Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē:
Katrīna Butāne, ginekoloģe un dzemdību speciāliste I. B. klīnikā
Lija Liepiņa-Putra, sertificēta PEP mamma, zīdīšanas konsultante, dūla apmācībā
Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Katrīna Butāne stāsta, ka būtiska pēcdzemdību periodā ir jaunās māmiņas pirmā vizīte pie ginekologa – tā parasti tiek plānota sešas nedēļas pēc dzemdībām: «Šis ir laiks, kad dzemde jau ir atgriezusies pirmsdzemdību izmērā. Vizītes laikā ārsts izvērtēs sievietes ginekoloģisko veselību kopumā, dos arī atļauju atsākt mīlēties un palielināt fizisko slodzi. Tāpat, konstatējot dzemdes kakla aizvēršanos, ginekologs māmiņai var atļaut apmeklēt pirti, baseinu vai vannoties.» Bet arī jaunajai māmiņai pašai ir gana daudz jāiesaistās vizītē un jāpastāsta ārstam par visu, kas viņu satrauc, piemēram, hemoroīdiem, fēču vai urīna nesaturēšanu. Jo laicīgāk ārsts par to tiks informēts, jo ātrāka un efektīvāka būs ārstēšana.
Fiziskās sajūtas pēc dzemdībām
Asiņaini izdalījumi
Asiņošana visvairāk notiek no vietas, kur dzemdē bija piestiprinājusies placenta, taču var būt asiņošana arī no sīkākiem vai lielākiem plīsumiem vai iegriezumiem starpenē dzemdību laikā. Asiņošanas intensitāte pēcdzemdību periodā ļoti strauji mainās: pirmajās dienās tā būs daudz intensīvāka, bet turpmāk būtiski mazināsies. Asiņošana, kas pamazām pārtop par smērēšanos, parasti ilgst līdz sešām nedēļām pēc dzemdībām.
Būtiski, lai izdalījumi samazinātos, nekļūtu zaļgani vai ar sliktu aromātu.
Lai izvairītos no iekaisuma, 24 stundas pēc dzemdībām ieteicams pamperu nomainīt pret higiēniskajām paketēm.
Atsāpes
Uzreiz pēc dzemdībām dzemde ir apaļa, cieta un sver ap 1200 gramu, bet sešas nedēļas pēc dzemdībām dzemde sver tikai aptuveni 60 gramu un ir atgriezusies pirmsdzemdību izmērā un stāvoklī. Atsāpes ir pārejošas sāpes vēdera lejasdaļā, kas rodas brīžos, kad dzemdes muskulatūra savelkas (brīdī, kad bērniņš zīž krūti, jo tad izdalās hormons oksitocīns). Visbiežāk atsāpes ilgst trīs četras dienas pēc dzemdībām. Tās nav bīstamas, bet ir ļoti nepatīkamas. Atsāpes var būt spēcīgākas pēc atkārtotām dzemdībām, dvīņu dzemdībām un dzemdībām ar lielu mazuli. Lai sāpes mazinātu, vari lietot pretsāpju līdzekļus, kurus ieteicis ārsts. Zīdīšanas laikā centies atslābināties vai pirms zīdīšanas izdzert siltu raskrēsliņu tēju.
Plīsumi un iegriezumi
Plīsumus un dzemdību laikā veiktos iegriezumus šuj ar diegiem, kas uzsūcas dažu nedēļu laikā, un vari pat nejust, kā diegi ir uzsūkušies. Jāraugās, lai dzīšanas laikā nebūtu pastiprinātu izdalījumu no brūces, nepatīkama aromāta, paaugstinātas temperatūras, apsārtuma. Ja dzemdībās bijuši plīsumi, jāievēro saudzējošs režīms un jāpiedomā, kā pareizi sēdēt. Svarīgi īpaši rūpēties par higiēnu un pēc tualetes apmeklējuma nomazgāties, kā arī regulāri mainīt higiēniskās paketes. Sāpes šuvju vietā var atvieglot ar vēsu higiēnisko paketi, kas iepriekš ielikta ledusskapī.
Gan plīsumu, gan griezumu šuvju vietām ar katru dienu vajadzētu kļūt mazāk sāpīgām.
Ja tā nenotiek vai šuvju vietas sāk sulot, izdalījumiem pievienojas nepatīkams aromāts, tev ir paaugstināta temperatūra, noteikti vērsies pie ārsta!
Sāpīga zīdīšana
Trešajā līdz piektajā dienā pēc dzemdībām jaunās māmiņas krūtis piebriest, kļūst cietākas un jutīgas. Pirmpienu nomaina piens. Bērna pirmie mēģinājumi pareizi satvert krūti un zīst rada ar aci nesaredzamas mikroplaisiņas krūtsgalā un areolas rajonā un izpaužas kā jutīgums un sāpes krūšgalos. Lai atvieglotu sāpes, vari lietot krūšgalu uzgaļus, speciālās ziedes, kā arī jau pašā zīdīšanas sākumā seko līdzi, lai zīdīšanas poza būtu pareiza. Ja šķiet, ka mazais krūti nesatver pareizi, ieteicams meklēt zīdīšanas konsultantes palīdzību. Pēc pāris nedēļām tavas krūtis pie jaunā zīdīšanas uzdevuma jau būs pieradušas.
Vēdera savilkšanās
Viens no aktuālākajiem jautājumiem pēc dzemdībām ir par to, kad vēders atkal atgriezīsies pirmsgrūtniecības izskatā. Ja nav nekādu sarežģījumu, vēderam dažu nedēļu laikā pašam vajadzētu savilkties. Pavisam nedaudz to iespējams pasteidzināt ar pēcdzemdību jostas izmantošanu, gulēšanu uz vēdera, ievērojot veselīgus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus (kad to atļāvis ārsts).
Diezgan bieži pēc dzemdībām sievietēm rodas arī diastāze (atstatums jeb sprauga starp vēdera taisnajiem muskuļiem), kas rada gan fizisku, gan emocionālu diskomfortu.
Lai novērtētu diastāzes apjomu un izveidotu rīcības plānu, jaunajai māmiņai ir jākonsultējas ar fizioterapeitu.
Aizcietējumi un hemoroīdi
Daudzas jaunās māmiņas pēc dzemdībām piedzīvo vēdera izejas grūtības. Pret aizcietējumiem var palīdzēt silta duša, sabalansēts un šķiedrvielām bagāts uzturs, kā arī saudzīga masāža, vieglām apļveida kustībām glāstot vēderu pulksteņrādītāja virzienā, tā tonizējot
zarnu muskuļus. Gandrīz 50 procenti
sieviešu saskaras arī ar hemoroīdu problēmām, kas sākas grūtniecības laikā vai uzreiz pēc dzemdībām. Tad var palīdzēt aptiekā nopērkami geli un krēmi ar dabiskām sastāvdaļām, svecītes, kā arī aukstas kompreses. Ja sūdzības nemazinās, konsultējies ar proktologu, kurš ieteiks atbilstošāko ārstēšanu!
Jaunās māmiņas emocijas un pamatvajadzības
Kas ietekmē jaunās māmiņas emocijas?
Hormoni, dzemdībās piedzīvotais, kā arī vide un cilvēki, kas sagaida mājās. Pirmajās divās nedēļās pēc dzemdībām hormonālās pārmaiņas un fiziskā pašsajūta jaunajai māmiņai rada izteiktas emociju svārstības – gan raudāšanu par sīkumiem, gan sēras par grūtniecības noslēgšanos un iepriekšējās dzīves beigšanos. Pēcdzemdību skumjas parasti izzūd dažu dienu vai pāris nedēļu laikā.
Šim stāvoklim nav vajadzīga ārstēšana, taču apkārtējiem svarīgi saprast, ka tas ir normāls stāvoklis un sieviete var būt jūtīgāka, raudulīgāka un vieglāk aizkaitināma.
Kā liecina pētījumi, 10–20 procentiem māmiņu pēcdzemdību skumjas pāraug pēcdzemdību depresijā, kas parādās pirmā gada laikā. Pēcdzemdību depresija veidojas, ja hormonālās pārmaiņas pastiprina emocionālie, fiziskie vai sociālie faktori. Tas var būt saistīts ar miega trūkumu, pārslodzi vai apkārtējo nepietiekamu atbalstu. Šo risku var palielināt arī iepriekšēja pieredze ar emocionālajiem traucējumiem vai grūtniecības un dzemdību komplikācijas. Svarīgi ir laikus pamanīt pēcdzemdību depresijas pazīmes un meklēt palīdzību. Sākumā vari aprunāties ar ģimenes ārstu bērna ikmēneša vizītes laikā, uzrunāt dūlu vai PEP mammu, vērsties pēc palīdzības pie psihologa, kas konsultē tieši jaunās māmiņas. Atbalstu sievietēm un vīriešiem, kas saskārušies ar pēcdzemdību depresiju, sniedz arī biedrība Debesmanna (mājaslapā debesmanna.com ir pieejama gan speciālistu kontaktinformācija, gan informācija par atbalsta grupām un citām palīdzības iespējām).
Rūpes par sevi
Kad bērniņš piedzimis, jaunās māmiņas dzīve būtiski mainās, jo ir jātiek galā ne tikai ar fiziskajām sajūtām un pārmaiņām, bet arī hormonālajām svārstībām, kas būtiski var ietekmēt sievietes
emocionālo pasauli. PEP mamma Lija Liepiņa-Putra atzīst, ka, bērniņam piedzimstot, vecāku gaidas bieži vien nesakrīt ar realitāti un vecāki vēlāk nereti saka, ka tam nav iespējams sagatavoties. Lieliski, ja sieviete gaidību laikā lasa, interesējas un meklē atbildes uz jautājumiem, – tas noteikti noderēs, taču emocionāli mēs pilnībā nevaram sagatavoties nezināmajam. Lai cik ļoti bērniņš būtu gaidīts, ir grūti iedomāties, kā būs, kad vairs nebūsi noteicēja pār savu laiku un rīcību. «Pirmajos mēnešos mazulis ir pirmajā vietā.
Svarīgi atsaukties viņa vajadzībām, un tās nav iespējams atlikt. Realitātē tas gan parasti nozīmē, ka mammas vajadzības tiek aizmirstas un aizvirzītas tālākā plānā.
Taču, ja ilgstoši neapmierini savas vajadzības, cieš gan fiziskā pašsajūta, gan emocionālā labbūtība. Tas ir kaut kas, uz ko jāvērš uzmanība un pie kā jāpiedomā jau gaidību laikā, – savākt vajadzīgās miega stundas, pat ja tas nozīmē gulēt dienas laikā un neizdarīt ieplānoto; iet uz tualeti tad, kad ir vajadzība; paēst vismaz vienu siltu ēdienreizi dienā; iet ārā, svaigā gaisā. Izturies pret sevi ar iejūtību – tu esi svarīga un esi pelnījusi justies labi! Atceries, ka, tikai parūpējoties par sevi, varēsi pilnvērtīgi parūpēties par saviem bērniem,» uzsver speciāliste.
Kā palīdzēt jaunajai māmiņai?
Jaunajiem vecākiem nereti šķiet, ka viņi ar visu spēj tikt galā paši. Bet jautājums ir par to, vai tik tiešām ir jātiek galā pašiem vai tomēr jāļaujas atbalstam. «Ideāli, ja ir tuvi cilvēki, kas iejūtīgi un cieņpilni rūpējas par jauno ģimeni, piemēram, pagatavo vai atnes siltu ēdienu, bet neuzbāžas ar bēbīša auklēšanu. Reizēm, labu gribot, tuvinieki vēlas izvest mazulīti ratu pastaigā, taču ar šādu piedāvājumu nevajadzētu būt uzstājīgiem, jo jaunā māmiņa nereti nevēlas būt šķirta no sava tikko dzimušā bērniņa. Šāda atšķirtība viņai tikai var likt izjust pastiprinātas skumjas un satraukumu. Tā vietā tuvinieki un draugi var palīdzēt ar praktiskām lietām – jau ar iepriekš pieminēto maltīšu sagādāšanu ģimenei, mājas uzkopšanu vai vecāko bērnu aizvešanu uz skolu vai pulciņiem.
Ja tuvinieku atbalsta nav, jāpadomā, cik ļoti ir iespējams sagatavoties iepriekš, piemēram, piepildot saldētavu ar ēdienu sagatavēm, atrodot palīgu, kam uzticēt mājas tīrīšanu.
Ja visi pienākumi paliek tikai uz tēta pleciem, ir liela iespējamība, ka viņš piedzīvos pārslodzi. Jāņem vērā, ka no pēcdzemdību depresijas cieš arī aptuveni desmit procenti jauno tētu,» uzsver Lija Liepiņa-Putra, atzīstot, ka daudzas sievietes jaunās mammas lomu piedzīvo kā vientulīgu pieredzi. «Mūsos ir iesakņojušās dažādas pārliecības, kas traucē meklēt atbalstu, – man ir jāvar izdarīt pašai; ja lūgšu palīdzību, tas nozīmē, ka netieku galā… Taču palīdzošas var būt arī sarunas un pieredzes apmaiņa ar citām mammām, lai sajustu, ka es neesmu vienīgā, kas pēc bērniņa piedzimšanas neatrod laiku ieiet dušā, paēst siltas pusdienas un dzer aukstu kafiju. Informācijas mūsdienās netrūkst, bet atbalsta reizēm gan. Jāņem arī vērā, ka pēc dzemdībām seko jūtīgs dzīves posms, kad sieviete ir ļoti viegli ievainojama, un tad iepazīt kādu speciālistu (psihologu, PEP mammu, dūlu), kas var sniegt emocionālu atbalstu, vai doties uz individuālu konsultāciju var prasīt pārāk daudz pūļu un šķist pārāk intensīvi. Tāpēc ieteicams speciālistu iepazīt jau gaidību laikā vai individuālu konsultāciju vietā izvēlēties PEP mammas vadītu atbalsta grupu. Tā ir iespēja dalīties emocijās un pieredzē drošā vidē, saņemt profesionālu atbalstu, kā arī citu mammu atbalstu un draudzību,» iesaka Lija Liepiņa-Putra.
Pēc palīdzības pie speciālista noteikti jāvēršas, ja:
- pēc pirmajām dzemdību dienām joprojām saglabājas spēcīga asiņošana (izdalās koši sarkanas asinis) un higiēniskā pakete ir jāmaina katru stundu;
- izdalās lieli asins recekļi;
- pēc tam, kad asiņošana mitējusies, tā atkal atsākas iepriekšējā intensitātē;
- izdalījumiem pievienojas nepatīkama smaka.
Starpenes plīsumi tiek iedalīti četrās pakāpēs:
1. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda un starpenes āda;
2. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda, starpenes āda un starpenes muskulatūras kārta;
3. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda, starpenes āda, starpenes muskulatūras kārta un ārējais anālās atveres sfinkters;
4. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda, starpenes āda, starpenes muskulatūras kārta, ārējais un iekšējais anālās atveres sfinkters un taisnās zarnas gļotāda.
Pēcdzemdību depresijas risks ir lielāks, ja sieviete:
- iepriekš jau ir piedzīvojusi depresiju vai trauksmi;
- dzimtā arī citām sievietēm ir bijusi depresija;
- ir gados ļoti jauna mamma;
- ar zemiem ienākumiem, zemu izglītības līmeni, ir nopietnas grūtības ģimenē;
- ir piedzīvojusi krīzes situāciju grūtniecības laikā – tuvinieka zaudējumu, šķiršanos, pārslodzi, veselības problēmas u. c.;
- bērniņš ir izteikti jūtīgs, daudz un intensīvi raud, ir grūti nomierināms, maz guļ;
- sieviete ir piedzīvojusi vardarbību ģimenē;
- iepriekš zaudēts mazulis vai nedzīvi dzimis bērniņš (ja sieviete ir gājusi terapijā un strādājusi ar šīm traumām, risks mazinās);
- bijušas traumatiskas dzemdības, viņa jūtas ļoti vīlusies par savām dzemdībām;
- nejūtas gatava realitātei ar mazuli, jo gaidītais nesaskan ar reālo situāciju.
Lai nepiedzīvotu tik krasas emocionālās svārstības…
- Padomā par savu atbalsta sistēmu – kas ir tie cilvēki draugu, tuvinieku lokā, kuri varētu palīdzēt ar siltām pusdienām vai trauku nomazgāšanu? Kas ir tie cilvēki, kuri tevi uzklausīs bez nosodījuma un nelūgtiem padomiem?
- Uzzini, kur nepieciešamības gadījumā vērsties pēc profesionālas palīdzības! Lieti noderēs zīdīšanas konsultantu, fizioterapeitu, psihologu, dūlu, PEP mammu un mammu atbalsta grupu saraksts ar kontaktinformāciju.
- Apdomā veidus, kas var palīdzēt tev atpūsties un atjaunoties, piemēram, pastaigas svaigā gaisā.
