Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Konsultē Linda Kante, sertificēta fizioterapeite, dūla, deju un kustību terapeite.
Pastāv pētījumi, kas apliecina, ka pareizi veikta ietīšana var mazināt Moro refleksu (pēkšņās trīsas), kas jaundzimušo mēdz pamodināt, kā arī veicināt mierīgāku miegu pirmajos dzīves mēnešos. Daži speciālisti uzskata, ka maiga ietīšana imitē sajūtu, kā mazulis juties mammas dzemdē, un tas var palīdzēt zīdainim nomierināties. Taču fizioterapeite Linda Kante uzskata, ka kokoni un ietīšana sedziņā vai autiņā nenāk par labu bērna attīstībai, atzīstot, ka vecāki bieži izvēlas ietīšanu, tāpēc ka mazulis ir nemierīgs, daudz raud un nespēj aizmigt. «Ietinot autiņā, bēbītis kļūst rāms, taču tas tikai nomāc simptomus, nevis ir iemesla risinājums.
Mans aicinājums vecākiem – analizēt mazuļa nemierīguma un raudāšanas iemeslus soli pa solītim.
Kāpēc mazulis ir nemierīgs? Vai viņam ir kolikas? Vai diskomforts vēderā, kas saistīts ar zarnu trakta adaptāciju? Jāatceras, ka pirmajos dzīves mēnešos zīdaiņa kuņģa un zarnu trakts vēl tikai attīstās – bieži ir kolikas, gāzes, sāpīgums. Šajā laikā bērna dabiskā poza ir, kad kājiņas ir pievilktas pie vēdera, – tas mazina saspringumu vēderā un palīdz gremošanai. Bet, ja bērniņam ir iztaisnotas kājas, kad viņu ietin kokoniņā, viņš spārdās, diskomfortā sasprindzina vēderu, un tas sāpes var pat pastiprināt,» skaidro fizioterapeite.
Kā ietīšana ietekmē fizisko attīstību?
Ietinot bērniņu, parasti viņu nogulda uz muguras, taču Linda Kante uzsver, ka šī poza var nebūt piemērota bērniem ar gremošanas problēmām. «Gravitācija visu smagumu velk uz leju, zarnu trakts tiek noslogots vēl vairāk, un mazulis jūtas vēl sliktāk,» viņa stāsta. Turklāt, guļot uz muguras, galviņu mazulis visbiežāk pagriež uz vienu pusi. Tas var radīt asimetriju vai negatīvi ietekmēt kakla skriemeļus. «Tādējādi var nobloķēties pirmie divi kakla skriemeļi, kairinot nervus vagus, – tas var izraisīt ne tikai raudulīgumu, bet arī aizcietējumus vai kuņģa atvilni,» piebilst fizioterapeite, uzsverot, ka bērna fiziskā attīstība ir cieši saistīta ar kustību brīvību un pozu daudzveidību.
Pētījumi rāda, ka pastāvīgi fiksētas un taisnas kājiņas var negatīvi ietekmēt gūžu un mugurkaula attīstību.
«Ir pētījums par cilti Ziemeļamerikā, kur mazulīšus tradicionāli tin ļoti cieši, un pieaugušā vecumā viņiem attīstījās jostas daļas trūce,» norāda speciāliste, uzsverot, ka ilgstoši šādi noslogojumi var veicināt jostas daļas hiperlordozi, ietekmējot mugurkaula dabisko izliekumu. Savukārt Amerikas Pediatrijas akadēmija (AAP) norāda, ka zīdaiņa nepareiza ietīšana (īpaši ar taisnām kājām) palielina gūžu displāzijas risku – stāvokli, kad gūžas locītava neattīstās pareizi. Pētījumi arī liecina, ka ilgstoša un pārāk bieža zīdaiņa ietīšana var ierobežot kustību brīvību, kas nepieciešama mazuļa neiroloģiskajai un motorajai attīstībai. «Brīvās kustības ir ļoti būtiskas bērniņa muskuļu tonusa, koordinācijas un līdzsvara attīstībai,» uzsver Linda Kante.
Apzināta vecāku attieksme
Fizioterapeite aicina vecākus jau no pirmajām dienām izvērtēt, kādu attieksmi viņi veido pret bērnu. «Ja ietinam zīdaini, lai viņš tikai guļ un vecākus netraucē, – tas nav cieņpilni. Mazulis, ja viņu stingri ietin, jūtas kontrolēts, nevis saprasts,» skaidro Linda Kante, uzsverot, ka labākais zīdaiņa nomierināšanas instruments ir vecāku rokas. «Lai gan fiziski un emocionāli var būt izaicinoši un grūti, tas ir tuvu attiecību pamats. Vecāki pret to var izturēties kā pret apzinātības treniņu – attīstīt pacietību, mīlestību, empātiju. Zīdainis nav trausls priekšmets, kas jāiesaiņo, lai neraudātu. Viņš ir jūtīgs, emocionāli piesaistīts cilvēciņš, kurš ar savu ķermeni un kustībām stāsta, kas viņam ir vajadzīgs. Ietīšana var būt risinājums retos izņēmumos, taču ikdienā bērnam ir nepieciešama brīvība, atbalsts un vecāku klātbūtne. Viss sākas ar mūsu attieksmi – gribam kontrolēt savu bērnu vai būt viņam līdzās. Tas ir būtisks jautājums, kas sev jāuzdod katram jaunajam vecākam,» rosina Linda Kante.
Svarīgi!
Amerikas Pediatrijas akadēmija brīdina: ja zīdainis, būdams ietīts autiņā, tiek nolikts gulēt uz sāniem vai vēdera, pieaug zīdaiņa pēkšņās nāves risks.
Šī iemesla dēļ:
- zīdaini drīkst ietīt tikai tad, ja viņš vēl neveļas;
- ietīts zīdainis jāliek gulēt tikai uz muguras;
- kad bērns jau mēģina velties (parasti no divu mēnešu vecuma), ietīšana ir jāpārtrauc;
- pārāk cieša ietīšana vai ietīšana biezā audumā var radīt pārkaršanu, kas arī ir zīdaiņu pēkšņās nāves riska faktors, tāpēc ietīšanai jāizvēlas elpojošs, plāns materiāls.
Alternatīvas – kā palīdzēt mazulim bez ietīšanas
Ietīšana nav vienīgais veids, kā mazināt zīdaiņa nemieru. Fizioterapeite Linda Kante aicina izvēlēties dabiskākas pozicionēšanas un aprūpes metodes.
Pozicionēšana uz sāniem ar pakaviņu
Apmēram līdz pusotra mēneša vecumam zīdaini var likt gulēt uz sāna. «Bērniņu liek pakaviņā, galva un mugura taisna, kājiņas saliektas, ar pakaviņu nodrošinot stabilitāti. Kad ceļam bērniņu no gultas, mainām pusi, lai novērstu asimetrijas risku.»
Bunkeri jeb guļammaisi
Bunkeri jeb guļammaisi nodrošina siltumu un komfortu, piemēram, kad mazulītis vēsā laikā tiek pārvietots autosēdeklītī. «Tie ir piemēroti pirmajos trijos mēnešos. Atšķirībā no kombinezona mazulis guļammaisā var brīvi kustināt gan kājas, gan rokas.»
Slings
Lai mazuli nomierinātu, slings var būt labs risinājums, bet ar nosacījumu, ka to lieto pareizi. «Svarīgākais, mazuli nēsājot slingā, ir pareizs leņķis – mazuļa kājiņām jābūt izvērstām tā sauktajā dziļā ietupiena pozīcijā (aptuveni 45 grādu izvērsumā), šādi bērna mugurkaulam netiek radīta lieka slodze. Nedrīkst arī aizmirst par galvas atbalstu.»
Ņem vērā!
Vienīgā situācija, kad zīdaiņa kustības būtu jāierobežo, ir saistīta ar vēdersāpēm. «Kad mazulis ļoti spārdās, taisno kājas – tas liecina, ka viņam ir izteikts diskomforts. Vecāks var ar savu roku piespiest kājiņu pie vēdera – tā uzreiz var just, ka bērnam kļūst vieglāk,» uzsver fizioterapeite, skaidrojot, ka metode viena kāja pie puncīša ir terapeitiska, nevis ierobežojoša.
