Rīga +16°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mana pati pirmā kļūda bija tā, ka paļāvos – dzemdības ir dabisks process un jāļauj visam notikt savā gaitā. Es pat neko nelasīju par šo lietu, nebiju ievākusi nekādu informāciju. Otra lielā kļūda bija – nenoslēgt līgumu ar savu vecmāti, tas būtu bijis liels atbalsts.»
«Un trešā lietā – meitenes, ļoti rūpīgi izvēlieties savu ginekologu, kas uzraudzīs grūtniecību. Mana daktere nepievērsa uzmanību niansēm, un izrādījās, ka ļoti ilgi esmu staigājusi ar bīstami paaugstinātu asinsspiedienu. Pati jutos labi, neko nepamanīju, bet tas ļoti kaitē mazulim un ir papildus risks dzemdībām.»
«Kad to manu spiedienu beidzot pamanīja, mani ar ātrajiem aizveda uz Dzemdību namu. Nogulēju piecas dienas, tad viņi izlēma taisīt ierosinātās dzemdības. To visu atceros kā murgu – guļu tur, nevaru kontrolēt savu ķermeni, uz mani bļauj – spied, spied, bet man galvā – un kā ar manu asinsspiedienu, tas nevienu neinteresē.»
«Beigās izmantoja vakuumu, bērniņam uz galvas bija liela hematoma. Pēc tā visa biju tik izmocīta, ka četras dienas burtiski nogulēju gultā, nespēju pat pakustēties. Vienīgo atbalstu un mierinājumu saņēmu no sava vīra, viņš arī visu laiku bija klāt.»
Tomēr Alīnas stāstam ir arī gaišā puse – par spīti apgalvojumiem, ka nekad vairs, viņa tomēr saņēmās laist pasaulē otru bērniņu, un šoreiz dzemdību pieredze bija pilnīgi pretēja – tik pozitīva, ka māmiņa pat neizslēdz iespēju, ka ģimenei pievienosies arī trešā atvasīte.
