, ka tu nevari būt laimīgs uz citu cilvēku rēķina, neņemot vērā viņu tiesības būt laimīgiem.

Dzīvesspēku var uztrenēt

Prasme uztrenēt dzīvesspēku saistāma ar Alberta Elisa kognitīvi biheiviorālo ABC modeli – tiek uzskatīts, ka domas ietekmē emocijas un uzvedību, un ir iespējams trenēt ne tikai muskuļus, bet arī savu domāšanu, mainīt to. Amerikāņu psihologs Mārtins Seligmans šo modeli transformējis saistībā ar dzīvesspēku, piedāvājot septiņu soļu domāšanas treniņu. Ieteicams to darīt rakstiski.

1. Vispirms padomā un godīgi sev atbildi: kādas domas tev nāk prātā, nonākot sarežģītā situācijā, kā tu uztver grūtības? Šādi tu arī sapratīsi, vai vairāk esi optimiste vai tomēr pesimiste.
2. Mēģini saprast, kura doma no visām, kas ienāk prātā, ir trakākā – tāda, kas tevi sastindzina un attur no izvēles iet un darīt.
3. Kad esi sapratusi, kāda ir tava domu gaita kritiskā situācijā, vari uzdot sev nākamo jautājumu. Ja tev, piemēram, pirmā doma ir, ka nekas nesanāks un viss būs slikti, mēģini atcerēties, kurš bija tas, kas pēdējo reizi teica: tev nekas nesanāks? Šo varētu saukt par aisberga treniņu, padomā, kur aug kājas šai domai – vai tā nāk no bērnības vai jaunības, no skolotājiem, vai no vecākiem? Jo skaidrs ir viens – šādas domas neiedzimst, to, ka neizdosies, kāds tev reiz ir iestāstījis
4. Kādas ir tavas emocionālās spējas risināt grūtas situācijas? Ko tu parasti izmanto situācijās, kad emocionāli netiec galā – kāda ir tava pašpalīdzības stratēģija? Varbūt tu skaiti no viens līdz četri vai dziļi ieelpo un izelpo? Varbūt dodies staigāt vai skriet? Varbūt skaiti lūgšanu?
5. Problēmai, kas tev nomoka, iztēlojies trīs scenārijus. Pirmais scenārijs – kas ir vissliktākais, kas varētu notikt, ja es to izdarīšu (piemēram, izšķiršos, mainīšu darbu, došos dzīvot citur). Tajā mirklī tu savā domāšanā sasniedz dīķa dibenu. Otrs scenārijs – izdomā, kas varētu būt vislabākais, ja tu to izdarīsi. Un trešais – savieno abus iepriekšējos scenārijus un padomā, kas varētu būt viduspunkts. Viduspunkts nozīmē kompromisu, un tas varētu palīdzēt saprast šo situāciju.
6. Brīdī, kad jāpieņem grūts lēmums, paraugies uz situāciju no savu vērtību viedokļa. Piemēram, ja kādā situācijā jāizvērtē, kas ir primārais – veselība, gods, prestižs darbā vai naudas iegūšana – tu, iespējams, izvēlēsies, ka svarīgākais ir veselība, un situāciju pārkārtosi atbilstoši šai svarīgākajai vērtībai.
7. Visbeidzot atbildi uz jautājumu, kas ir mainījies situācijas novērtējumā šo soļu procesā? Vai tev izdevās kaut ko izmainīt un uzlabot? Dzīvesspēcīgs cilvēks apzinās savu domāšanas veidu un spēj transformēt negatīvās situācijas.

Vairāk par to, kā attīstīt savu psiholoģisko noturību un kāpēc krīzes situācijas citkārt ir atslēga tam, lai kļūtu garā stiprāks, lasi šeit:

Lauma Lūse-Kreicberga

Psiholoģija

Dzīvesspēka formula: kā uztrenēt psiholoģisko noturību un saglabāt mieru