Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
2024. gada 5. jūlijā Aiovas Universitātes bērnu slimnīcā ASV pasaulē nāca mazulis vārdā Nešs Kīns – tikai 21 grūtniecības nedēļā, 133 dienas pirms termiņa. Viņš svēra vien aptuveni 280 gramus (mazāk nekā greipfrūts) un bija tikai 20 centimetrus garš. Mediķi teica, ka izdzīvošanas iespējas praktiski neeksistē, taču Nešs pierādīja pretējo.
Vecāki Mollija un Rendals Kīni jau reiz bija zaudējuši bērniņu - meitiņu, kura piedzima tikai 18. nedēļā. Šoreiz viņi cerību nezaudēja. Pēc tam, kad 20. nedēļā ārsti atklāja, ka Mollijai priekšlaicīgi atveras dzemdes kakls un ir konstatēts arī policistisko olnīcu sindroms, viņa nekavējoties tika ievietota slimnīcā.
Slimnīcas personāls darīja visu iespējamo, lai aizkavētu dzemdības līdz 21. nedēļai - vienīgajam termiņam, kad Aiovas slimnīcā bija tehniski iespējams uzsākt dzīvības glābšanas procedūras.
Kad Nešs beidzot piedzima, viņš bija tik mazs, ka tikai brīnumainā kārtā viņa ķermenī bija iespējams ievietot elpošanas un barošanas caurulītes.
Pirmās dienas bija kritiski svarīgas. Neonatoloģe Dr. Eimija Stenforda atzīst: «Daudzi bērni, kuri dzimst 21. nedēļā, ir vienkārši pārāk mazi pat mūsu vismazākajām caurulēm.» Bet Nešs bija pietiekami liels. Viņš tika pieslēgts elpināšanai, un sākās viņa garais ceļš uz atveseļošanos.
189 dienas slimnīcā – ar vairāk nekā 30 speciālistu iesaisti – bija kā amerikāņu kalniņi. Nešam atklāja sirds un zarnu problēmas, tika veikta operācija ar augstu mirstības risku, bet mazulis turpināja cīnīties. Pēc mēneša ārsti jau sāka ticēt, ka viņš izdzīvos.
Gada sākumā Nešs beidzot tika izrakstīts mājās uz Ankeni, Aiovas štatā. Viņa pirmā dzimšanas diena tika nosvinēta ar mīļajiem – dāvanas, 70 jauni apģērbu komplekti, kūka ar īpašu ārstu atļauju un, protams, mīlestība. Ģimene viņu mīļi sauc par «Nešs-Kartupelis» un raksturo kā apņēmīgu, zinātkāru un smaidīgu zēnu.
Lai gan Nešam joprojām ir nelielas veselības problēmas, tostarp neliels sirdsdzimtības defekts, ārsti cer, ka tās laika gaitā izzudīs. Viņa kognitīvā attīstība šķiet laba, jo smadzeņu asiņošana netika konstatēta.
«Mēs nezinājām, kāda būs nākotne, bet tagad svinam viņa pirmo dzimšanas dienu. Tas ir neticami,» saka mamma Mollija. «Šis gads ir bijis kā sapnis — ar lepnumu, pateicību un arī skumjām. Bet pāri visam – ir uzvara.»
Mollija cer, ka Nešs kādreiz pats iedvesmosies no savas dzimšanas stāsta: «Es gribu, lai viņš zina, cik mīlēts viņš ir un cik daudz cilvēku viņam turēja īkšķus jau no pirmās dienas.»
