Dāvana Latvijas sievietēm 🩷 
Rīga +2°C 
Konsultē psihoterapeite Evija Ziemele
Vajadzība pēc attiecībām un mīļuma ir visiem. Ja tu meklē attiecības, taču nekas nesanāk, tas tāpat ir psiholoģiski veselīgāk nekā dzīvot noliegumā un skandināt, ka tev attiecības vispār nevajag. Lai gan tad, ja bailes no vilšanās, riska, emocionālām sāpēm ir daudz lielākas un izvēlies dzīvi vienatnē, ir dabiski gribēt būt attiecībās, taču ne visas to spēj.
Es, es, es!
Viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās kļuvis tik sarežģīti izveidot ilglaicīgas attiecības un kāpēc nesanāk, ir tik aktuālā pašrealizācija, sava izaugsme, brīvība.
Katrs pats sev kļuvis ļoti svarīgs, un tas nav slikti, ja vien netiek pārspīlēts.
Atnāc mājās, gribi – lasi, gribi – skaties televizoru, adi džemperi, un ne ar vienu nav jārēķinās. Ieradums dzīvot vienatnē nostiprinās, jo būtībā tā ir ļoti ērti. Bet tur, kur ir tikai es un es, attiecībām telpas nepietiek, jo būt ar kādu kopā parasti nozīmē dalīties, kaut kādā mērā atteikties no sevis. Evija Ziemele novērojusi, ka daļai sieviešu ir tikai attiecību vēlme, bet, tiklīdz sākas realitāte, vēlme ātri pazūd: «Vēlmei ir daudz telpas, bet, kad dzīvē ienāk otrs cilvēks ar savām vajadzībām, krekšķi, zeķēm, tējas dzeršanu, rituāliem un visu pārējo, tā mazliet pazūd. Iesaistīties attiecībās nozīmē iziet no savas komforta zonas – diezgan dziļi lauzt ieradumu dzīvot vienatnē.»
Tēta lāča pakalpojums
Ja ilgstoši neizdodas izveidot attiecības, jāsāk ar apzināto un neapzināto vēlmju un priekšstatu apzināšanu. Apzinātās vēlmes parasti var apmēram nosaukt – tās stāsta par to, ko sieviete gaida no vīrieša, un tas katrai ir atšķirīgi. Viena vēlas rūpes, cita – atbalstu un mīlestību, cita – kopīgu piedzīvojumu, cita – finansiālu atbalstu. Tas atkarīgs no pieredzes un izfantazētā. Biežāk runā par dēliem, kuri aug kopā ar mammām, taču ir arī daudz sieviešu, kuras augušas tikai kopā ar mammu un kurām vīrieša tēla vietā ir tukšums. Ja vīrieša tēla ģimenē nav, sievietei vajag nez cik randiņu, ja tie vispār sākas un turpinās, jo viņai vispirms jāuzzina, kas vīrietis tāds ir. Pat tad, ja viņa tēti satiek, tas notiek retumis, un diez vai šajās retajās tikšanās reizēs viņš meitu sevišķi audzina, sarāj, pamāca. Visticamāk, viņš izturas kā labais salavecis, kurš ved uz kino un ceļojumos, aicina uz kafejnīcu un pērk dāvaniņas. Uz šī fona topošajai sievietei izveidojas priekšstats par to, kādam jābūt vīrietim, un tad viņa automātiski, pat neatkarīgi no savas gribas, kaut ko tādu gaida arī no vīrieša.
