Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispirms vecākiem jāapzinās, ka visas rūpes par jauno ģimenes locekli, mājas mīluļa skološana un lološana būs jāuzņemas viņiem, uzsver Ingūna Tihomirova, tas dzīvē jau ir simtkārt pierādījies.
Nevajag pārāk sacerēties, ka atvase paaugsies un šos pienākumus varēs nodot tai. Atbildību par suņa regulāru vešanu pastaigā un pabarošanu bērniem var uzticēt aptuveni no desmit gadu vecuma, taču tad jau drīz klāt pusaudžu gadi, kad interese par mājdzīvnieku parasti zūd, un atkal par suni būs jārūpējas vecākiem. Ieteicams izvēloties vairāk ņemt vērā, kāds suns patīk vecākiem pašiem.
Kuru šķirni?
Pirms izvēlēties vienu konkrētu, rūpīgi jāizlasa dažādu šķirņu veidošanās vēsture, lai zinātu, kādam nolūkam katra radīta un kā konkrētais dzīvnieks var uzvesties situācijās, kas rodas ģimenes ikdienā.
Ja šķirne veidota sargāšanai, tad var negaidīt no suņa prieka izpausmes, ierodoties ciemiņiem, ja skaistumam, tad tāds suns var neizrādīt interesi sadarboties rotaļā, ja medībām, tad dzīvnieks nespēs rāmi noskatīties uz skrienošiem objektiem un, visticamāk, gribēs tos saķert ar zobiem, jo instinkti mudina ķert medījumu. Tikai pēc šādas šķirņu iepazīšanas neklātienē var secināt, kura no tām varētu derēt tavas ģimenes dzīvesveidam.
Ļoti svarīgi apdomāt, vai bieži brauks ciemiņi un vai mājās nāks rotaļāties mazi bērni.
Piemēram, terjerveida šķirņu suņus var satracināt asas kustības, spalgi kliedzieni bērnu rotaļāšanās laikā, savukārt liela auguma kompanjonu šķirņu suņi aiz pārlieku izteiktās cilvēkmīlestības var tik vētraini mesties samīļoties, ka bērnu nogāzīs zemē, kad uzlēks viņam virsū.
Tāpat svarīga ir suņa un bērna temperamentu saderība. Hiperaktīvam bērnam vairāk būs piemērots suns ar flegmatiskāku dabu, kurš ir mazāk kustīgs, domā un darbojas lēnīgāk. Vajadzētu atcerēties arī par alerģijas iespējamību – ja bērnam ir uz to nosliece, tad piemērotākas būs šķirnes, kuru spalvas mazāk izraisa alerģijas (piemēram, pūdeļi, šnauceri).
Jebkuram sunim ir nepieciešama gan socializācija, gan apmācība, gan laba aprūpe, kas nodrošina viņam visu laimīgai dzīvei vajadzīgo, un saimnieku mīlestība. To visu nesaņemot, par vispiemīlīgākais un jaukākais suns var kļūt nejauks un niķu pilns.
Ja gribi bērnam ieaudzināt atbildības izjūtu, ieteicams meklēt mīluli no šķirnēm, kas ir vidēja auguma un svara kategorijā no 10 līdz 30 kg, vidējas aktivitātes sangviniķi ar stabilu nervu sistēmu.
Labradors, zeltainais retrīvers, vidēja auguma vai mazais šnaucers, grifons, bīgls varētu būt itin laba izvēle. Sanbernārs vai ņūfaundlendietis ir piemēroti saskarsmē, taču pastaigu pienākumu bērnam tik drīz nevarēs uzticēt lielās auguma un svara nesaderības dēļ.
Savukārt nebūtu ieteicams ņemt dobermani, pinčeru, stafordšīras terjeru, bulterjeru, rotveileru, Sibīrijas haskiju, Aļaskas malamutu, čaučau. Tās visas ir ir fiziski spēcīgas, ļoti aktīvas šķirnes, šiem suņiem vajag nodrošināt daudz aktivitāšu un regulāri atkārtot paklausības mācīšanu. Ja viņiem nav, kur likt savu enerģiju, izmainās uzvedība – suņi mēdz kļūt viegli aizkaitināmi, depresīvi, var rasties tā dēvētie ofensīvie uzbrukumi, kad dzīvnieks mēģina mazināt savu stresu, uzbrūkot vājākam.
Kuci vai suni?
Kuces nereti mēdz būt ar izteiktiem mātes instinktiem, viņām iespējama tieksme izbrīvēt vietu arī saviem potenciālajiem kucēniem, tādēļ tieši suņu meitenes var būt neiecietīgākas un nesaudzīgākas saskarsmē ar bērniem. Suņu puikas tomēr ir labāki aukles, jo dabā ar suņu mazuļiem rotaļājas un viņu aprūpē piedalās tieši iepriekšējā gadā dzimušie suņu jaunuļi.
Kinoloģe iesaka nekavēties ar ģimenes mīluļa kastrēšanu, jo tad dzīvniekam zūd seksuāla rakstura uzvedība un ar to saistītais uzbudinājums, vieglā aizkaitināmība, kā arī vēlme dominēt. Bērnam ar kastrētu suni būt kopā ir drošāk. Taču arī tad ir jāņem vērā, ka bērnus neatkarīgi no viņu vecuma bez uzraudzības kopā ar suni atstāt ir bīstami, iekams nav labi iemācīts, kas jāievēro saskarsmē ar suni.
Ja mājās ir savs mīlulis, bērnam būtiski iemācīt izprast jēdzienus mūsu suns un svešs suns, lai pasargātu no iespējamiem pārpratumiem un sakošanas.
Kas jāiemāca bērnam
- Neaiztikt suņa ēdamtrauku, guļvietu un rotaļlietas.
- Nekādā gadījumā nav atļauts aiztikt un raustīt ausis, asti, ķepas, garos akotmatus, sēdēt sunim mugurā, viņu stipri apkampt.
- Neskatīties sunim cieši acīs.
- Bīstama var būt arī skaļa bļaušana un skriešana.
Dažas no ģimenei piemērotajām šķirnēm
- Labradori retrīveri, zeltainie retrīveri – šie suņi ir ļoti piemīlīgi un jauki, taču var arī būt hiperaktīvi, ja nav gana nodarbināti un izkustējušies.
- Pūdeļi – temperaments ir piemērots, turklāt var izvēlēties ņemt lielāka vai mazāka auguma. Tomēr jāatceras, ka pūdelis prasīs regulāru kažociņa apkopšanu.
- Bišoni frizē – mazie, baltie sprogainīši ir īsti ģimenes mīluļi, draudzīgi un rotaļīgi, bet arī viņu kažociņu vajadzēs cītīgi kopt.
- Bīgli – draudzīgi, gudri, neliela auguma, tādēļ ļoti piemēroti bērniem, tomēr var būt arī mazliet par daudz uzvilkti, ko gan var labot ar treniņu.
- Kolliji un šeltiji – ļoti miermīlīgi, pacietīgi, saprotas ar visu vecumu bērniem.
- Vācu aitusuņi – saimniekiem lojāli, bet ir sargātāji, tāpēc obligāti labi jātrenē paklausība.
- Arī jaukteņi jeb parasti kranči mēdz būt ļoti gudri un līdzsvarota rakstura.
