Saņem dāvanā personalizētu rokraksta analīzi! 
Rīga -6°C 
Uzmet plānus gadam!
Folkloras pētnieku un praktizētāju vidū ļoti atšķiras viedokļi, kad tad būtu jāsvin Meteņi. Vieni stingri turas pie kristīgā kalendāra noteiktajiem datumiem, citi pēc Saules vai Mēness kalendāra. Lai arī kalendārā tie ierakstīti februāra sākumā jeb septītās nedēļas otrdienā pirms Lieldienām, arvien vairāk folkloristu piedāvā tos svinēt otrajā jaunajā mēnesī pēc ziemas saulgriežiem, kā to dara daudzas senās kultūras pasaulē jau gadu simtiem. Piemēram, ķīnieši šajā laikā svin Jauno gadu, Brazīlijā ir karnevālu kulminācija, slāviem noslēdzas Masļeņica. Arī mūsu senčiem Metenis iezīmē jaunā saimnieciskā gada sākumu (garīgā gada sākums ir ziemas saulgriežos). Iespējams, Meteņi kalpojuši par atskaites punktu Saules un Mēness kalendāra saskaņošanai, kad katru trešo gadu viens lieks trīspadsmitais mēnesis ir jāpieliek klāt. Dzīve ritēja pēc Saules, bet lopus, dārzeņus un labību audzēja pēc Mēness ritma. Ja padomā, tad skaitīt gadalaikus un pieņemt par gada sākumu tieši pavasari, šķiet dabiski un loģiski, jo daba drīz mostas, sākas viss no jauna un arī cilvēkiem parādās jauni spēki un enerģija.
Šis ir brīdis, kad jāpārdomā izdarītais un jānoliek jauni mērķi nākamajam gadam.
Tieši ar šo plānošanu, iespējams, saistās Meteņa nosaukums (Meteņa vārds tautasdziesmās minēts tikai vienskaitlī, tāpat kā Jānis, Mārtiņš, taču tautas valodā iegājušies kā Meteņi, Jāņi, Mārtiņi): «meti» – griešanās vieta, mērs, laika grieži, gads, pagrieziena vieta, robeža, plānotie pieturas punkti. Līdz ar to šajā mirklī ir it kā «jāuzmet» šie meti – jāpadomā par nākotnes plāniem un jāveic tādas darbības, lai tie arī izdotos un viss veiktos.
No kalna uz kalna
Dziesmās nereti dzirdams, ka Metenis nāk pār kalnu, bet jāatzīmē, ka tas nav dievība, bet konkrēta laika posma personificējums, arī atnākošā pavasara gaisma. Laimīgi tie, kuriem tuvumā kalns, jo pats galvenais Meteņu notikums ir vizināšanās ar ragavām vai jebko citu, kas slīd. Simboliski tas apzīmē laišanos jaunā dzīvē, jaunā sākumā, turklāt ar uzrāvienu un prieku.
Jo tālāk no kalna nobrauks, jo garāki lini augs vai pašam labāka veselība un viss izdosies veiksmīgāk.
Vizinās visi, ne tikai bērni, tāpat kā Lieldienās šūpojas visi. Dažviet arī savlaicīgi nolēja kalnu ar ūdeni, lai vizināšanās labāka un tālāka. Braucot no kalna lejā, jālielās, skaļi jāsauc: «Manam tēvam gari lini!» Blakus braucošais atsauc: «Manam tēvam vēl garāki!» Iepriekšējais, negribot padoties, piebilst: «Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!» – tādējādi apliecinot dzirkstošo dzīvi un atbrīvojot vietu jaunam sparam.
Visraksturīgākā un senākā Meteņu tradīcija ir ciemos braukšana.
Īstais brīdis, lai apciemotu sen neredzētus radus, draugus un paziņas un iekustinātu enerģijas, nodibinātu jaunus sakarus un draudzības.
Šo dienu vēl sauc par Miesmeti, Pīrāgdienu, Vastalāvi, Aizgavēni, Budēļu vakaru un vēl citādi, un tā ir pēdējā diena, kad iet ķekatās vai budēļos. Meteņos visaktuālākās ir budēļu maskas ar auglības atribūtiku un lielumlielu trokšņošanu. Budēļi apvelk kažoku uz otru pusi, mici arī, piekar zvaniņus, rokās skaņu rīki un rīkste, jostasvietā piekārts burkāns, kas iesiets starp diviem sīpoliem, acīmredzami simbolizējot auglību, veselību un pasteidzinot pavasara atnākšanu. Slotiņa vai rīkste domāta mājas iedzīvotāju maigai iepēršanai, ja līdz Meteņiem nav izdarīts kāds no ziemas darbiem. Vīrieši mēdz vilkt sieviešu drēbes, bet sievietes – vīriešu. Darinot trokšņu un skaņu rīkus, var likt talkā iztēli – katli, vāki, veļas dēlis, klabatas, svilpītes, bundžas, dažādas žvadzināmas lietas ar piekārtiem zvaniņiem, pogām, metāla gabaliņiem. Budēļi lēkā un danco, simboliski mijiedarbojoties ar zemi, ienesot jautrību ikvienā mājā, kuru apciemo, un padzen ļaunumu, iztīra pa ziemu sastāvējušos gaisu un enerģijas.
Pīrāgi no zila gaisa
Veci ļaudis atceras, ka bērnībā no visiem gadskārtu svētkiem visvairāk gaidījuši tieši Meteni – ne tikai tāpēc, ka beidzot no kalna braukšanā piedalās arī pieaugušie, bet izjokošanas un dāvanu dēļ. Dažviet Meteņus mēdz saukt par Bērnu dienu, jo tieši viņiem un saimniecei tiek pievērsta visa uzmanība. Kāpēc? Metenis kā pavasara un visa jaunā sākšanas svētki ievada mūžu, saimniece ir pirmradītājas simbols, bet bērni – augļi un nākotne. Saimniecei Meteņos ir jādejo īpaša sava deja, kas veicinātu auglību, veselību, ražu, izdošanos un veiksmi. Savukārt bērnus izjoko dažādi, piemēram, viena no jautrākajām tradīcijām ir Meteņa dzīšana. Pieaugušie iedod bērniem maisu un sauc uz riju meklēt rokā jeb dzīt Meteni. Kad bērni ieskrējuši iekšā, viņiem no augšas met saldumus, «zelta» pogas, pīrāgus un sīkas dāvanas, kā arī lej ūdeni uz visām pusēm, lai auglīgi, veseli un vasarā nekostu odi. Bērni spiedzot bēg uz visām pusēm, tomēr ļaujas.
«Zelta» pogas un pīrāgi simbolizē sauli, saules gaismas atnākšanu, bet ūdens – auglību.
Vēl kāda ļoti interesanta paraža, kas īpaši bērnus sajūsmina, ir viņu mešana auduma maisos pāri sētai lielā, mīkstā sniega kupenā, lai veseli un agri celtos. Tā ir arī simboliska gaismas un tumsas robežu pārkāpšana, iezīmējot pavasara atnākšanu. Noteikti jāveļ sniega bumbas un kamoli, lai viss apaļi un gludi sokas. Meteņa dziesmās daudz runāts par gariem liniem, kas jāsaprot kā izdevies rezultāts. Šajā dienā arī jāķemmē mati vai pat tie jāgriež, tad tie gari augs (tas sakrīt ar teoriju par Meteņu svinēšanu jaunā Mēnesī – arī mati jāgriež jaunā/augošā Mēnesī), jo te darbojas analoģija: gari mati – gari lini. Toties Meteņos nedrīkst neko mājās ievest, bet gan tikai iztīrīt un iznest.
Mistiskais miesmetis
Pievēršoties galda tēmai, skaidrs ir tikai tas, ka Meteņos daudz un bagātīgi jāēd.
Kauj cūku, ēd cūkas smeceri, cūkas ausi, cep miežu un kaņepju plāceņus un slokatņus (plāceņi ar pildījumu), gatavo zīdeni un pīrāgus, vāra pupas un zirņus. Galdu klāj ar baltu galdautu, rotā ar zaļām mētrām vai sūnām, kas nu vēl zaļš mežā atrodams. Cūkas auss un šņukurs ir modrības simbols, tāpēc drīzāk tie kalpo kā atgādinājums, ka ir sācies jauns laiks, būsim modri un aktīvi. Par to, kā ir ar ēšanu pēc Meteņa dienas, domas dalās. Kristieši uzsāk lielo gavēni, bet, kā ir bijis senajiem baltiem, grūti spriest.
Meteni vēl mēdz saukt par miesmeti, kas, iespējams, varētu apzīmēt miesas jeb gaļas atmešanu.
Šajā laika pasaulē ir karnevāli, kuru vārds (carnival) ir senas izcelsmes, un viens no tā variantiem ir «gaļas atmešana». Mūsdienās mēs gan karnevālus maldīgi saistām tikai ar maskām. Savukārt, ja skatās no praktiskā viedokļa, gavēņa uzsākšanas iemesls ap šo laiku mūsu senčiem, iespējams, bijis cits – gluži vienkārši ēdiena krājumi sāka iet uz beigām, tāpēc, lai izvilktu līdz pirmajiem izaugušajiem asniem, saimei bija jāsavelk savilkt jostas ciešāk. Tāpēc ticējumi uzstājīgi iesaka Meteņos ēst daudz un bagātīgi, jo pēc tam tas būs tas jādara pieticīgāk.
Pēc Meteņiem ir Pelnu diena, ko atzīmē gan kristīgā pasaule, gan senču tradīciju kopēji, tikai to saturs un nozīme būtiski atšķiras. Kristieši to svin septītajā trešdienā pirms Lieldienām (kristīgajām), bet mūsu senči – uzreiz pēc Meteņiem. Ja katoļu simbolikā pelnu kaisīšana ir grēku nožēlošanas zīme, tad baltiem – auglības un veselības veicināšanas rituāls. Vecākās paaudzes cilvēki vēl atceras tradīciju pie apģērba Pelnu dienā viens otram pielikt maisiņā pelnus. Aizsākums tam varētu būt sena paraža Pelnu dienā ielikt katlā pelnos ierušinātas vēl kvēlojošas ogles, aiznest uz noskatīto jaunās mājas būvniecības vietu un izdedzināt nelielu līdumu. Lielākā daļa seno paražu ir veiktas praktisku apsvērumu dēļ, tikai mūsdienās šie praktiskie apsvērumi aizmirsušies, paliekot tikai kā mistiski ticējumi. Ar šo dedzināšanu gan izdezinficēja vietu, gan simboliski attīrīja, un nu māju varēja celt uz enerģētiski tīras zemes. Jaunais saimnieks no vecās tēva mājas pavarda paņēma pelnus un ieraka zemē jaunās mājas vietā topošā pavarda vietā. Pelnu dienā dibināja jaunas saimniecības un iesāka lielas lietas, arī kalpi mainījās gan šajā dienā, gan Jurģos.
Pēc tumšās ziemas Meteņa atzīmēšana palīdz cilvēkiem pamosties, iedvesmoties un saņemties pavasara gaidīšanai. Plānosim, līksmosim un svinēsim dzīvi! Starp citu, arī mūsdienu dabas pētnieki un laika pareģi atzīst – kāds laiks Vastlāvī, tāds arī būs Lieldienās!
