Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc, ņemot vērā, ka daudzas sievietes vēlas barot ar krūti un to sākotnēji arī dara, krūts piens bieži vien jāpapildina ar piena maisījumu?
Slimnīcā pēc dzemdībām pastiprināti tiek novērots jaundzimušā svars. Nereti, līdzko svars sāk kristies, mediķi liek mammām zīdaiņus sākt piebarot ar piena maisījumu. Turklāt bieži tiek piemērota pilna maisījuma porcija neatkarīgi no tā, vai zīdainis ēd arī no krūts vai ne. Parasti mammas no dzemdību nodaļas uz mājām dodas trešajā dienā pēc dzemdībām, pat nezinot, ka īstais piens sāk veidoties tikai 72 stundas pēc bērna piedzimšanas. Tad krūtis kļūst pilnas piena, un ļoti iespējams, ka maisījums vairs nav vajadzīgs, taču bieži bērnam to turpina dot.
Tālākais atkarīgs no ģimenes ārsta iesaistes – diemžēl ārsti bieži vien par jaundzimušā barošanas veidu pārlieku neinteresējas. Uzzinot, ka slimnīcā zīdaini lika piebarot, viņi neiejaucas un iesaka tā arī turpināt. Taču piena maisījuma izmantošana rada risku samazināt krūts piena ražošanos.
Visi zina, ka zīdīt bērnu ir labi, bet praktiskas palīdzības mammām, kurām sākotnēji nācies dot bērnam piena maisījumu, no medicīnas personāla puses akūti trūkst. Risinājumus, lai iespēju robežās atgrieztos pie zīdīšanas, mammām, kuras to vēlas, pārsvarā palīdz meklēt zīdīšanas konsultanti un ārsti, kas iedziļinās zīdīšanas jautājumos.
Ja tomēr nākas bērnu piebarot ar piena maisījumu, bet mamma vēlas turpināt pēc iespējas ilgāk ēdināt no krūts, kā nodrošināties pret to, ka krūts piens samazinās un ar laiku no zīdīšanas jāatsakās pilnībā?
Jauktās barošanas un it īpaši ilgtspējīgas jauktās barošanas gadījumā vissvarīgāk ir atrast pareizo, situācijai atbilstošo krūts piena un piena maisījuma proporciju. No 4–6 nedēļu vecuma līdz pat sešu mēnešu vecumam zīdainim dienā vajag vidēji 750 ml piena. Ja zīdainis tiek piebarots ar piena maisījumu, bet mamma vēlas turpināt zīdīšanu, ir jāņem vērā divi ļoti būtiski faktori.
Pirmkārt, jādod bērnam iespēja būt pie krūts un zīst pienu. Ir nepieciešamas, minimums, 8–9 zīdīšanas reizes diennaktī, tās var būt pat 12–15 zīdīšanas reizes. Droši var piedāvāt mazulim abas krūtis katrā barošanas reizē vai pat 3–4 reizes mainīt krūtis. Svarīgi, lai bērns satver krūti pareizi un spēj to efektīvi iztukšot. Papildus var izmantot arī krūts saspiešanas metodi – tā ir efektīva un palīdz pienam plūst spēcīgāk. Šāda pieeja ļauj bērnam efektīvi iztukšot krūtis, saņemt mammas pienu un pakāpeniski palielināt piena ražošanu. Ja bērns kādu iemeslu dēļ nespēj efektīvi iztukšot krūtis, piena atslaukšana palīdz saglabāt vai pat palielināt krūts piena daudzumu.
Otrkārt, ja ilgtermiņā piena maisījuma daudzums pārsniedz pusi no kopējā diennaktī nepieciešamā uztura apjoma, tas rada risku, ka krūts piena daudzums nepalielināsies vai ar laiku samazināsies. Tālākais būs atkarīgs no mazuļa. Ir bērni, kuri piekrīt zīst krūti arī tad, ja piens tek lēni, bet ir bērni, kuri novēršas no krūts, ja piens netek tik ātri, kā mazulis vēlas.
Pastāv arī mīts, ka pēc piena maisījuma ēšanas bērnam nevajadzētu dot zīst krūti un obligāti jāievēro intervāli, bet patiesībā krūti var dot gandrīz uzreiz. Ir svarīgi, lai arī reizēs, kad bērns tiek barots ar maisījumu, viņam ir iespēja zīst un tādējādi stimulēt krūtis un piena veidošanos tajās.
Ir mammas, kuras ēdina zīdaini ar maisījumu un dod to pamīšus ar krūts pienu: vienā ēdienreizē tikai maisījumu, otrā – krūts piens. Šāda barošanas taktika pavisam noteikti var atstāt negatīvu iespaidu uz krūts piena ražošanu, jo tā tiek ievērojami samazināts ēdienreižu skaits no krūts.
Tāpat problēmas var rasties arī tad, kad mainās zīdaiņa dienas režīms. Ja ierasts bērnu ēdināt aptuveni pēc vienādiem intervāliem, piemēram, pēc pamošanās, tad, nomoda laikam kļūstot garākam, paildzinās arī starplaiki starp zīdīšanas reizēm un sāk izkrist ēdienreizes, un atkal ir risks samazināt piena ražošanos krūtīs. Tādēļ iesaku apzināti ieviest papildu ēdienreizes – piedāvāt zīdainim krūti gan pirms miega, gan pēc tā. Jā, starplaiki starp zīdīšanas reizēm nebūs vienādi, bet tā noteikti var nodrošināt pietiekamu zīdīšanas reižu skaitu. Tāpat tas ir ērti 3–4 mēnešu vecumā, kad mazulis nomodā kļūst aktīvs, viegli novērš uzmanību no krūts un kārtīgi nepaēd. Pirms miedziņa un pēc tā bērni parasti ir mierīgāki un zīž krūti cītīgāk. Ja zīdainis dienā apēd līdz 300–400 ml piena maisījuma, bet ir daudz ēdienreižu, kad ēd no krūts, ir izredzes, ka ar krūti izdosies barot arī ilgtermiņā.
Ir situācijas, kad mammai ir piens, bet zīdainis atsakās vai nespēj zīst.
Tas nereti notiek tad, ja jaundzimušajam nav bijis iespējas uzreiz pēc piedzimšanas zīst krūti un pirmās ēdienreizes viņš saņēmis no pudelītes vai arī kādas fizioloģiskas īpatnības dēļ. Šādos gadījumos, protams, ir vērts sākumā vērsties pie zīdīšanas konsultantes, kura centīsies atrast zīdīšanas tehniku, kas mammai un bērnam strādās. Ja zīdainis atsakās ņemt krūti, alternatīva ir barošana ar atslauktu mammas krūts pienu. Lai gan, protams, sarežģītāks un laikietilpīgāks, šis ir ilgtspējīgs risinājums – ar atslauktu krūts pienu mamma var barot bērnu visu iecerēto zīdīšanas laiku, jo atslaukšana aizvieto zīšanu.
Biežāk gan barošana ar atslauktu pienu ir īstermiņa risinājums sākotnējām zīdīšanas problēmām vai nepieciešamībai piebarot mazuli ar lielāku piena daudzumu, nekā viņš ir spējīgs izēst no krūts. Tādējādi iespējams gan izvairīties no piena maisījuma lietošanas, gan stimulēt krūtis, lai veicinātu vajadzīgā piena apjoma ražošanos un tas būtu pieejams brīdī, kad bērns, iespējams, spēs atgriezties pie ekskluzīvas zīdīšanas.
Lai gan jautājums par jaukto barošanu īpaši aktuāls ir bērna dzīves pirmajos mēnešos, kas mainās, kad jaukti barota mazuļa uzturā sāk ieviest arī citus ēdienus?
Piebarošanu iedala divos posmos – izmēģināšanas posms (6–7 mēnešu vecumā), kad mazulis tikai sāk pievērsties ēdiena izpētei un kad uzņemtā papildu ēdiena daudzums ir visai niecīgs, un vēlākais posms (no 8–9 mēnešiem), kad mazulis jau ēd samērā daudz papildēdiena, kā rezultātā pakāpeniski tiek samazināts ēdienreižu skaits, kad tiek ēsts krūts piens vai piena maisījums.
Izmēģināšanas posmā jaukti barotam mazulim joprojām vajag līdzšinējo piena/piena maisījuma daudzumu, jo visdrīzāk no papildēdiena (sākotnēji tie visbiežāk ir dārzeņi ar visai zemu kaloriju daudzumu) pārlieku daudz enerģijas bērns neuzņems. Vēlāk, kad bērns sācis ēst kārtīgi, mamma var samazināt papildus dotā piena maisījuma daudzumu, aizvietojot to ar piebarojumu. Tad ir pat iespējams atgriezties pie barošanas ar krūti (protams, uzņemot arī papildēdienu), bez maisījuma.
Piena maisījums, protams, ir lieliska alternatīva situācijās, kad nav cita veida, kā pabarot zīdaini, taču zīdīšanas konsultante noteikti centīsies palīdzēt atrast veidu, kā bērnu pabarot ar mammas pienu.
Situācijās, kad jaundzimušais neņem krūti, pirmā optimālā alternatīva ir atslaukts mammas piens, nākamā – piens no piena bankas, tikai pēc tam – piena maisījums. Diemžēl Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav izveidota piena banka, kur sieviešu krūts piens būtu pieejams mazuļiem, kuru mammām nav iespējas zīdīt un atslaukt savu pienu.
Cik daudz mammu Latvijā bērnus baro ar krūti?
Valsts statistikas pārskatā par bērnu veselības stāvokli atrodamie dati par 2018. gadu liecina, ka bērnu īpatsvars, kuri saņēma krūts barošanu līdz sešu nedēļu vecumam, bija 91,4%, līdz triju mēnešu vecumam – 76,5%, līdz sešu mēnešu vecumam – 55,5%. Savukārt bērnu īpatsvars, kuri saņēma ekskluzīvu zīdīšanu līdz sešu nedēļu vecumam, ir 43,4%, līdz triju mēnešu vecumam – 32,7%, bet līdz sešu mēnešu vecumam – tikai 17,4%.
