Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ikvienam vecākam šķiet tik ierasti saģērbt bērnu un doties ārā pastaigāties. Mūsdienās svaigā gaisā ir pieejamas dažādas izklaides – parki un bērnu rotaļlaukumi, sporta un vingrošanas laukumi, dažādas dabas takas. Kā pastaigu svaigā gaisā padarīt par īpašu piedzīvojumu, kuras laikā bērns var radoši darboties, iepazīt pasauli un mācīties? Pedagoģe Ināra Antiņa ir pārliecināta, ka pastaigu un būšanu pie dabas vecāki var veidot kā bagātīgu izziņas un bērna personības pilnveides procesu: «Lai tas izdotos, ir jāveicina mācīšanās – jaunu zināšanu uzkrāšana, vērošana, salīdzināšana un pēc tam arī secināšana. Daba ir viens no veidiem, kā bērnam varam palīdzēt iepazīt un izprast pasauli, jo dažādas mazās lietas, kas ir sastopamas un novērojamas dabā, palīdz uzkrāt informāciju par pasaules kopainu.»
Sagatavošanās darbi
Lai iecerētā pastaiga izdotos, pirmkārt, svarīgi izvēlēties piemērotu apģērbu: ja līst lietus, apģērbam un apaviem jābūt ūdensnecaurlaidīgiem; ja ir saulains laiks, noteikti jāpadomā par saules aizsardzību. «Aizrautīgi āra pastaigu cienītāji nemaz nepēta, kādi laikapstākļi ir aiz loga, viņi dodas ārā gan lietū, gan vējā. Tas ir sajūtas bagātinoši, un arī bērnam būs liels piedzīvojums. «Ir taču tik lieliski, ka vecāki neaizrāda par drēbju sasmērēšanu, ja pēkšņi ienāk prātā ielēkt peļķē vai uzrāpties kokā,» tā nodomā mazais pasaules atklājējs.»
Otrkārt, ja dodamies ārā, lai kaut ko pētītu un izzinātu, bērnam vajadzēs nelielu mugursomu, kurā var ielikt lupu, binokli, trauciņu ar ēdienu un ūdens pudeli.
Noderēs arī maisiņš, kurā salikt pastaigas laikā atrastas bērnam saistošas lietas. Lielāks bērns, kurš jau prot rakstīt, var paņemt līdzi arī blociņu, kur izpētīto un atklāto uzzīmēt vai pierakstīt.
Piedzīvojums ikvienam
Ināra Antiņa ir pārliecināta: lai dotos kopējā piedzīvojumā un radoši pavadītu laiku svaigā gaisā, bērna vecumam nav ierobežojumu. Pavisam mazu zīdainīti var ielikt ķengursomā vai iesiet slingā un kopā doties dabā. Dažkārt var šķist – kāda gan jēga ņemt līdzi mazuli, viņš taču neko nesaprot! Tā domāt ir aplami, jo pozitīvās emocijas, ko jutīs visa ģimene, sajutīs arī mazulis. Un svaigs gaiss ikvienam no mums nāk tikai par labu!
Izskaidrojam pastaigas mērķi
Pirms došanās pastaigā ar bērnu vajadzētu kopīgi aprunāties par to, ko vēlas bērns un ko iesaka vecāks, – ko šodien ārā varētu darīt, ko apskatīt, ko iemācīties, pārrunājot arī notikumus, kas bijuši iepriekš. «Ļoti svarīgi bērnam ikreiz pacietīgi paskaidrot, kāpēc mēs dosimies ārā. Ja arī esam izdomājuši doties uz ierasto rotaļu laukumiņu, pirms tam mazajam pastāstām: «Šodien mēs dosimies satikt draugus, uztaisīt smilšu kūku, pārbaudīt, vai šis spainītis ir lielāks vai mazāks par otru spainīti.
Varbūt mums izdosies nobraukt no tā slidkalniņa, no kura vakar nevarēji, un mēģināsim saprast, kāpēc tas neizdevās.
Varbūt bērniņam, kuram neizdevās uzkāpt pa kāpnītēm, šodien varēsim palīdzēt.»»
Ko mērķa izvirzīšana palīdz saprast bērnam? «Izvirzot pastaigas mērķi, bērns mācās izvērtēt savas intereses un prasmes, plānot laiku, argumentēt savas vēlmes, mācīties patstāvību un lēmuma pieņemšanu. Lai tas nebūtu nekas abstrakts, var mācīt arī ar ikdienas piemēriem – uz veikalu dodas, lai nopirktu produktus, tāpēc veido iepirkumu sarakstu, uz kino dodas, lai noskatītos kādu filmu. Ja plānots apskatīt, piemēram, purva takas, bērnam vajadzētu paskaidrot, ka tā būs atšķirīga vide salīdzinājumā ar jūru vai mežu, purvā būs staigns, tāpēc drīkstēs staigāt tikai pa laipām.»
Cik ilgu pastaigu plānot? Tas atkarīgs no ģimenes paradumiem, piemēram, vai ir ierasts nedēļas nogalē pavadīt ārā vairākas stundas vai doties pastaigā tikai uz īsu laiku. Ar to ir jārēķinās, jo var arī gadīties – lai kā vecāki censtos sagatavoties, iecerētais plāns var rezultēties ar pēkšņu bērna protestēšanu. «Šajā ziņā vecākiem jābūt īstiem brīnumdariem, kas vienmēr ir gatavi izdomāt ko aizraujošu, piemēram, aicinot bērnu pastaigas laikā atrast trīs kokus ar ķērpjiem. Iespējams, vārds ķērpis, ko bērns iepriekš nav dzirdējis, viņā raisīs ziņkāri, tad vecāki varēs izstāstīt, kas tas ir, kā tas izskatās, kur to meklēt.
Piedāvājot aktivitātes, vecākiem jāņem vērā arī bērna temperaments. Ja mazais ir ļoti kustīgs un aktīvs, pirms došanās uz purva takām visai ģimenei jāizrunā noteikumi pastaigas laikā. Ja bērns ir bailīgs, nepazīstama vide viņam var radīt stresu, arī tas ir jāņem vērā. Būtiska ir arī bērna uzmanības noturība. Jābūt gataviem, ka bērnam varētu būt grūti ievērot pirms tam izrunātos noteikumus, bet vecākiem pie tiem jebkurā gadījumā būtu jāturas,» skaidro Ināra Antiņa.
Lietu vākšana un krāšana
Lai gan ir vecāki, kuri nelabprāt papildina mājas iedzīvi ar dažādiem jauniem atradumiem, uz tiem vajadzētu raudzīties kā uz unikālu pētniecības materiālu. «Piemēram, bērniņš atrada skaistu lapu – tas taču ir brīnišķīgi! Mājās varēsim izpētīt tās dzīslojumu, un būs tik aizraujoši!
Atrastās lietas varam salikt auduma maisiņā, pēc tam aicināt bērnu aizvērtām acīm ielikt roku maisiņā un censties saprast, kas tas varētu būt, – vai tas ir ass, ciets vai varbūt mīksts.
Pastaigas laikā varam arī mudināt bērnu salasīt ko konkrētu, piemēram, mazus akmentiņus, kurus mājās varēs nokrāsot,» iesaka Ināra Antiņa.
Bērna atradumiem var izveidot arī speciālu mapi vai kasti, kur salikt visu, ko mazais ir atradis, atklājis vai izpētījis, ejot pastaigās. Tas ir būtiski, lai pēc laika bērns var atvērt savu īpašo kasti un ar patiesu prieku secināt, ka viņš jau ir iepazinis tik daudz lietu.
Tehnoloģiju lietojums
Daudzus vecākus satrauc bērnu lielā interese un vēlme ikdienā lietot dažādas ekrānierīces. Taču būsim godīgi, to izslēgšana no mūsdienu pasaules vairs nav iespējama.
Tas, ko varam darīt, – rādīt bērnam piemēru, ka modernās tehnoloģijas iespējams izmantot mērķtiecīgi un jēgpilni.
«Piemēram, apņemamies, ka trīs vasaras mēnešus no viena skatpunkta ar kādu viedierīci fotografēsim konkrētu koku. Ja tā būs kastaņa, bērns varēs piedzīvot, kā no ziediem pakāpeniski attīstās mazi kastanīši, līdz vēlāk tie izaug par lieliem kastaņiem. Pēc tam datorā varam šīs fotogrāfijas salikt kā kolāžu un pētīt novērotās izmaiņas. Vai, piemēram, pastaigājoties varam ieslēgt viedierīces navigāciju un skatīties, pa kādu ceļu mums jāiet, lai nokļūtu galamērķī. Ir pieejamas arī dažādas augu noteikšanas lietotnes (piemēram, Eiropā izstrādātā Plantnet palīdzēs atpazīt kokus, krūmājus un citus augus). Ļaujam, lai bērns ieraudzīto augu pats nofotografē, pēc tam izlasām un iepazīstinām ar tā nosaukumu un aprakstu.»
Izmēģini!
Pateicoties lietotnei SkyView, raudzīšanos debesīs var apvienot ar zinātnisku izpēti, apgūstot informāciju par planētām, zvaigznājiem un pat satelītiem. Tas paveicams pavisam vienkārši – pavēršot telefonu pret zvaigžņoto debesjumu, lietotne skenē debesis, iezīmējot zvaigznājus un planētas, kā arī rāda planētu atrašanās vietu dažādās diennakts stundās.
Augu izpēte
Gada siltajos mēnešos lieliska aktivitāte ir dažādu ziedu vākšana – no tiem var veidot herbāriju, bet ārstniecības augus var sažāvēt tējai. «Jautra izklaide izdosies, ja ārā salasītos ziedus ieliksim guašas krāsā un uz papīra uzspiedīsim kā zīmodziņus. Īpaši smaržīgus augus varam savākt, izžāvēt un kopā ar bērnu uzšūt maisiņus, lai iesmaržinātu māju. Ja bērnam pļavā sakārojas noplūkt kādu ziedu, lai viņš to dara! Mēs, pieaugušie, zinām, ka ziediņš varētu ātri novīst, tomēr jāļauj bērnam pašam to piedzīvot.
Vēl var veikt, piemēram, šādu eksperimentu – ūdenī, kam pievienota zila guašas krāsa, ieliek narcisi, kādu novītušu ziediņu un kopā vēro, kurš zieds iekrāsosies zilā krāsā.
Bērns iegūs pieredzi – lai augs dzīvotu, tam ir nepieciešams ūdens. Protams, bērnam ir arī jāmāca, ka ir augi, kuri ir aizsargājami, tāpēc tos plūkt nedrīkst (Latvijā aizsargājamo augu sarakstu var atrast botanika.lu.lv),» atgādina Ināra Antiņa
Ja ir iespēja, kopā ar bērnu var iestādīt kādu augu, piemēram, pupu, un vērot, kā tas izdīgst, kā aug, kā veidojas lapiņas. «Var izmēģināt arī šādu eksperimentu: paņemam vairākus podus un aicinām bērnu vienā podā iestādīt kartupeļa mizu, otrā – pusi kartupeļa, trešajā – veselu kartupeli. Pēc tam bērns var vērot un secināt, kas ir jāiestāda, lai izaugtu stāds.»
Saklausīt putnu balsis
Pētīt un atpazīt dažādu putnu balsis – šī var kļūt par aizraujošu nodarbi gan mazajiem, gan lielajiem. Lai vienkāršāk orientēties, varam izmantot ornitologu veidotās putnu balsu vietnes internetā (piemēram, putni.lv, letonika.lv sadaļā Multivide). Kopā ar bērnu varam paklausīties, kā dūdo balodis, un pēc tam, dodoties pastaigā, censties saklausīt ko līdzīgu.
Lai bērns vieglāk atpazītu dažādus putnus, noderēs arī kartītes ar putnu attēliem vai putnu enciklopēdijas izpēte.
Pētām ūdeni
Lai izpētītu, cik dažāds var būt ūdens, noderēs speciāli plastmasas trauciņi, kam vāciņš veidots no palielināmā stikla. «Šādos trauciņos var ieliet, piemēram, ūdeni no grāvja, dīķa vai peļķes un tad pētīt, kā izskatās ūdens, ko varam tajā saskatīt. Kad esam devušies izbraucienā uz jūru, tāpat var izpētīt arī jūras ūdeni. Interesanti ir kopā ar bērnu izpētīt, ezeru vai upi, vērojot, kāds ir vēja virziens, vai veidojas viļņi, uz kuru pusi plūst upe. Lai bērnam būtu vieglāk to izprast, no koka mizas un lapas var uzmeistarot mazu laiviņu un palaist to ūdenī.»
Laikapstākļu vērošana
Bērnu var mudināt pētīt laikapstākļus. Ik dienu kopā var apskatīt un atzīmēt āra temperatūru. Ja bērns vēl nav apguvis rakstītprasmi, varam lūgt kalendārā uzlīmēt atbilstošu uzlīmīti vai uzzīmēt simbolu – ārā ir saulains, mākoņains vai lietains laiks. Šādi bērns mācās, ka laikapstākļi katru dienu nav vienādi. Varam bērnam arī pavaicāt: «Kā tu domā, kāpēc vakarā ir vēsāks, bet dienā – silts?» Varam arī pētīt ēnas, mēģinot saprast, cik garas tās ir, kāpēc pusdienlaikā ēna bija īsāka nekā vakarā.
Ja ārā ir ļoti karsts, var mēģināt izžāvēt slapjas drēbes. Tieši to pašu varam darīt, ja ir vēss laiks, pēc tam ar bērnu pārrunājot, kad drēbes izžuva ātrāk.
Vēl var pētīt, kas ir mainījies ārā pēc lietus. Ejot pa asfaltētu celiņu un iekāpjot kādā peļķē, kājas nekļūst netīras. Bet kāpēc, iekāpjot dubļos, ir pretēji? Ja lietainā laikā esat laukos, varat pamēģināt no lielajām rabarbera lapām izveidot lietussargu un paslēpties, pēc tam ar bērnu izrunājot, vai tas tiešām pasargāja no lietus. Mitrā laikā, esot pie dabas, var pētīt dažādu putnu un dzīvnieku atstātos pēdu nospiedumus.
Arī bērniņš pats var noaut plikas kājiņas un salīdzināt savas pēdas nospiedumu ar putniņa pēdām. Starp citu, dubļi ir lielisks materiāls, uz kā veidot dažādu lapu nospiedumus un pēc tam minēt, kuras lapas nospiedums tas ir.
Ko darīt pilsētā?
Ja nav iespējas doties pie dabas vai uz laukiem, daudz ko radošu un aizraujošu var paveikt arī pilsētā. Piemēram, uz bruģa ar krītiņiem uzrakstīt ciparus, pēc tam uzzīmēt un izlēkt klasītes.
Ja bērns jau ir apguvis skaitīšanu, var aicināt trīs bruģīšus izkrāsot zaļā, bet četrus – sarkanā krāsā un izdomāt, kas ir vairāk – trīs vai četri.
Lielāki bērni šīs matemātiskās darbības var veikt uz papīra un izrēķināt kopējo summu.
Vecākiem ir jācenšas atraisīt radošo iztēli, jo itin visu var izmantot mākslinieciskā talanta atraisīšanai. «Kaut vai šāds piemērs: pie atkritumu tvertnes ieraugām pieslietas savu mūžu nokalpojušas koka durvis. Tas taču ir unikāls materiāls, kuru ar krāsām pārvērst īstenā mākslas darbā. Tāpēc uz priekšu!» Tikpat lieliska aktivitāte izvērtīsies, ja, ejot pa grants seguma celiņu, pamanīsim akmentiņu un ierosināsim bērnam iztēloties: «Lūk, šis varētu būt peles deguns, tu varētu mēģināt uzzīmēt mazo dzīvnieciņu. Bet šis akmentiņš labi iederētos princeses kronī, vai tu varētu uzzīmēt skaisto princesi? Bērnu iztēlei nav robežu, tāpēc mazie spēs uzburt visdažādākās lietas,» ir pārliecināta Ināra Antiņa.
Staigājot pa pilsētu, bērnu var rosināt apskatīt veikalu izkārtnes, mēģinot tās izlasīt vai nosaukt burtiņus, kurus jau pazīst, ceļazīmes, māju vai garām braucošo automašīnu numurus, aicinot nosaukt redzamos ciparus vai saskaitīt pilsētā redzamos pulksteņus, pa ceļam redzamos kokus, mājas, ielu krustojumus. Ja mazais vēl neprot skaitīt, varam darīt, piemēram, šādi: tiklīdz bērns ierauga pulksteni, ieliek kabatā vienu akmentiņu.»
